Par seklu neiestādīsi

Vasaras sākuma košais prieks patiešām jāaudzē ēnā. ”Vislabākā vieta ir zem priedēm, jo gaisma caur tām nāk izkliedēta. Arī sakņu sistēma savstarpēji netraucē, jo priedei tā ir dziļā, bet rododendram – seklā,” atklāj D. Ozoliņš. Bērzi, liepas, egles šim augam nebūs draugos. Tā kā priežu šeit nav, rododendri lieliski satiek ar ozoliem, kuru zari ”pacelti augstāk”. Rododendri uzzied, pirms ozoli ir saplaukuši. Pašas agrākās šķirnes jau noziedējušas. Vēlie plauks pirms Jāņiem.

Latvijai mazliet tomēr eksotisko krāšņumaugu nemaz neesot grūti ieaudzēt. Galvenais ir ļoti kūdraina zeme un neiestādīt par dziļu, skaidro audzētājs.

”No tiem, kas nopērk stādus, astoņdesmit procenti iestāda par dziļu. Saknēm nav skābekļa. Augs vienu gadu mokās, otru, trešo un nobeidzas. Par seklu nekad neiestādīsi,” smejas D. Ozoliņš,

”tā jau neviens nestādīs, ka saknes ir virs zemes.”

Kur vien redzams, ka rododendri neaug, tie jāizrok un jāpaceļ augstāk vai arī jāatbrīvo no mežonīgiem kokiem. ”Īvē” rakuši tranšejas un norobežojuši no uzmācīgiem kokiem. Pēc pāris nedēļām jau bijis redzams, kā augs saņemas. Tad, kad rododendrs jau izaudzis pietiekami liels, tas pats sevi var uzturēt.

Milzīgie krūmi šeit ir no 2004.gada. Saimnieki vienkārši stādījuši pēc iespējas dažādus. Rododendru audze šeit iedēstīta pirmkārt jau skaistai videi pašiem, kā arī pircēju priekam.

Izaug no puteklīša

”Vienā ziņā ir labi, ka ir auksts, vēsas naktis. Rododendri ilgāk zied,” priecājas saimnieks. Ziemā daži augi dabūjuši sala apdegumus, jo nebija sniega. Vairākas lapas ir brūnas un nobirst, taču tas netraucējot. Ļoti izturīga un ne mazāk skaista par saviem radiniekiem rododendriem ir acālija.

Kokaudzētavā kopš agrākiem laikiem labi iejutušies arī grieķu valrieksti, kurus pārsvarā noēd vāveres, arī ēdamie kastaņi nogatavojas.

Klimats gan bojājoties, secinājis kokaudzētājs: ”Bija sausums divus gadus. Šogad mums ir labs pavasaris, bet Vidzemē un Latgalē ir par slapju. Rododendram vispār ļoti patīk mūsu piejūras klimats. Citur saka, ka lapiņas jārasina, bet mums jau uznāk jūras mitrais gaiss un augam pietiek. Arī Rucavā rododendri ļoti labi aug. Tikai tur jau ir par biezu, sastādīts bez aprēķina, kā tie augs.”

”Īvē” arī ievāc rododendru sēklas, kas gan esot garš process un nerentējas. Ar selekciju gan šeit nenodarbojas, bet, audzējot no sēklām, ”kādreiz izskaldās tādas krāsas, kādu nav nekur”.

Sēklu čemuri rododendriem ir jālauž nost, lai nākamajā gadā veidotu ziedpumpurus.

”Sēkla ir kā puteklis, vienā gramā to ir tūkstotis. Tās ievāc decembrī, iesēj pavasarī. Tad dīgst kaut kas tāds – trīs milimetri. Tie ir tādi laboratorijas darbi,” teic D. Ozoliņš.

”Ļoti interesanta lieta, ka no puteklīša var izaudzēt šādu stādu. Tas ir dabas brīnums, kā jebkurš koks.”

Kokaudzētāji nevar nepamanīt stādīšanas un dārzu iekopšanas bumu Latvijā. Pandēmija, nepieciešamība vairāk palikt mājās un mazās iespējas ceļot mudinājušas cilvēkus ieguldīt naudu citur. Arī pastāvīgie klienti ik gadu iebrauc pēc kaut kā jauna, teju esot jābrīnās, kur tās visas ābeles paliek.

”Mums izpērk visu, pieprasījums ir tik liels, ka sadarbojamies ar citiem audzētājiem,” stāsta D. Ozoliņš. Viņš arī novērojis, ka dīvainā kārtā pircēji allaž pieprasa to, kā tobrīd nav: ”Nāk un uzreiz prasa baltu, bet mums ir tikai sarkani. Izliec tirgot baltu, klienti nāk un vaicā sarkanu.”

Kokaudzētavā skaisti rindojas arī prece, kas kļūs aktuāla tikai pēc pusgada. Ziemassvētku eglīšu audzēšana ļauj attīstīt biznesu arī ziemā. Cilvēki tagad iecienījuši eglītes podā. ”Ja vien tās nesakaltē tieši pie krāsns, var droši stādīt dārzā,” iesaka D. Ozoliņš.

49Skatīt galeriju