Kad pie lauksaimnieka Jura Janeka viesojies tautietis no Amerikas, viņš bijis patīkami pārsteigts par sakārtotajiem lauku ceļiem, kas attālākajos Liepājas rajona pagastos ierīkoti pat tur, kur agrāk to nav bijis. “Par to ir jāpateicas mūsu rajona melioratoriem. Ja nebūtu viņu, kuitos mēs šodien dzīvotu,” viesmīlīgais mājastēvs toreiz paskaidrojis ciemiņam. Liepājas rajona teritorijā – Bārtas upes augstajā krastā blakus šosejai, kas ved uz Dunikas pagastu – uz postamenta novietots daudzas tonnas smags laukakmens.

Uzraksts vēstī, ka pelēkais granīts šeit uzstādīts saistībā ar simttūkstošo nomeliorēto zemes hektāru. “Paveikts tika milzīgs darbs – krūmi bija izcirsti, grāvji iztīrīti, tilti un ceļi uzbūvēti, bet zemes platības sakārtotas saimniekošanai,” sacīja Janeka kungs. Tagad daudzi to nenovērtējot. Radikālāk domājošie cenšoties saskatīt tikai ar meliorāciju saistītās kļūdas, bet tas esot visai tendenciozs vērtējums.

Protams, veicot lielas aktivitātes, neesot iztikts arī bez pārspīlējumiem. Bijuši vadoņi, kuriem nepatika ozoli, kas, zarus izpletuši, auga lauku viducī. Tos spieda saspridzināt. Citiem traucējušas vecās viensētas. Tās nolīdzināja ar zemi. Tomēr viņš atceroties, ka melioratorus, kas darbojušies rajonā, vairāk par visu interesējusi tīrumu sakārtošana, grāvju rakšana un ceļu būve. Tur arī galvenokārt ieguldīti līdzekļi. Rajonā grants un smilšu krājumi bijuši bagātīgi. Tas ļāvis uzņemties papildu apjomus un saistības.

“Strādāsim tikai, ja atļauj jaudas! Gan gada beigās arī nauda, ar ko samaksāt par darbu, atradīsies,” kolēģus mēdzis pamudināt Pārvietojamās mehanizētās kolonnas vadītājs Arvīds Manfelds. Rajonā viņam nav trūcis domubiedru. Janeks viņus dēvē par dižvīriem.

“Daudzus sava darba mūža gadus meliorācijai veltījis Imants Štāls. Meliorācijas sistēmu pārvaldi vadīja Imants Krams. Enerģisks bija Jānis Abuls, Vladislavs Bondars. Priekules pusē darbojās Lidija un Edmunds Važas, tāpat ir jānosauc Klagišu ģimene, Gulēnu dzimta, bet Imants Rožkalns un Jānis Ameriks meliorācijai palikuši uzticīgi vēl šodien,” zināja stāstīt Grobiņas pagasta lauku attīstības speciāliste Anna Viņķele, kura pati arī ilgu laiku nostrādājusi šajā nozarē.

Viņa, gluži kā J.Janeks, uzskata, ka, gadiem ejot, meliorācijas lietas atkal kļuvušas aktuālas. Zemniekiem trūkst naudas, lai par tām gādātu, valstī sagrauta būvju kontroles sistēma, bet ierīču remontam subsīdijas neviens neatvēl. Tādēļ caurules un kolektori ir aizsērējuši, grāvji daudzviet aizauguši ar kārkliem, bet ierīkotās drenāžas sistēmas nedarbojas. Labi, ka rajonā vēl joprojām strādā Jāņa Amerika vadītais SIA “Melioserviss”, kas grūtākā brīdī spēj lauksaimniekiem sniegt atbalstu.

J.Janeks domā, ka ir pienācis laiks Bārtas krastā stāvošajā akmenī iecirst arī meliorācijas dižvīru un sievu vārdus. Viņi to godam esot pelnījuši. Varbūt šis solis pamudināšot arī mūsdienu saimniekus vairāk uzmanības veltīt zemes sakopšanai.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Dižakmens Bārtas krastā, kas vēsta par melioratoru darbu, varētu glabāt arī izcilāko nozares vīru un sievu vārdus.