Miķeļus jeb Apjumības vakar svinēja ne vienā vien mūspuses novadu mācību iestādē.

“Miķelis nāk pie mums katru gadu,” saka Priekules bērnudārza “Dzirnaviņas” vadītāja Ina Dalbiņa. Lai šajā tēlā iemiesotos, nemaz nevajagot meklēt aktierus pa pasauli apkārt. “Mums pašiem ir savi mākslinieki,” vadītāja palepojas ar “Dzirnaviņu” pedagoģēm. Bērni esot ilgi un dikti pētījuši, līdz saskatījuši rudenīgajos tēlos līdzības ar savām skolotājām.

Bērnudārza pagalmā jau no pagājušās nedēļas skatāma izstāde, kuras eksponāti tapuši, mājās strādājot kā bērniem, tā viņu vecākiem – tur salmu zirdziņš, kabača lidmašīna, biešu vīrs un daudz citu tēlu. “Bērni un vecāki jau zina, ka būs tāda izstāde, tāpēc interesantākās lietas, kas dārzā izaugušas, paglabā tai,” piebilst direktore. Mazie priekulnieki svin arī citas gadskārtas. Kad Miķeļi aizvadīti, jāsāk gatavoties Mārtiņiem.

Grobiņas vidusskolas pirmsskolnieki Miķeļos jau tradicionāli gatavoja kopīgu rosolu lielā bļodā. Pēc tam to sadalīja uz kāpostu lapu šķīvīšiem un apēda. Ar visiem traukiem. “Sanāca ļoti labi, bērniem ļoti garšoja,” gandarīta sešgadnieku skolotāja Silvija Bērziņa. Tā bērni iemācās ne vien to, kas tas tāds Miķelītis, bet apgūst arī praktiskas un dzīvē noderīgas lietas – griezt, mizot, sarēķināt proporcijas, skolotāja piebilst. Bērniem tāda svinēšana ļoti patīkot. Un ar saviem darbiņiem visi labi tiekot galā.

Folkloristi zina teikt, ka Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības – pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību. Pēc tiem sākas veļu laiks. Miķeļi iekrīt visbagātākajā laikā, tādēļ galds šajā dienā ir ēdienu pārpilns. Kristīgajā pasaulē šī diena veltīta virseņģelim Miķelim.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds” 

Grobiņas vidusskolas sešgadnieki skolotājas Silvijas Bērziņas vadībā gatavo bagātīgu Miķeļdienas cienastu.