Liepājas rajonā nepastāv vienoti noteikumi pašvaldībām, kas regulētu peldvietu noteikšanu un iekārtošanu. Tas atkarīgs no pašas pašvaldības intereses to darīt un uzņēmēju aktivitātēm, kas diemžēl nav pārāk lielas. Šī paša iemesla dēļ veldzēšanās Liepājas rajona ūdenskrātuves lielākoties notiek haotiski, tāpēc arī bīstami.

Maksa vai ziedojums?

Lai arī gaisa temperatūras mērītāja stabiņš šonedēļ stabili gozējas ap 30 grādu atzīmi, aukstajā jūras ūdenī ienirst tikai retais, tāpēc netrūkst liepājnieku, kuri veldzi meklē mazliet siltākos ūdeņos. Tās ir Liepājas apkārtnes ūdenskrātuves – ezeri, dīķi, karjeri u.c.

Ļoti populāra peldvieta savulaik bija grants karjers Dubeņos, kas piederēja zvēraudzētavai. Ierodamies karstā pēcpusdienā, taču lielas aktivitātes tur nemana. Visticamāk, daudzus attur maksa par peldēšanos. Redzams, ka daudzas piebraukšanas vietas ir pārraktas un tur izvietotas zīmes “Privātīpašums”, piekļūt karjeram var tikai pa īpašām piebrauktuvēm. Pie vienas no tām ar automašīnu atbraukusi jauna ģimene un, acīmredzot, pārdomā, vai doties tālāk. “Četrus latus prasa par iebraukšanu ar automašīnu,” viņš domīgi nosaka un norāda uz kādu jaunekli, kurš pārvietojas ar velosipēdu. Viņš, lūk, esot galvenais, kas visu uzrauga un iekasē naudu. Jauneklis arī pastāsta, ka karjers ir privātīpašums, kas tiek regulāri sakopts un uzturēts, attīrīts no gružiem, atpūtnieku ērtībām izvietoti soliņi, savukārt ūdenī ielaists pontona plosts, lai atraktīvākiem peldētājiem būtu interesantāk lēkt ūdenī.

Stāstītais patiešām atbilst patiesībai, tikai par komisku izvēršas sarunas turpinājums par maksas lielumu. Nē ,nē, nekāda oficiāla maksa no atpūtniekiem, kategoriski galvu krata jauneklis. Tik vien, kā lūgti ziedojumi par to, ka peldvieta tiek sakārtota. Un atpūtnieki labprāt ziedojot – dažs trīs, dažs četrus latus.

Paši nezina, kur peldas

Daudz vairāk atpūtniekus sastopam pie kāda dīķa ceļmalā starp Priedolu mājām un dzelzceļa pārbrauktuvi. Bērni no šaubīga paskata koka tramplīna lec ūdenī un plunčājas uz nebēdu, bet pieaugušie krastā vēro viņu izdarības.

Izrādījās, ka neviens no uzrunātajiem nemaz nezina, kā šo dīķi sauc. Kāda liepājnieku ģimene tur piestājusi, jo vienkārši ieraudzījusi, ka tur var peldēties, tāpēc arī palikusi atpūsties. Vairāki grobiņnieki stāstīja, ka ik gadu peldas šeit un priecājas, ka to var izdarīt bez maksas. “Grobiņā ar peldvietām ir ļoti švaki. Nav tādas vietas, kas būtu speciāli labiekārtotas. Un te atbraucām tāpēc, ka bērni pastāstīja. Viņi jau labāk zina, kur var papeldēt,” atzīst grobiņniece Nora Pepšņika. Un, ja pašai gribas peldēt, viņa labprātāk izvēlas jūru. Nav tālu, tāpēc tas nav sarežģīti.

Grobiņniece Ineta Dzirīte atzīst, ka peldvieta izraudzīta tieši tā iemesla dēļ, ka nav jāmaksā. Kamēr tāda iespēja būšot, pie privātajiem nebraukšot. Un arī šim dīķim neesot ne vainas. Pie krasta dūņu nav, ūdens izskatās pietiekami tīrs, tikai pārāk tālu peldēt nav ieteicams, jo tur saaugušas ūdenszāles. Taču to darīt nevienam bērnam arī neļaujot.

Gaida privātīpašnieku iniciatīvu

Neba bez peldes iztiek arī attālākajos rajonos dzīvojošie, kuriem līdz jūrai tālāks ceļš mērojams. “Pie mums oficiālu peldvietu nav. Cilvēki vienkārši sameklē, kur ir slapjš, un tur lien iekšā. Tā tas vienmēr ir noticis un notiek,” apgalvo Cīravas Pagasta padomes priekšsēdētājs Artis Čanders. Tāpēc katrs pats ir atbildīgs par savu drošību, jo uz ātru un kvalificētu palīdzību kāda nostūra dīķī nav ko cerēt. Iespējams, viena peldvieta būšot nākotnē. Tādus plānus kaļot Dzēkaines dīķa saimnieks Dzērvē, taču pagaidām katrs veldzējas, kā prot.

Līdzīga situācija ir arī Kalvenes pagastā. Vietējās pašvaldības vadītājs Henrijs Junkarēns pastāstīja, ka iedzīvotāju iecienītākās peldēšanās vietas ir Tīdas un Podnieka ezers. Taču oficiālu peldvietu tur nav. Pašus ezerus pārvalda valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”, savukārt zemesgabali pie ezera pieder privātpersonām. “Pašvaldībām tur nav nekādas teikšanas. Tikai kāds privātīpašnieks, ja vēlas, var labiekārtot peldvietas,” norādīja H.Junkarēns. Vēl gan pastāv iespēja peldēties Sepenas ezerā, kura krastā atrodas atpūtas bāze “Kurzemes pērle”. Tur peldvieta gan ir labiekārtota, taču, lai to izmantotu, jākļūst par bāzes klientu.

Peldēt jādodas bariņā

Neraugoties uz lielo pašdarbību pie ūdeņiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes inspektore Rita Seļezņeva stāsta, ka no bīstamības viedokļa situāciju ap rajona ūdenstilpēm nevarētu saukt par satraucošu. Taču tas nenozīmē, ka nav jāuzmanās. Īpaši, ja cilvēki dodas peldēt nepazīstamā dīķī vai citā ūdenstilpē. Nekad nevar zināt, kāds tur ir dziļums, vai tur nav samestas drazas. “Es ieteiktu ūdenī doties bariņā un uzmanīt citam citu. Tad pastāv lielāka iespēja palīdzēt, vai pasaukt palīgā, ja kāds slīkst. Jo nevar paļauties, ka nelaimes brīdī varēs vienkārši piezvanīt un izsaukt glābējus no mūsu dienesta. Diemžēl mēs parasti ierodamies tikai, lai izvilktu no ūdens slīkoni, jo viņa dzīvība izšķiras dažos desmitos sekunžu,” brīdina R.Seļezņeva. Ūdenī nevajadzētu brist alkohola reibumā vai arī tikko sātīgi paēdušam. Tad organisms var reaģēt ar krampjiem, nelabumu un ģīboni.

Bez glābējiem, bet tomēr drošāk

Lai arī atpūtas taka “Beberliņi” atrodas Liepājas pilsētas teritorijā, daudzi pilsētnieki atpūtu tur uzskata par izbraukumu ārpus pilsētas sakarsušajām ielām. “Beberliņus” pirms vairākiem gadiem savā pārziņā pārņēma un iekārtoja SIA ‘Karosta”, un to varētu minēt kā veiksmīgu piemēru tam, kā pašvaldības uzņēmumam izveidot iecienītu atpūtas vietu. SIA “Karosta” pārvaldniece Gaida Korņilko pastāstīja, ka “Beberliņi” jau otro gadu saņēmuši sertifikātu, kas apliecina, ka šajā vietā ir droša peldvieta. Sertifikātu varētu uzskatīt par soli Zilā karoga saņemšanai. Uz pašu karogu “Beberliņi” gan pagaidām nepretendē, jo tam nepieciešamas pastāvīgas glābēju dežūras. Tomēr peldvietā regulāri tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte, tur atrodas laivas un peldriņķi, kā arī telefonsakari, lai nelaimes gadījumā varētu ātri reaģēt. Ūdenī izvietotas brīdinājuma zīmes vietās, kur ir bīstami peldēties.

Liepājas ezers pārāk netīrs

Lai arī Liepāja atrodas starp jūru un ezeru, un tāpēc būtu tikai lieliski, ja peldēt varētu abās vietās, par Liepājas ezeru kā peldvietu īpašas ilūzijas lolot nevajadzētu, uzskata biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektors Ēvalds Urtāns. Cik viņam zināms, ap ezeru valdošajām pašvaldībām šādu plānu nav. Tas arī dārgi varētu izmaksāt, jo peldvietas ierīkošanu vajadzētu saskaņot ar Vides pārvaldi, taču tā diez vai ļaus to darīt lieguma teritorijā. Bez tam pats ezers ir sekls un dūņains, un peldēšanās kritērijiem neatbilst arī ūdens kvalitātē. Ezerā nokļūst pārāk daudz notekūdeņu. Slavējama gan esot atpūtas vietas izveide pie Vaiņodes ielas, kur likvidēts čūkslājs, taču peldēt tāpat tur nav ieteicams. Lai gan netrūkst arī brašuļu, kas to tomēr dara.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Cilvēki spiesti veldzēties vietās, kuru drošība nav pārbaudīta, jo labiekārtotu peldvietu nav daudz, bez tam par iespēju paplunčāties cilvēki maksā nelabprāt.

Sen jau vairs nav kā padomju laikos, kad varēja peldēties, kur grib. Tagad jārēķinās, ka daudzas peldvietas ir kļuvušas par privātīpašumu un par tā izmantošanu jāmaksā.