Augusta pirmajās nedēļās, tātad tieši tanī laikā, kad druvās   izvērsīsies graudaugu novākšana, Zemkopības ministrija iecerējusi sarīkot tradicionālās reģionālās konferences, kurās spriedīs par lauku attīstības iespējām un izskaidros Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas mērķus. Pirmā no četrām reģionālajām konferencēm augusta pirmās nedēļas nogalē notiks Balvos. Jau paziņots, ka tajā piedalīsies ministrs Mārtiņš Roze un citi ministrijas, kā arī tās pakļautībā esošo iestāžu vadītāji un speciālisti.

Pēc tam konferences risināsies Dobeles rajona Bērzes pagastā, Valmierā. Kurzemniekiem pulcēšanās ieplānota 11.augustā Talsos.
Apmeklētāji tur saņemšot plašu informāciju par Eiropas Savienības un valsts lauksaimniecības konkurētspējas un uzņēmējdarbības veicināšanai atvēlētajiem maksājumiem. Tāpat interesenti varēšot uzzināt, kas jāievēro, lai nodrošinātu pārtikas drošību, dzīvnieku veselību, augu aizsardzību, lauksaimniecisko izglītību, nodarbinātību. Lielu vērību reģionālajās tikšanās reizēs paredzēts veltīt programmas LEADER pasākumiem un to ieviešanai. Diskusijas notikšot arī par situāciju meža nozarē un tās nākotni. Tāpat, kā jau tas bijis agrāk, arī šogad darbs konferencēs noritēšot grupās. Tajās plānots apspriest šādus tematus: “Eiropas Savienības un nacionālais atbalsts lauksaimniecības konkurētspējai”, “Tiešie atbalsta maksājumi par platībām un mājdzīvniekiem”, “Izglītība, nodarbinātība, LEADER”, “Meža nozare šodien un rīt”, “Pārtikas drošība, dzīvnieku veselība, augu aizsardzība”, “Atbalsts zivsaimniecības attīstībai”.
Vērtējot ministrijas nodomu organizēt reģionālās konferences  augusta pirmajā pusē, daudzi zemnieki ir noskaņoti kritiski, jo zemnieki ir ļoti noslogoti ar ikdienas darbiem un viņiem nav laika pat padomāt par savām problēmām. Tas ir tas pats, kas sarīkot diskusijas sējas vai siena laikā. Kāpēc gan to nevar darīt vēlā rudenī vai ziemā? Tad visiem ir laika diezgan un var runāt līdz aizsmakumam.
 Grobiņnieks Nikolajs Pušņickis uzskata, ka steiga ar reģionālajām konferencēm saistīta nevis ar rūpēm par lauksaimniecības nākotni, bet gan ar politiķu nemieru sakarā ar  gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Pazīstamais kartupeļu audzētājs sprieda, ka ministrijas amatpersonu un speciālistu  satikšanās reģionos ar lauku ļaudīm līdz šim neesot bijušas pietiekami rezultatīvas. “Ko tas līdz, kad grupās pārrunā visas problēmas, ja tām pēc tam pietrūkst risinājuma un viss tik un tā paliek pa vecam, jo vārdiem neseko darbi?” viņš vaicāja, piebilstot, ka konkurētspēju palielināšana vispirms ir saistīta ar maksājumu apmēriem. Kamēr kolēģiem rietumvalstīs maksās trīs reizes vairāk nekā mūsu zemniekiem, arī konkurences iespējas paliks tikai sapņu līmenī.
Arī Gaviezes pašvaldības vadītājs Genādijs Jefimovs uzskata, ka konferences paredzēts rīkot nelaikā, kad lauksaimnieki ir aizņemti pie ražas novākšanas. Nez vai tās būšot apmeklētas, un organizēšanas izdevumi tiks izsviesti vējā. Bet arī lauksaimnieki ir jāsaprot. Šogad sausuma dēļ kūlums nav sagaidāms bagāts, tādēļ tas jānovāc bez zudumiem. Bet runāt par konkurences spēju palielināšanu varēšot mēnešos, kad lauki būs aparti nākamajam pavasarim un ražu redzēsim sabērtu apcirkņos.