Aizvakar Rucavas pagastā gan pie skolas un baznīcas, gan Muižaskalnā notika retu koku stādīšana. Salaspils Nacionālā botāniskā dārza dendroloģijas nodaļas vadītājas un bioloģijas zinātņu doktores Ināras Bondares pirms aptuveni desmit gadiem uzsāktajā un ar apbrīnojamu neatlaidību virzītajā projektā “Arborētum” bija iesaistījušies ciemos atbraukušie Latvijas olimpieši, kā arī Staņislavas Skudiķes vadītā vietējā etnogrāfiskā ansambļa dalībnieki, kas šomēnes atzīmē sava dziesmotā kolektīva dibināšanas 25.jubileju.

Aug valriekstu koki, katalpas, Ķīnas tūjas

Pagasta pašvaldības vadītājs Viktors Čamans pastāstīja, ka olimpieši kokus Rucavā nestāda pirmo reizi. “Tā pie mums ir kļuvusi par lielisku tradīciju,” viņš palepojās. Muižaskalnā jau krietni sakuplojusi ieviņa, ko kopā ar toreizējo pagasta priekšsēdētāju Jāni Bārduli pirms vairākiem gadiem iestādīja pasaulslavenā šķēpmetēja un Melburnas olimpiādes zelta medaļas ieguvēja, bet tagad Latvijas olimpiešu kluba prezidente Inese Jaunzeme, un citu ievērojamu sportistu iestādītie retie koki – katalpas, ginks un citi. Pērn olimpieši, kas iesaistījušies starptautiskā akcijā “Biljons koku planētai”,  baznīcas apkārtni bagātināja ar trīs valriekstu kokiem, kuri žuburoti kā briežu ragi. Šie koki nebija izraudzīti nejauši, bet tāpēc, ka to dzimtene ir Grieķija, kur savulaik notika pirmās olimpiskās spēles. I.Bondare toreiz teica, ka speciāli Rucavai izvēlējusies ziemcietīgus  valriekstu koku eksemplārus, kas spējīgi dot augļus. Priecājoties par olimpiešu līdzdalību projektā, viņa uzsvēra, ka vārguļiem koki neaugot, bet tie labi iesakņojas un sakuplo cilvēkiem, kam ir stiprs garaspēks un vēlēšanās vērst savu apkārtni jauku.

Arī šogad dendroloģijas speciāliste bija atvedusi uz mūsu rajonu neparastu koku stādus. Muižaskalnā, piedaloties daudziem skolēniem un etnogrāfiskā ansambļa dalībniekiem, olimpieši, kuru pulkā bija Inese Jaunzeme, Ingrīda Amantova, brāļi Andris un Juris Šici, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs Aldonis Vrubļevskis, iestādīja Turcijas ozoliņu, bet parkā pie skolas saistībā  ar nu jau tuvo Pekinas olimpiādi – trīs slaidas un gandrīz divus metrus garas Ķīnas tūjas. Olimpieši un klātesošie pauda pārliecību, ka Latvijas sportisti Pekinā rādīs spilgtu sniegumu un izcīnīs ne vienu vien medaļu, pamudinot jauno paaudzi pievērsties sportam. Lai tā notiktu, novada tautasdziesmas gan Sventājas ielejā, gan pie skolas un pagastnama skandēja Staņislavas Skudiķes vadītā ansambļa dziedātājas.

Un augs tāpat – smaržīgās  magnolijas

“Ak tu, Papes ezeriņi,
Kam tu augi tik ražens?
..Bij to luste klausītiesi,
Kad meičēnas gavilēja.”

Bet meičēnas ne tikai gavilēja, tās līdzīgi olimpiešiem ķērās arī pie lāpstām un blakus jau ziedošām magnolijām iestādīja vēl trīs I.Bondares dāvinātas magnolijas. Viņas palepojās ciemiņiem, ka  piedalās dailes vairošanā. “Stādīt, vairot, apkopt, sargāt, tāda ir mūsu   devīze,” teica dziedātājas. Dziesmas, rotaļas, dejas, tautas tradīcijas un gadskārtu ieražas – visu, kas mantots no senčiem, kolektīvā cenšas apzināt un izkopt. Nu jau vairāki dziesmu teicēji atdusoties dzimtenes smiltājā, taču viņu mantojums tiekot nests tālāk, lai par to,  tāpat kā par tikko iestādītajiem kokiem, varētu priecāties nākamās paaudzes.

S.Skudiķe atcerējās, ka ansamblis nodibināts 1982.gada rudenī, taču pirmais iznāciens publikas priekšā noticis 1983.gada pavasarī, kas arī tiekot uzskatīts par kolektīva dibināšanas laiku. Dalībnieku vecums ansamblī esot no diviem  līdz 73 gadiem. Tātad tajā darbojas ne tikai vecās paaudzes ļaudis, bet arī bērni un jaunieši, kopskaitā 23 cilvēki. Kolektīva pastāvēšanas gados tapuši vairāki tematiski uzvedumi. Arī “Zēģelīte”, kurā skan jūras, upes, ezera dziesmas, ticējumi un parunas. Atzinību izpelnījušies tāpat uzvedumi “Talkā eimu, talkā teku”, “Līgavas lūkošana”, “Kūmas”, “Lieldieniņa liela sieva”, “Jāņa sēta”, “Mārtiņdiena”, “Ķekatā, ļekatā” un citi. Rosīga esot arī danču grupa, kuru pavada Rucavas lauku kapela “Paurupīte”.

Ansamblī sekmīgi realizēti divi projekti, kas izpelnījušies Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Tie ir “Rucavas villaine” un “Rucavas villaine 2”, kā arī kopīgi ar studijas “Zītars” tautas mākslas meistariem izgatavotas kreklu saktiņas, dzintara kniepķeni un krelles. Rucavnieku dziesmas līdzīgi kā stāsti par olimpiešiem skanējuši ne vien visos valsts novados, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Vācijā un Krievzemē. Dziedāts visos vasaras dziedāšanas svētkos un visos folkloras festivālos “Baltika”. “Izpētot vietējā novada dejas, atklājies, ka vairākas ir pierakstītas tieši kā četru pāru dejas. Tādas esot gan “Rucavietis”, gan “Krusta kazāks”, gan “Jautrais stūris”, gan “Sešdancis” un citas dejas, kurās tradīciju sarīkojumos tiek iesaistīti skatītāji un klausītāji. Tādējādi daile aizrauj daudzus, tā paņem savā varā.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Olimpiskā čempione Inese Jaunzeme (centrā), olimpiete Ingrīda  Amantova un Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs Aldonis Vrubļevskis, kā arī citi mūsu valsts olimpieši Rucavā iesaistījušies reto koku stādīšanas projektā “Arborētum”.

Rucavas etnogrāfiskā ansambļa dalībnieces sava kolektīva 25.gadskārtas svinības uzsāka ar pavasara gavilēšanu un magnoliju birzs kuplināšanu.

Skolas parkā kā violeti mākonīši uzziedējuši projekta “Arborētum” īstenošanas sākumā stādītie rododendru krūmi.