Šajā gadā vairākās Liepājas rajona pašvaldībās īsteno projektus ūdenssaimniecības sakārtošanai.

Domju pārstāvji ir apmierināti ar darbu norisi, un arī iedzīvotāji pārāk skaļi nesūdzoties par izrakņātajām ielām un asfalta laušanas troksni.

Vietējie uzrauga darbu gaitu

Priekulē ūdenssaimniecības rekonstrukcija ir nepieciešama, jo biežie bojājumi 20. gadsimta 70. gados būvētajā ūdensvadā rada problēmas un liekus izdevumus. Kanalizācijas sistēmu neapmierinošā darbība traucējusi attīstīties jauniem uzņēmumiem un pieslēgt pakalpojumu jauniem lietotājiem.

“Tagad darbi rit pilnā sparā,” apgalvo Priekules domes priekšsēdētājas vietnieks Modris Baumanis. Viņš stāsta, ka darbus veic trīs uzņēmumi. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas izbūvēs piegādātāju apvienība “UPB-Drafts”, dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas ir a/s “UPB” pārziņā, savukārt ūdens apgādes tīklus izbūvēs SIA “Energoavots”. Projekta laikā paredzēts izbūvēt jaunu ūdens rezervuāru, atdzelžošanas staciju, slēgt 10 dziļurbumus, kas vairs nav lietojami. Plānots, ka visi darbi būs pabeigti līdz nākamā gada februārim.

“Mēs jau bijām noraizējušies, ka izskatīsies briesmīgāk, bet, pateicoties labam laikam un būvnieku godaprātam, sūdzēties nevar,” apgalvo M. Baumanis. Ziemā ūdensapgādes tīklu būvnieki strādājuši nomaļajās ielās, kur pēc darbu paveikšanas tikai jāiesēj zālīte. Vietās, kur aktīvi rit darbs, strādnieki uz nakti tranšejas aizberot, lai kāds tumsā neiekrīt, un no rīta atkal atrokot, stāsta priekšsēdētājas vietnieks.

Ūdens kvalitātes uzlabošanai no Valsts kases ņemts aizdevums 141 tūkstoša latu apmērā. Projekta īstenošanai novirzīts arī pašvaldības budžetā ienākošais dabas resursu nodoklis – 7000 latu. Bet lielāko daļu finansējuma – 2,5 miljonus latu – paredzēts saņemt no Kohēzijas fonda un valsts.

Īstenojot “14 Kurzemes reģiona pilsētu ūdenssaimniecības attīstības projektu”, ūdenssaimniecību šovasar sakārto arī Aizputē un Grobiņā. Arī tur finansējums nāk no ES Kohēzijas fonda, valsts un pašvaldības, un tā sadalījums ir līdzīgs.

Pēc iespējas vairāk jādara vasarā

Arī Aizputē nu jau divas nedēļas rit rakšanas darbi, informē SIA “Aizputes Komunālais uzņēmums” valdes locekle Vēsma Martuzāne. Dažas ielas līdz pusei ir izraktas, caurules ieguldītas un tranšejas jau aizbērtas, viņa stāsta.

Martā SIA “Aizputes Komunālais uzņēmums” parakstīja līgumus par inženiertehnisko uzraudzību, ūdens atdzelžošanas stacijas izbūvi, ūdens un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un paplašināšanu. “Būvapvienība”, kuras paspārnē darbojas četras firmas, par 614 664 latiem izbūvēs ūdens attīrīšanas staciju. Līgums paredz, ka uzņēmums izbūvēs divas jaunas artēziskās akas, vienu ūdens atdzelžošanas staciju, divas akas apgādās ar jaunu aprīkojumu un veiks citus darbus. Savukārt SIA “Būvfirma Vītols” rekonstruēs un paplašinās ūdens apgādes tīklus, sakārtos esošos kanalizācijas tīklus, kā arī tos paplašinās un rekonstruēs. Kopējās darbu izmaksas ir 1 786 645 lati. Projekts Aizputē tiks īstenots divu gadu laikā.

Iedzīvotāju attieksme pagaidām esot iecietīga. “Aizputnieki ir ļoti saprotoši. To visu būvnieki taču dara priekš mums! Tīru ūdeni jau paši gribam,” saka V. Martuzāne.

Pēc tam, kad projekts būs īstenots, iedzīvotājiem un uzņēmumiem ūdensapgādes pieejamība palielināsies no 67 līdz 73 procentiem. Notekūdeņu savākšanas pakalpojums būs pieejams 78 procentiem cilvēku, informē SIA “Aizputes Komunālais uzņēmums”. Tiek uzsvērts, ka šie pakalpojumi tiks nodrošināti pilsētas teritorijā, kur paredzama uzņēmējdarbības attīstība. V. Martuzāne piebilst, ka ūdensapgāde un kanalizācija būs pieejama arī daudzās privātmājās, kur tās pašlaik nav.

Pirmie iet tie, kuri rok dziļāk

Arī Grobiņā būvniecības darbus turpina SIA “Būvfirma Vītols”, informē projekta vadītāja Grobiņā Biruta Skujiņa. Šonedēļ trīs brigādes strādā trijās pilsētas vietās – Celtnieku, Ālandes un Stacijas ielā.

Plānotais darbu pabeigšanas brīdis ir nākamā gada 25. septembris. “Bet, ja viss ies kā tagad, tas varētu notikt pat ātrāk,” saka B. Skujiņa. Viņa ir gandarīta, ka būvniecības tirgus pašlaik ļoti mainījies, arī darbinieku atbildības līmeņa ziņā.

Projekta ieguvums būs 11 kilometri jaunu ūdensvadu, deviņi kilometri kanalizācijas vadu un jauns, par 30 metriem dziļāks dziļurbums ūdens iegūšanai. Tas atradīsies turpat Celtnieku ielā 45, kur līdz šim izmantotais 60 metrus dziļais urbums. Iepriekš lietotajam ūdenim bijis palielināts amonija saturs, bet dziļāk tā kvalitāte ir laba, skaidro B. Skujiņa. Projekta gaitā tamponē arī 10 vairs neizmantotas akas, likvidēti septiķi jeb nosēdakas pie vairākām daudzdzīvokļu mājām. Tagad notekūdeņi pa caurulēm nonāks tieši attīrīšanas iekārtās. “Līdz ar to kanalizācijas sistēmas apkalpošana kļūs lētāka un ērtāka,” paskaidro projekta vadītāja.

Iedzīvotāji plašos, jau marta vidū uzsāktos darbus pilsētas ielās uztverot saprotoši. “Esam vienojušies ar būvniekiem, ka jāstrādā tā, lai iedzīvotāji no rīta var izbraukt no mājām un vakarā atgriezties,” piebilst B. Skujiņa. Strādāts tiekot arī saskaņā ar pašvaldības plāniem par ielu asfaltēšanu un “Latvenergo” darbu grafikiem. “Mums jārok dziļāk, tāpēc mēs ejam pirmie,” pasmaida B. Skujiņa.

Kopējās būvniecības izmaksas ir 1 715 566 lati.

Ceturtā pašvaldība, kas no Liepājas rajona iesaistījusies projektā, ir Vaiņode. Tur nā­kamnedēļ plānots slēgt līgumu ar a/s “UPB” par atdzelžošanas stacijas būvi, stāsta pašval­dības projektu koordinators Oskars Zvejs. Nākamnedēļ būs arī izvērtēti otra iepirkuma konkursa rezultāti – par ūdens­apgādes trašu izbūvi.

Projekta laikā Kalna ielā tapšot divi jauni dziļurbumi, atdzelžošanas stacija, ūdens rezervuārs un sūkņu stacija. Kad tā sāks darboties, lieki kļūs ūdenstorņi. Tiks izbūvēti arī 3,5 kilometri ūdensapgādes tīklu.

Ilze Šķietniece,
Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”