Rolavu joprojām dēvē par Keramiku
Jaunākajos ģeogrāfiskajos aprakstos norādīts, ka Grobiņas pagasta mazciemā Rolava dzīvo aptuveni 20 līdz 25 iedzīvotāji. Agrāk šo apdzīvoto vietu raksturoja un par to atgādināja keramikas rūpnīca un populārais motelis šosejas malā. Ar šādām atmiņām un asociācijām šī vieta pastāv joprojām.
liepajniekiem.lv
Paliek vecākā paaudze
Līvija ir vecākā Rolavas iedzīvotāja, dzīvo vienā no daudzdzīvokļu mājām ar nosaukumu “Podnieki”, netālu atrodas arī mājas ar simbolisku nosaukumu “Cepļi”, vēl nedaudz tālāk īpašums ar nosaukumu “Ķieģeļi”.
Līvijas ģimene te ir ienācēji, bet tas bijis pirms vairāk neka 60 gadiem. Uz Rolavu Līvija ar vīru Marku atnākusi, vīra radu mudināti. Iepriekš dzīvojuši Kazdangas apkaimē, Vangā. ”Te, Rolavā, bija ķieģeļu ceplis, varēja darbu dabūt, dzīvokli,” saka Līvija.
Daudzdzīvokļu māja, kurā viņa dzīvo, celta ceplī strādājošajiem. ”Vienīgi paša cepļa vairs nav…” Bija te kādreiz arī slavena keramika, taču tās arī vairs neesot, bet ēka gan ir saglabājusies – pa gabalu var redzēt ķieģeļu māju, norāda iedzīvotāja.
Vīrs Marks bijis prasmīgs amatnieks un pēc darba apkārtējiem iedzīvotājiem arī līdzējis uzmūrēt krāsnis un skursteņus.
Pašai šī gada nogalē apritēs apaļi 90. Taču, cik nu veselība ļauj, kā pati saka – rušinās, iespēju robežās darbojas savā mazdārziņā un citādi padarbojas ārā. Lopu gan vairs jau ilgus gadus nav, bet agrāk bijuši kā teju ikkatram laukos dzīvojošajam.
Kundze par dzīvi absolūti nesūdzas, lai arī mūža laikā piedzīvots daudz: vīra Marka aiziešana mūžībā, tāpat arī zaudējusi vēl citus sev mīļos tuviniekus. ”Mazmeita ar savu ģimeni man ļoti līdz – kad man ko vajag, kad gribu kur iziet – viņa ir klāt,” priecīgi saka Līvija. Ar mazmeitas gādību vai kopā ar viņu dodas uz veikalu iepirkties, savureiz apmeklē arī kādus pasākumus. ”Te regulāri brauc autoveikali,” piezīmē kundze.
Ar dzīvi Rolavā viņa ir apmierināta – klusums un miers, kā jau laukos.
”Vienīgi uztrauc, ka viss paliek dārgāks – maksājumi par dzīvokli, pārtika, zāles” pauž sieviete, rādīdama savu komunālo maksājumu rēķinu. ”Taču no avīzes abonēšanas es neatteikšos!” viņa uzsver.
Viņai interesē notiekošais gan Liepājā, gan novadā, tā arī seko līdzi aktuālajam pasaulē.
Gribētu dzīvoklī arī remontu uztaisīt. ”Labprāt saimniekotu arī pa visu māju, apkārtni, piemēram, logus nomazgāt, taču es nevaru pakāpties un aizsniegt,” teic Līvija. Pēc kritiena un traumas viņai ikdienas pavadonis ir nūja, uz kuras atbalstās.
”Un cilvēku te paliek mazāk,” viņa piebilst. Pārsvarā apkaimē reti gados jaunāki cilvēki te ir. Viņa atminas, cik te agrāk daudz bērnu un jaunās paaudzes bijis.
Pirmā stāvā sastaptais Līvijas kaimiņš Aļģis Rolavā pavadījis bērnību, tagad te atgriezies, lai palīdzētu savai mammai. Atmiņas saistās ar puikas gadiem, kad te kopā ar citiem ”paspēts sastrādāt pietiekami daudz”. Dzīvot toreiz un tagad šeit neesot nekādas vainas, pastāsta vīrietis.
Vai un kas notiek Keramikā?
Rolava ir apdzīvotā vieta plašajā Grobiņas pagastā. Šī Grobiņas pagasta apkaimes daudziem autobraucējiem ir kā atzīmes punkts, ka tuvojas Liepājai. ”Esmu pie vēja ģeneratoriem,” tā tiek precizēta atrašanās vieta.
Grobiņas pagasta centrs ir Dubeņi, tad attālums līdz tai ir gandrīz 15 kilometri, bet līdz pašai Grobiņai – seši kilometri.
Kā tad iedzīvotāji rīkojas, ja vajag ko kārtot pagasta pārvaldē? Sastaptie un pēc tam sazvanītie teic, ka līdz šim no pagasta pārvaldes nav bijušas kādas nepieciešamības, bet, ja akurāti vajag ko no pašvaldības, to var nokārtot Grobiņā.
Vecākā gadagājuma cilvēki Grobiņā izdara arī maksājumus. Daži pat nekad nav bijuši Dubeņos, cik garāmbraucot, portālam liepajniekiem.lv pastāsta vietējie iedzīvotāji.
”Rolavā noteikti dzīvo vairāk nekā tie 20 iedzīvotāji. Tas ir tāds vesels rajoniņš ap keramikas rūpnīcu, ķieģeļa cepli Jāņem vērā, ka diezgan daudzi īpašumi ir nopirkti, bet uz vietas īpašnieki pastāvīgi nedzīvo,”
saka Grobiņas pagasta pārvaldnieks Jānis Cipriķis.
Kā īpašumus ārpus pilsētas iegādājušies pilsētā dzīvojošie. Ļoti daudzus no viņiem pārvaldnieks raksturo kā lielus entuziastus, jo ir vēlme atjaunot mājas.
Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Rolavas muižas (Roloff) centru. Rolavā arī atradās 1900. gadā atklātās šaursliežu dzelzceļa līnijas Liepāja-Aizpute pieturas punkts, kas slēgts 1964. gadā, vēstīts vairākos vēstures informācijas avotos.
Vēl tie vēsta, ka Grobiņas pagasta Rolavā ir māla atradne jeb iegula, kuru izmanto keramikas izstrādājumiem kopš 1955. gada. Izrādās keramikas rūpnīcas ziedu laikos Rolava ieguva neoficiālu otro nosaukumu – Keramika, un šādu apzīmējumu lieto joprojām.
Pirms dažiem gadiem vēl Rolavas keramikas cehā notika ražošana, bet nu viss pieklusis, nekas nav manīts, stāsta iedzīvotāji, lai gan uzņēmuma ”Konaks plus”, par kuru pēdējo reizi medijos 2016. gadā bijuši apraksti par darbību keramikas darbu ražotnē, vārds joprojām figurē saistībā ar Rolavu.
Arī pašvaldībā zina teikt, ka keramikas ēka vien tiek pieskatīta un nekāda ražošana tur nenotiek. Taču no iedzīvotājiem interese laiku pa pa laikam rodas – vai un kas keramikā notiek.
Tikpat liela interese ir arī par moteli jeb viesu namu ”Rolava”. Autovadītāji teic, ka reizēm braucot garām var ieraudzīt, ka kādā lodziņā spīd gaisma un skursteņi kūp. ”Pieder privātīpašniekam, īpašums tiek sakopts un pieskatīts, un ļoti labi, ka tā. Bet nekas vairāk gan tur nenotiek,” norāda J. Cipriķis.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
