Pāvilostnieks Aldis Strazdiņš jau 11 gadu vada SIA “S.P.P”, kas darbojas bijušā Sakas pagasta kolhoza garāžās. Paralēli tradicionālai kokzāģētavu produkcijai viņam izdevies atrast savu tirgus nišu un uzsākt tādas produkcijas ražošanu, kas noder gan eksportam, gan pašmājās. Tie ir visdažādākā garuma un diametra mieti, ko izmanto žogu, rotaļlaukumu ierīkošanai, kā arī māju būvniecībā. 

Atrod brīvu tirgus nišu

SIA “S.P.P.” reģistrēta 1995.gadā. Tad uzņēmums atradies citās, īrētās telpās. “Ar īri tā ir, kā ir. Ja telpas nav tavas, tad nevari tur nekā daudz ieguldīt, ne arī bez īpašnieka piekrišanas kaut ko paplašināt. Vajadzēja meklēt citu risinājumu,” stāsta SIA “S.P.P.” valdes priekšsēdētājs Aldis Strazdiņš. Tad radās iespēja iegādāties vecās kolhoza garāžas. Ēkas no īpašnieces atpirktas pamazām, tās bijušas vecas, tāpēc nojauktas līdz pat karkasam un pārveidotas.

Sākumā uzņēmumā ražoja tikai zāģmateriālus un taras dēlīšus. Tad noticis pavērsiens, kad A.Strazdiņam piedāvāta mietu virpošanas iekārta. “Sapratu, ka tas ir diezgan sarežģīts bizness, bet tomēr – neaizņemta niša,” apgalvo A.Strazdiņš. Lai stabilāk šo nišu noturētu, pagājušajā gadā iegādāta lielāka virpa, proti, lai varētu izgatavot lielāka izmēra mietus. Līdz tam SIA “S.P.P” ražoja mietus diametrā no 75 līdz 140 milimetriem. Taču nu tos iespējams izgatavot līdz pat 200 milimetriem diametrā, un citur Latvijā neviens tādus neražojot. Mietu izgatavošanai SIA “S.P.P” iepērk un izmanto tikai priedi un egli, jo tām esot izturīgāka koksne. To garums gan esot dažāds. Pēc pasūtītāja vēlēšanās. Pieprasītākie esot no 2,4 līdz trīs metru gari mieti.

Miervaldis Cābelis virpo kārtējo mietu. Mizu no baļķa noplēš mašīna, cilvēkam šis process tikai jāpieskata.

Laba sadarbība ar eksportētājiem

200 milimetru diametra mieti pārsvarā nonāk Īrijā, kur tos izmanto bērnu rotaļu, kā arī sporta laukumu iekārtošanai. Šī prece tiek eksportēta sadarbībā ar SIA “Vilse” Rīgā, kur mietus pirms eksportēšanas impregnē un tad caur ostu eksportē. Mēnesī SIA “S.P.P.” saražo ap 300 kubikmetriem šīs produkcijas. A.Strazdiņš slavē SIA “Vilse” par korekto attieksmi un savlaicīgiem norēķiniem, kas sadarbībai biznesā ir ļoti svarīgi. Iepriekš viņš sadarbojies ar kādu uzņēmumu, kas mietus eksportēja uz Spāniju. Taču norēķini ar to kavējušies vairākus mēnešus, tāpēc sadarbība pārtraukta. Bijušie partneri vēl tagad, tas ir, pusgadu pēc darījuma attiecību pārtraukšanas, neesot samaksājuši par vienu kravu.

SIA “S.P.P” ražojumiem noiets ir arī Latvijā. Bijis pasūtījums no lepno namu būvētājiem Baltezerā, kur mieti izmantoti kā pāļi un arī nožogojumu izveidošanā. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” mietus pasūtījusi stigu iezīmēšanai, bet briežu dārzu saimnieki tos izmantojuši aploka norobežošanai. Pircēji bijuši arī Liepājas pusē. Pēdējā laikā par šo preci interesi izrādījuši Liepājas rajona zemnieki. “Apmēram trešā daļa no šīs produkcijas paliek Latvijā,” piebilst A.Strazdiņš.

Nodrošina bezatlikuma ražošanu

Pēdējā laikā esot palielinājies pieprasījums pēc zāģmateriāliem. Tam ir divi iemesli. Pāvilostas apkaimē būvniecība rit pilnā sparā, bet mazām zāģētavām patlaban ir tendence izputēt. “Bet tā jau ir visās jomās. Iztur tikai lielākie un stabilākie. Un nemēģināšu liekuļot, ka man nepatīk, ja no tirgus aiziet konkurenti,” atzīst A.Strazdiņš.
Patiesībai atbilst arī tas, ka patērētājiem aizvien mazāk pieejama lētā nomaļu malka. Arī SIA “S.P.P” ir iegādājusies šķeldotāju, un nomaļu atlikumi tiek pārstrādāti šķeldā. To ir izdevīgi pārdot lietuviešiem. Tie gan maksājot augstāku cenu nekā Latvijas uzpircēji, gan arī paši šai mantai atbraucot pakaļ.

Vēl viens savdabīgs uzņēmuma produkts ir virpotā malka. Tā paši strādājošie to nosaukuši, jo tie ir atlikumi pēc mietiem paredzētu baļķu sagarināšanas vai arī brāķa. Un pieprasījums esot tik liels, ka visus pirktgribētājus nemaz nespējot apgādāt. Par virpoto malku interesējušies arī liepājnieki, taču transporta izmaksu dēļ viņiem tomēr šis pirkums nelicies izdevīgs. Taču apkārtnes ļaudis to labprāt izmanto. “Kas tai vainas! Miza noplēsta, lielākos klučus atliek tikai saskaldīt, mazos jau uzreiz var likt krāsnī un pat kamīnā,” norāda A.Strazdiņš.

Nekur nepazūd arī miza, ko noplēš no baļķiem. Šo koksnes masu nogādā Liepājā, un no tās top granulas, ko labprāt iepērk zviedri. Tādējādi var uzskatīt, ka SIA “S.P.P” notiek bezatlikuma ražošana.

Slavē savu komandu

Pats A.Strazdiņš kokmateriālu biznesu savulaik uzsāka, kaut šajā jomā viņam nekādas pieredzes nebija. “Pirms tam strādāju Talsu “Lauktehnikā” par autotransporta galveno inženieri. Kad to likvidēja, pārcēlos uz dzimto Pāvilostu. Pastrādāju bijušajā zvejnieku kolhozā par drošības tehnikas inženieri, taču tas darbs man īsti nepatika. Sapratu, ka jādomā kaut kas cits. Visi tajos juku laikos darbojās ar mežiem, tad es arī metos šajā jomā,” atceras A.Strazdiņš. Sākumā bijis viegli, bet pamazām kļuvis aizvien grūtāk konkurences dēļ, jo zāģeru visās malās saradies, ka biezs.

Tagad SIA “S.P.P” strādā 17 cilvēku. Pirms dažiem gadiem sācies vīriešu darbaspēka trūkums, tāpēc A.Strazdiņš bijis spiests pieņemt darbā sievietes. Un bijis pārsteigts, ka viņas dažkārt strādā labāk un viņām var vairāk uzticēties nekā dažam labam vīram. Tāpat A.Strazdiņš ir apmierināts ar uzņēmuma grāmatvedi Airu Mežvidi, kura perfekti izdarot savu darbu. Viņš to spēj novērtēt, jo ar iepriekšējām grāmatvedēm gadījušās dažādas ķibeles.
“Bez viņiem šeit nekā nebūtu. Viens es neko nespētu. Tas viss ir komandas darbs,” piebilst A.Strazdiņš.

Aldis Strazdiņš pie uzņēmumā saražotās produkcijas, kas tuvākajā laikā aizceļos uz Rīgu, pēc tam uz Īriju.