Piektdiena, 4. decembris Baiba, Barba, Barbara
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Reforma, kurai daudzi neredz jēgas

Reforma, kurai daudzi neredz jēgas
24.01.2007 17:44

0

Atslēgvārdi

Bez lielas reklāmas, drīzāk gan aizdomīgā klusumā turpinās Valsts meža dienesta pārkārtošanas otrā kārta. Tagad apvienošanai, ko vada ģenerāldirektors Jānis Kinna, pakļautas virsmežniecības.  Un tas faktiski notiek pēc vienkārša principa, kad no trijām taisa vienu. Jau izveidota Ziemeļkurzemes, Ziemeļvidzemes un dažas citas šādas mākslīgas apvienības, bet pašreiz top Dienvidkurzemes Virsmežniecība. Tai esot jābūt izveidotai līdz 1.aprīlim. Tomēr daudzi apgalvo, ka šai reformai neredzot jēgas, jo rīcībai nav dots ne ekonomisks, ne citāds pamatojums.

Nav mēģināts arī apkopot kaut kādu pieredzi, lai padalītos tajā. Pie cilvēkiem, kas tā domā, pieder arī Liepājas Virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Andris Džeriņš.

 
Darba grupas loma visai nosacīta

Pirms dažām dienām viņš pastāstīja “Kurzemes Vārdam”, kā  risinās Dienvidkurzemes Virsmežniecības veidošanas process. Sākumā vismaz raisījušās kādas diskusijas. Izveidota darba grupā, kurā strādājuši trīs virsmežziņi. Prātojuši, kur būtu jānoteic jaunā veidojuma centrs. Minētas tādas vietas kā Aizpute un Skrunda, kas ģeogrāfiski atrodas reģionam pa vidu. Aizputē turklāt pat atrastas piemērotas telpas, Skrundā gan tādas vajadzējis vēl meklēt. Kuldīga un Liepāja jau sākotnēji atzītas par centra statusam nederīgām, jo šīs pilsētas izvietotas topošās reģionālās struktūrvienības nomalēs.

Arī Saldus vismaz liepājniekiem ir diezgan attāla vieta. Par to jau simtkārt uz savas ādas pārliecinājušies zemnieki, kas vairāku gadu gaitā brauc uz Lauku atbalsta dienesta Reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, lai pieteiktos maksājumiem. Tomēr tagad kļuvis zināms, ka Jānis Kinna par topošās virsmežniecības centru izraudzījies tieši rajona pilsētiņu Cieceres upītes krastos. Kā arguments tam kalpojis diezgan apšaubāmais secinājums, ka Saldū jau darbojas Lauku atbalsta dienesta struktūrvienība.

Bijušo virsmežniecību telpās turpmāk darbošoties klientu apkalpošanas centri, kas sadarbosies ar mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Savukārt jaunajai virsmežniecībai esot paredzēts kļūt par saikni starp Meža dienesta aparātu un palikušajām mežniecībām.

 
Cilvēkiem nesaka patiesību

Tāpat no augšas paziņots, ka pagaidām kadru samazināšana nav iecerēta un darbs jaunajā veidojumā atradīšoties visu trīs virsmežniecību darbiniekiem. Andris Džeriņš gan uzskata, ka reformas veicējiem vienkārši nepietiekot politiskās drosmes, lai cilvēkiem atklāti pateiktu patiesību, jo ļoti daudziem speciālistiem ceļa mērošana no Liepājas un Kuldīgas uz darbu Saldū kļūs grūti īstenojama.

Nav vajadzīgi gari komentāri, lai apjēgtu, ka to iespējams darīt vienreiz, divreiz, nu – trīsreiz mēnesī, bet ne katru darba dienu. Diemžēl augstas amatpersonas, kā redzams, spriež citādāk. Turklāt neviens šobrīd nespējot atbildēt uz jautājumu: ko 30 cilvēki apvienotajā virsmežniecībā darīs? Kādi tur būs viņu pienākumi un amati? Atbilde, ka tas esot jāizdomā pašiem, liekas, maigi izsakoties, nenopietna. Andris Džeriņš spriež, ka dzīve visu noliks savās vietās un būs tā, ka galvenie strādātāji jaunajā virsmežniecībā būs saldenieki.

 
Kā un kas labos kļūdas?

Andris Džeriņš teica, ka reformas gaitā nav būtiski uzlabojušās meža darbinieku tehniskās iespējas. Vienīgi algas mežziņiem un virsmežziņiem palielinājušās. Taču inženieriem virsmežniecībās klājoties bēdīgāk, jo viņi saņem pat mazāk naudas nekā mežsargi. Toties reformas gaitā aiz borta izsviests ne viens vien kvalificēts speciālists, turklāt ne jau tie vārgākie, kam nācies pārkvalificēties vai meklēt savām spējām pielietojumu citur.

Ar ģenerāldirektora rīkojumu jau izraudzīts arī Dienvidkurzemes Virsmežniecības vadītājs. Tas būšot līdzšinējais Kuldīgas virsmežzinis Jānis Iesalnieks. Sapulcē, ko viņš rīkojis, uzdoti jautājumi par to, kā darbiniekiem paredzēts kompensēt tālos braucienus uz darbavietu? Taču skaidra atbilde neesot dzirdēta. Izskanējusi pat aizskaroša tēze, ka tā esot pašu liepājnieku un kuldīdznieku problēma. Tāpēc Andris Džeriņš bijis spiests secināt, ka, reformu īstenojot, par cilvēkiem vismazāk tiek domāts. Viņš uzskata, ka Meža dienestā veiktie pārkārtojumi turklāt ir pāragri, tie iet notikumiem pa priekšu, jo vēl nav beigušās diskusijas par reģionālo reformu. Ja notikumi parādīs, ka ir pieļautas rupjas kļūdas, kādā veidā tās tiks labotas?

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

 Virsmežziņa vietnieks Andris Džeriņš uzskata, ka meža dienesta refornai trūkst pamatojuma.

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz