Ceturtdiena, 29. februāris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Rapšu pārstrādātāji vilina audzētājus

Rapšu pārstrādātāji vilina audzētājus
27.03.2007 21:52

0

Sējas laiks vairs nav aiz kalniem. Šogad tam ļoti nopietni gatavojas arī akciju sabiedrības “Baltic Holding Company” Rapšu un graudu uzglabāšanas un rapšu pārstrādes kompleksa vadītāji, ko Lauku atbalsta dienests nupat akreditējis kā rapšu pirmo pārstrādātāju. Akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Māris Binders teica, ka šis esot vispiemērotākais brīdis, kad uzrunāt zemniekus un slēgt ar rapšu audzētājiem tubrālības par sadarbību ražošanas jomā. Lai tas varētu notikt jau šo ceturtdien pulksten 11 bijušajā SCO zālē Grobiņā, kompleksu pirmdien apmeklēja un ar tā vadītājiem tikās biedrības “Liepājas Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane.

Bet aprīļa otrajā pusē ar kompleksu iepazīties varēs arī rajona pagastu vadītāji un lauku attīstības speciālisti.

Komplekss ir gatavs pakalpot audzētājiem

Lai visiem būtu pilnīga skaidrība, par ko ir runa, vēlreiz jāpasaka, ka Rapšu un graudu uzglabāšanas un rapšu pārstrādes komplekss atrodas aiz Zaļās birzs, vietā, kur kādreiz darbojās vēlāk izputējušais Liepājas Labības produktu kombināts. Mērķtiecīgi liekot lietā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, te daudz kas uzcelts no jauna, ierīkoti moderni lieljaudas svari, sakārtota produkcijas pieņemšana, uzcelta kalte un daudzi noliktavu apcirkņi, kuros varēs uzglabāt ne tikai rapšus, bet arī graudus.

Kompleksa tehnologs Gatis Bērziņš pastāstīja, ka apcirkņos jeb silosos iespējams nodrošināt minimālas temperatūras svārstības. Turklāt no viena īpašnieka pieņemtos rapšus vai graudus varēšot novietot atsevišķā apcirknī, lai pēc tam tieši viņa preci atdotu īpašniekam atpakaļ. Tas palīdzēs novērst daudzas domstarpības. Mazākais graudu daudzums, ko pieņems no viena klienta, varētu būt 160 tonnas. Tas nozīmē, ka tiem, kuri nespēj izaudzēt šādu daudzumu, nāksies kooperēties ar kaimiņiem vai kolēģiem. “Šādi būs jārīkojas lielākajai mūsu zemnieku daļai, jo dižzemnieku mūsu rajonā nav daudz,” sprieda Ārija Jerumane.

Droši partneri

Savukārt Māris Binders pastāstīja, ka rekonstrukcijā ieguldīti vairāk nekā 3 miljoni latu. Tādējādi nodrošināta ne tikai rapšu pieņemšana un uzglabāšana, bet arī ar pilnu jaudu uzsākta eļļas ražošana un lopbarības raušu izlaide. Protams, ražošanas pilnīgošana ar to neapstāšoties.

Akciju sabiedrības “Baltic Holding Company” partneri ir vācu kompānija “EOP Biodisel AG”, kas Brandenburgā, liekot lietā rapšu eļļu, nodarbojas ar biodīzeļa ražošanu. Jau šobrīd tur ražo 32 tūkstošus tonnu degvielas gadā, taču nule ir pabeigta vēl vienas rūpnīcas būve, ko ekspluatācijā nodod tuvākajās dienās. Tur iegūs vēl 100 tūkstošu tonnu degvielas gadā. Taču arī ar to vāciešiem neesot diezgan, un viņi kļuvuši par līdzīpašniekiem vēl vienai kompānijai. Ar tādiem partneriem liepājniekiem strādāt esot droši. Māris Binders pastāstīja, ka 10. – 12.aprīlī Brandenburgā notiks jaunās biodīzeļa ražotnes apskate, kurā piedalīties uzaicināti visi kompānijas meitas uzņēmumu vadītāji. Pēc atgriešanās no Vācijas viņam būšot daudz jauna ko pastāstīt, jo plānots apmainīties pieredzē par daudziem jautājumiem.

Valodai jābūt skaidrai un saprotamai

“Laiks nestāv uz vietas. Un tagad pienācis brīdis, kad mums ir jādod zemniekiem skaidras un nepārprotamas atbildes uz jautājumiem, kā arī jāinformē viņi par to, kā mēs domājam strādāt turpmāk, kādas būs rapšu iepirkuma cenas un cik daudz no viņu izaudzētā varēsim sabērt savos apcirkņos,” teica M.Binders, piebilstot, ka ar pašreizējām jaudām ir iespējams pārstrādāt 13 tūkstošu tonnu rapšu gadā, bet rudens pusē darboties sākšot vēl viena spiešanas iekārta. Līdz ar to apjomi dubultošoties.

Audzētājiem paredzētas subsīdijas

Lai tādu rapšu daudzumu izaudzētu, ar eļļas kultūru nepieciešams apsēt daudz plašākas platības, nekā Latvijā ticis aprūpēts līdz šim. Māris Binders ir pārliecināts, ka lauksaimnieki to arī paveiks, jo Eiropas Savienība paredzējusi eļļas kultūru audzētājiem prāvas subsīdijas, kas ieinteresēs zemniekus slēgt sadarbības līgumus ar pirmo pārstrādātāju, kā arī investēt naudu audzēšanā, lai iegūtu pēc iespējas labāku ražu. Protams, nauda netiks maksāta tāpat vien. Ir paredzēts, ka valsts katru gadu noteiks reprezentatīvo ražošanas līmeni. Tas nozīmē, ka lauku apsaimniekotāji būs ieinteresēti aizvien vairāk pilnīgot ražošanu. Ja rapšu kūlums būs lielāks par vidējo statistisko līmeni valstī, audzētājam paredzēts subsīdijās samaksāt 45 eiro par hektāru.

Ārija Jerumane piebilda, ka patlaban Zemkopības ministrijā vēl tiekot spriests par to, kā atbalstu pielāgot reģioniem, jo Latgalē un tāpat Kurzemē nav iespējams izaudzēt tik lielu ražu, kādu iegūst Zemgalē. Ja Latvijas auglīgākajā novadā divas tonnas rapšu no hektāra netiek uzskatīta par izcilu ražu, tad, piemēram, Durbes un Bārtas audzētājiem tas ir itin labs sasniegums. Tādēļ, ieinteresējot zemniekus, šo apstākli nedrīkstētu ignorēt. Viņa arī mudināja rapšu pārstrādātājus, slēdzot līgumus, nerunāt ar lauksaimniekiem aplinkus, bet nosaukt konkrētas iepirkuma cenas, pasacīt, cik maksās atsevišķie pakalpojumi un kāda summa galu galā nonāks zemes apsaimniekotāju kabatās. Tas esot ļoti svarīgi, jo lauku ļaudis ir daudzkārt vīlušies un solījumiem, kas nav pamatoti, vairs netic.

Rapšu pārstrādātāji ar viņu bija vienisprātis. Kompānijas komercdirektors Aleksandrs Lipskis sacīja, ka audzētāji uzzinās arī to, kādas piemaksas būs paredzētas. Viņš uzsvēra, ka eļļas un raušu ražotāji ir ieinteresēti iepirkt izejvielas tieši no vietējiem audzētājiem, lai dalītos ar tiem pelņā un attīstītu lauksaimniecību. Tikai izņēmuma gadījumos rapšus pārstrādei Liepājā varētu ievest arī no Krievzemes vai Baltkrievijas.

Rapšu rauši mazinās lopbarības deficītu

Otrs no sadarbības veidiem ar lauku apsaimniekotājiem kompānijai ir rapšu raušu realizācija. Noliktavā jau glabājas prāvi kalni šīs produkcijas, ko ganāmpulku barošanai varēs izmantot lopkopēji. Ārija Jerumane teica, ka labprāt raušus govīm silēs ber piensaimnieki, jo tas palīdz nodrošināt augstus izslaukumus. Māris Binders pastāstīja, ka raušu pārdošana pašreiz tiek nodrošināta trīs veidos. Mazos apjomos saimniekojošajiem zemniekiem, kuriem nav savu glabātavu, visizdevīgāk raušus iegādāties 40 kilogramu iepakojumā, turpretī lielāku ganāmpulku īpašniekiem domāti lielie maisi. Ja lauksaimnieka rīcībā ir piemērota noliktava, viņš var iegādāties raušus nefasētā veidā, un tad tie maksā vislētāk. Kompleksa speciālisti uzskata, ka visērtāk būs, ja piegādājot rapšus pārstrādei, atceļā uz mājām zemnieki vedīs raušu kravu. Tas būšot izdevīgi transporta izmaksu ziņā.

Īpaša saruna izraisījās saistībā ar krīzi, ko patlaban pārdzīvo mūsu cūkkopības sektors. Labības deficīts ir ietekmējis cenas. Tagad tonna lopbarības graudu maksā vairāk nekā simt latu. Rapšu raušu cenas nav zemākas, tomēr proteīna un taukvielu satura daudzums tajos ir augstāks. Tas, kā uzskata Aleksandrs Lipskis, vērš šo barību lauksaimniekiem izdevīgu. Arī tie lopkopēji, kas cukura nozares likvidācijas dēļ zaudējuši iespēju saņemt biešu graizījumus, tagad varot mēģināt pārorientēties uz rapšu raušiem, par kuru lietderību jau dzirdamas labas atsauksmes.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

 Rapšu uzglabāšanas un pārstrādes kompleksa vadītāji, izrādot Ārijai Jerumanei eļļas spiestuvi.

 Rapšu kaltes no augšas atgādina startam sagatavotu kosmosa kuģi.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz