Aizputē Katoļu ielas rekonstrukcijas laikā atrastās pīpju galviņas varētu būt kultūrslānī palikušas no 20. gadsimta 50. – 70. gadiem, spriež Novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga. Senākas ir trauku, podiņu krāšņu atlūzas un logu fragmenti.

Veicot Katoļu ielas rekonstrukciju, bija jānodrošina arheoloģiskā uzraudzība, jo būvobjekts atrodas vecpilsētā. Novada domes izpilddirektore Astrīda Eņģele gan sākotnēji šaubījās, ka arheologi kaut ko interesantu vēl varētu atrast, jo nav paredzēts rakt dziļi, turklāt šai vietā tas darīts jau vairākkārt.

Tomēr pagājušajā nedēļā arheologiem izdevās atrast vairākas senas un ne tik senas vēstures liecības, pavisam – 24 vienības. “Brīnos, ka tai dubļu jūrā vispār varēja kaut ko ieraudzīt,” neslēpj J. Berga.

Pētnieki atraduši zaļi, balti un melni glazētas podiņu krāsns atlūzas, četras kaltas naglas, loga stikla un rāmja dzelzs apkaluma fragmentus, trauka kājiņas, divas pīpes galviņas. Tas uziets vietā blakus bijušajai mākslas skolai, kur agrāk bijusi dzīvojamā māja. Pīpes galviņas varētu būt tapušas 20. gadsimta vidū, naglas – gadsimta sākumā. “Pie brūža bija kalēja darbnīca. Mums muzeja krājumos dažas naglas no turienes ir, un šīs ir līdzīgas,” spriež J. Berga.

Šis esot pirmais gadījums pēdējā laikā, kad, atjaunojot kādu objektu pilsētā, nodrošināta arheoloģiskā uzraudzība. Pagājušā gadsimta 70. gados veikta pilsētas pasūtīta vēsturiskā izpēte. “Kāds varbūt arī tagad ko atrod, bet līdz muzejam tas parasti nenonāk,” atzīst J. Berga. Viņa gan piebilst, ka savā dārzā ne viens vien aizputnieks atradis senas monētas.

Katoļu ielu rekonstruē ar Eiropas Savienības atbalstu. SIA “Aizputes ceļinieks” izbūvējis lietus ūdens novadi. Vēl pret akmens un betona bruģīti jānomaina grants segums aptuveni 1600 kvadrātmetru platībā. Darbu izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa ir gandrīz 43 tūkstoši latu. ES sedz 75 procentus izmaksu. Rekonstrukciju paredzēts pabeigt līdz novembra beigām.

Katoļu ielā atrodas sabiedriskā pirts, Aizputes Veselības un sociālās aprūpes centrs, kā arī jauniešu centrs. Pēc rekonstrukcijas tā 100 metru garā posmā kļūs par gājēju ielu.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”