Kurzemes lauksaimnieki, kurus interesē jaunas kartupeļu, zemeņu un citu augu šķirnes, ielāgojuši līkumoto ceļu, kas ved uz Durbes ezera krastos esošo Rāvas zemnieku saimniecību “Kalnarāji”. Tur joprojām enerģiski darbojas pētnieks Edgars Zambergs, kuram pirms gadiem sešiem vai septiņiem piederēja viena no lielākajām kartupeļu šķirņu kolekcijām Latvijā. ”Mūsu opītis ir ļoti čakls, arī mums garlaikoties neļauj,” vectētiņu raksturoja mudīgā mazmeitiņa. Darbošanās kulminācijas posmā kolekcijā Edgaram bijušas 120 kartupeļu šķirnes – visas, kas tajā laikā valstī bijušas pieejamas.

Kaut gan veselības problēmu dēļ darbības apjoms ievērojami sašaurināts, arī šovasar, 0,35 hektāru platībā iestādītas, ziedus rieš 76 šķirņu kartupeļi.

Dažām šķirnēm iestādīti tikai 10 vai 15 bumbuļu, citām atvēlētas pat vairākas vagas. Edgars vērīgi sekojis, lai vagās nenonāktu šķirnei formas ziņā neraksturīgi un slimību skarti kartupeļi. ”Ja asni ir tievi un vārgi, tas norāda, ka kaut kas nav kārtībā. Tāpat no nepareizas formas bumbuļa labu ražu nevar sagaidīt,” viņš paskaidroja. Rēķinoties ar savu varēšanu, lauksaimnieks šopavasar izvēlējies tikai Latvijai perspektīvās šķirnes, kas spēj dot gludus, tirgum piemērotus, pircēju pieprasītus un garšīgus kartupeļus, tādus kā “Agrie dzeltenie”, “Monta”, “Magdalēna”, “Agra”. Vietējās šķirnes esot izturīgākās un labākās. ”Holandieši, cik ātri atnāk, tik drīz arī aiziet,” par ievestajām šķirnēm skeptiski izteicās augu pazinējs.

Edgars vēl nekad neesot pieredzējis tādu augu attīstības tempu. “Kolekcijas kartupeļus iestādīju 18.maijā. Jau pēc nedēļas tie bija uzdīguši, pēc mēneša sāka ziedēt. Tas rosina cerēt, ka raža būs lieliska un pēc pāris nedēļām varēšu apčamdīt, kas ceriem ir apakšā,” izrādot kupli zaļojošās vagas, sacīja šķirņu pētnieks.

Vienīgais, kas šajā sezonā traucē augu attīstību, esot Kolorādo vaboles. “Kalnarājos” lapgraužus savācot ar rokām, bet jau nākamajā rītā darbs jāatsākot no gala. “Acis nogurst, tos svītrainos bambāļus salasot. Labi, ka mazbērni nāk talkā. Jūtu, ka bez viņiem man plāni klātos, kaut arī esmu iemanījies, ka cilvēkam, kam neklausa kājas un, kā dakteri secinājuši, kaut kur pazudis ceļgala skriemelis, spieķi  var aizstāt kaplis un pat izkapts,” sacīja saimnieks, piebilzdams, ka arī ravēšanas darbos sajūtot radu un tuvāko kaimiņu atbalstu.

Kartupeļi pirms Jāņiem kārtīgi izvagoti. Arī zemenes, kuru “Kalnarājos” ir 17 šķirnes, nav ieaugušas nezālēs, bet spīdina saulē savas lielās un sulīgās ogas. Vienīgi ar augļu kokiem – saldo ķiršu, smilkšērkšķu un ēdamo pīlādžu kolekciju – viņš vairs īsti nejaudājot tikt galā. Tāpēc agro ķiršu ražu notiesājuši strazdi. Arī gladiolu, tulpju un narcišu prāvās kolekcijas “Kalnarājos” vairs nav atrodamas.

Edgara mūža lielākā daļa pagājusi, nodarbojoties ar šķirņu salīdzināšanu un pētniecību, lai noskaidrotu, kuras ir piemērotākās audzēšanai vietējos apstākļos, kuras izturgākas pret slimībām un katēkļiem, kuras ir ražīgākās. ”Krievu sakāmvārds raksturo ārkārtīgi  precīzi: kurš par muļķi ir piedzimis, vairs nav labojams,” par sevi ironizēja kolekcionārs, jo ar savu nozīmīgo ieguldījumu lauksaimniecībā turīgs tomēr nav kļuvis. Kompetents gan. Par katru kartupeļu un zemeņu šķirni viņš var runāt stundām ilgi. Nakts laikā pamodināts, viņš var nosaukt, kāds bumbuļos ir cietes saturs, cik vērtīgi tie pārtikā un kādas ir garšas īpašības.

Ar rāvenieku sadarbojas Priekuļu, Stendes un Saldus lauksaimniecības izmēģinājumu staciju zinātnieki, kā arī dobelnieki. Daudzu selekcionāru radītās šķirnes, kas pat vēl nav saņēmušas nosaukumu, lietderības pārbaudījumu iztur tieši ”Kalnarājos”. Visciešākā sadarbība pašlaik izveidojusies ar Guntu Bebri no Priekuļiem. Edgars atklāj, ka pastāvot vienošanās par neaprobēto šķirņu neizplatīšanu. Nosacījumi stingri jāievēro, citādi jaunu šķirņu ieviešana nav iedomājama.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Jau zied! Pat kartupeļu kolekcionārs un šķirņu pazinējs Edgars Zambergs ir pārsteigts par augu straujo attīstību.