Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 22. jūlijs

Vārdadiena: Marija, Marika, Marina

Rucavā skolās pārmaiņu nebūs  (23)

Atslēgvārdi rucavas pamatskola | sikšņu pamatskola | izglītības iestādes | izglītība

Gatavojot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieprasīto redzējumu par pašvaldības izglītības stratēģiju un skolu tīkla attīstību turpmākajos trīs gados, Rucavas novada dome nolēmusi neveikt izmaiņas izglītības iestāžu darbībā. Pašreizējā statusā darbu turpinās gan Rucavas, gan Sikšņu pamatskola. "Neko tas neatrisina," uz jautājumu par iespējamu abu mazo skolu apvienošanu atbild novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Rolis.

Rucavas novada domes sēdē martā deputāti vienbalsīgi nolēma mainīt likmi Sikšņu pamatskolas amata vietai "direktors", nosakot mēneša darba algas likmi 950 eiro ar atalgojumu 570 eiro mēnesī ar šī gada 1. aprīli. Pēc direktores Sandras Malakauskas lūguma darba likme palielināta no 0,2 uz 0,6. "Ir tā, ka mums nepietiek finansējuma no valsts, lai samaksātu pedagogiem, un direktora likmes vispār nav," skaidro A. Rolis. "Direktora algu samaksāja no pašvaldības, citādi tas nav pieklājīgi. Nauda seko skolēnam, vienkārši nepietika, izrēķinot pa darbiem. Rucavas skolā [algu direktoram] pacēla ātrāk, Sikšņu skolā direktore bija uz slimības lapas, maksāja par aizvietošanu, mazāku naudu. Tagad direktore ir atgriezusies, sakārtojām arī šo jautājumu. Nauda likmes palielināšanai atrasta pašvaldības budžetā."

Iespēja apvienot vai reorganizēt skolas iepriekš izvērtēta Izglītības, kultūras un sporta komitejā. "Likvidējot vienu skolu vai kaut ko pārceļot, savienojot, nekādu ieguvumu nav," atzīst priekšsēdētāja vietnieks. Novada izglītības speciāliste Sandra Malakauska ir sagatavojusi kopsavilkumu par dažādiem variantiem – ko iegūst un ko zaudē, ja iestādes apvieno vai kādu skolu likvidē. "Secinājums bija tāds, ka neko neiegūstam, jo attālumi ir lieli. Bērnu ir mazāk, un mums traucē pierobeža. Citi jau neuzskata, ka te ir pierobeža, par tādu sauc tikai austrumos. Pie mums vienā pusē ir jūra, otrā Lietuva un trešajā – purvi. Ne no kurienes mums bērni nevar nākt klāt," norāda A. Rolis.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 12. aprīļa numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (23)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!