Piektdiena, 17. janvāris Tenis, Dravis

Riepām nav vietas dabas parkā

Riepām nav vietas dabas parkā
Foto: Andris Gertsons
04.10.2018 07:12

"Kurzemes Vārds"

Dubļiem nošķiedušies cilvēki bieziem darba cimdiem rokās un slapjām mugurām ceļ laukā no dumbrāja smagas, kokos un zālē ieaugušas autoriepas. Tās piesien aiz kvadricikliem un aizvelk līdz tuvējai laucei. Dabas parkā pie Papes ezera Rucavas novada teritorijā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbinieki jau otrajā talkā cenšas atbrīvot biotopu no padomju armijas nelāgā mantojuma – nezināma skaita riepu, kas šeit guļ ūdenī jau vairāk nekā 20 gadus. Būs vajadzīga vēl trešā talka, viņi lēš.

Vieta ir nomaļa, šurp ved vien ar pilnpiedziņas auto pārvarams meža celiņš. Zeme, kur guļ riepas no kādreizējā militārā poligona, ir privātīpašums. Teritorija pieder kundzei, kurai bijusi zeme vietā, kur tagad ganās savvaļas zirgi. “Viens no viņai kompensācijā piešķirtajiem zemesgabaliem ir šis. Izrādījās, neviens neesot zinājis, ka te ir tāda nelaime,” stāsta DAP mediju eksperte Maija Rēna. Vieta ir dziļi mežā, cilvēki te nemaz tik bieži nenāk. Par riepām DAP uzzināja pagājušā gada vasarā no Valsts vides dienesta. “Bija jādomā ne tikai par to, kā tās dabūt prom, bet arī, kur likt. Uzreiz nebija tam finanšu līdzekļu. Uz šo rudeni dabūjām naudu un darbojamies divos posmos. Paši velkam riepas ārā. Vēlāk firma “Eko Kurzeme” tās savāks no laucītes, aizvedīs un pārstrādās,” saka M. Rēna.

DAP ģenerāldirektors Juris Jātnieks kopā ar inspektoriem un citiem pārvaldes darbiniekiem velk ārā ieaugušās riepas. “Ar kolēģiem kopā visu ko var padarīt. Armijas riepām nav jābūt biotopā,” viņš saka. Īsti neesot zināms, cik riepu te ir. Iepriekšējā talkā izvilka ap 800. Tās ir smagās un militārās tehnikas, arī lidmašīnu riepas. Biotopā ne ar kādu smago tehniku nepastrādāsi, viss ir smags roku darbs. 

Taču arī šādās akcijās DAP piedalās regulāri. Ir pārvaldes iniciatīva “Darām labu dabai”, kurai var pieteikties iestādes mājaslapā. “Talkas biotopos notiek gandrīz katru nedēļu. Galvenais fokuss nav atkritumu vākšana, uzdevums ir palīdzēt dabai. Atēnot dižkokus, pļaut pļavas, lai palīdzētu retajiem augiem,” skaidro M. Rēna. J. Jātnieks piebilst, ka šai iniciatīvai piesakās uzņēmumi. “Galvenais ir izziņas moments – iepazīt biotopus. Tā ir laba kolektīva saliedēšana. Kāpēc maksāt izklaidētājiem lielu naudu? Varbūt izdarām labu darbu dabā, nonākam vietās, kur ikdienā apmeklētāji netiek?”

Saprotams, ka darbdienā īpaši daudz palīgu riepu talkā nav. Arī pirmajā reizē bijis maz talcinieku. Kundzes gados uzreiz sapratušas, ka šis darbs nav viņām piemērots. Šoreiz vienīgais palīgs ir Andris Mikuļskis. “Esmu makšķernieks, šad tad braucu šeit makšķerēt. Svēta lieta! Ja tās riepas guļ zemē un ūdenī, gumija sadalās un piesārņojums ir arvien lielāks. Ja ne mēs, tad kurš gan cits?” viņš apņēmīgi saka.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 4. oktobra numurā.

#kvards-20181004-06#

Foto galerija

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēlu failus un novieto tos šeit. (Foto jābūt JPG formātā, max 5MB)