Aizvadītās nedēļas nogalē Aizputē mērķauditorijas klausītājus pulcēja tradicionālās būvtehnikas darbnīcas, ko Atmodas ielā 9 rīkoja starpnozaru mākslas grupa “Serde”. Veco, laika zoba pamatīgi sagrauzto ēku kompleksu Aizputes centrā nu jau ceturto gadu mēģina apsaimniekot jaunie mākslinieki, kurus interesē un saista ne tikai tēlniecība un keramika, bet arī senās būvniecības vērtību saglabāšana. Tā noticis, ka savu mērķu īstenošanai, viņi apvienojušies radošajā grupā “Serde”, kuras valdes priekšsēdētājs ir keramiķis Uģis Pucens.

Viņš pastāstīja, ka Mākslas akadēmijas un citu mācību iestāžu absolventiem bijusi iespēja kādu laiku padarboties ārzemēs. Tur viņi redzējuši, ka radniecīgi domājoši radošie cilvēki savu centienu sasniegšanai cenšas turēties kopā. “Ne jau katram jaunam māksliniekam ir līdzekļi, lai iegādātos sev darbnīcas. Taču tās ir iespējams izveidot, darbojoties grupā. Un tad ir vieta, kur atbraukt un ne tikai pastrādāt, bet arī padiskutēt un pasapņot par nākotni,” viņš teica. Tā arī nodibināta “Serde”.

Uģis Pucens, kurš pats ir izaudzis un skolas gaitas uzsācis Aizputes apkārtnē – Bojās, pastāstīja, ka domubiedriem esot iecere Atmodas ielu 9 pārvērst par Mākslinieku rezidenču centru. Šinī nolūkā vecās ēkas, ko pašvaldība atvēlējusi māksliniekiem, pamazām tiekot sakoptas un restaurētas. Tās ir visai savdabīgas, jo būvētas 18.gadsimta sākumā un kādu laiku kalpojušas tirgotājiem. Mākslinieku rokās tās nonākušas ļoti nožēlojamā stāvoklī, izvestas neskaitāmas kravas sadzīves un citu atkritumu, taču tagad jau daļā no telpām ir iespējams rīkot tikšanās un seminārus, bet ēkas otrajā stāvā vajadzības gadījumā var pārnakšņot.
Tas paver iespēju pulcināt šeit ieinteresētus cilvēkus, kurus saista māksla un mūsu tautas tradīcijas. Šeit jau notikuši divi keramikas plenēri, folkloras izpētes sarīkojumi, tēlniecības simpoziji, kā arī vairāki projektu pasākumi, kuros līdzdarbojušies Kultūras akadēmijas un citu iestāžu darbinieki. “Serdes” aktivitātes baudot arī Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

“Serdes” vadītājs parādīja, ka, neraugoties uz laika skreju un nesaudzīgajiem ekspluatācijas apstākļiem, ēkā diezgan labi saglabājušies logi un durvis, kas rotātas ar apkalumiem. Par to neesot jābrīnās, jo savulaik logu rāmjus un arī durvis darināja no koka, kas pirms tam bija piedzīts ar sveķiem. Izrādās, ka tādu materiālu nesaēd pat ķirmji un tas spēj kalpot gadsimteņiem ilgi. Uģis Pucens atzina, ka mūsdienās cilvēki, kas iznākuši no padomju laiku ierobežotības, ir pārlieku aizrāvušies ar visu lēto un spožo, ko piedāvā ārzemnieki. Tradicionālie materiāli, ko izmantoja būvniecībā, ļoti plaši tiek aizstāti ar plastmasu. Taču nez vai tā vajadzētu rīkoties.
“Ir daudz paņēmienu, kā lieliski iespējams saglabāt veco,” viņš teica. Lai tos iepazītu plašāka auditorija, arī sarīkotas radošās darbnīcas. Tās notiekot jau otro reizi. Klausītājiem tika piedāvāti gan priekšlasījumi, gan praktiskas nodarbības. Šoreiz iniciators bijis būvariologs Juris Zviedrāns, kurš esot viens no nedaudzajiem cilvēkiem mūsu valstī, kas iedziļinājies seno māju būves tehnoloģiju izpētē un ir lietas kursā par restaurācijas problēmām. Viņš stāstījis arī par kaļķa apmetumiem un to pielietojumu. Savukārt tēlnieks Jānis Zvirgzdiņš pievērsies dažāda veida būvelementu atjaunošanas paņēmieniem. Pats Uģis Pucens sniedza priekšlasījumu par podiņu krāšņu atjaunošanas lietām. Viņa priekšlasījumu noklausījās cilvēki, kas pārstāvēja ne tikai celtniecības firmas, bet arī ar ēku restaurāciju un mākslas izglītību saistītas institūcijas.