Pagājušajā reizē PII “Zvaniņš” piedalījās projektā “Kultūra vieno” kopā ar Palangas bērnudārzu “Pasaka”, ar kuru jau iepriekš bija izveidojusi ilggadēju sadarbību.

“Mēs apguvām elementāras frāzes lietuviešu valodā, un viņi – latviešu.

Beigās iemācījāmies arī lietuviešu deju, kamēr mazie lietuvieši – nodziedāt vienu Rucavas tautasdziesmu,”

pastāsta PII “Zvaniņš” vadītāja Līga Jaunzeme.

Neiztikt arī bez gardumiem, jo bērnudārzi apmainījušies ar tradicionāliem saldajiem ēdieniem.

Latviešu našķi “Skudru pūznis” uz Palangu nogādāja kāda skolotāja, kas bērnus pārsteidza, pievienojoties videozvanam.

Kā izrādās, dažādo valstu bērni savā starpā sazinās, izmantojot “Zoom” platformu.

“Komunikācija ir interesanta ar to, ka mūsdienu bērni angļu valodu zina gandrīz vai labāk nekā mēs,”

smej vadītāja.

“Mums ir viens bērns, kurš latviešu pasaku izstāstīja angļu valodā, kas izklausījās ļoti labi. Šī starpvalstu komunikācija ir pat lielāks izaicinājums mums, pedagogiem, nekā bērniem. Bet mēs par to priecājamies, jo šādā veidā dzīve piespiež arī mūs apgūt valodu, lai varam saprasties ar visām projektu dalībvalstīm,” norāda L. Jaunzeme.

Jaunais projekts esot jaudīgāks, vērienīgāks, jo piedalās vairāk valstu.

Mazajiem ir iespēja iepazīt četrpadsmit dažādu sadarbības partneru kultūras no Rumānijas, Slovēnijas, Lietuvas, Grieķijas, Serbijas un Turcijas.

“Zvaniņš” ir vienīgā izglītības iestāde, kas pārstāv Latviju.

“Mēs katrs pārstāvam savu valsti ar kādu tradicionālu pasaku. Mūsējā ir “Vecīša cimdiņš”. Pasaku tirdziņā mēs izlozējām slovēņu tautas pasaku “Kaķītis čību glabātājs”, un tagad mūsu uzdevums to ir iestudēt tā, lai slovēņu bērni savu pasaciņu atpazītu.”

Mums pašiem būs jāvērtē un jāatpazīst Turcijas bērnudārza iestudētā latviešu pasaka.

PII vadītāja uzsver, svarīgi, ka aktivitātē piedalās visu vecumu bērni. “Pasaku plānojam iestudēt uz Māmiņdienu, un iesaistīti būs visi.

Lielākie spēlēs lomas, mazie bērni veidos dekorācijas, bet vidējie izgatavos dažādas čības,”

par plāniem pastāsta L. Jaunzeme.

Viņa piebilst, ka slovēņu pasaka bērniem pamāca par to, ka ir jābūt kārtībai un par savām lietām ir jārūpējas.

“Mācību programma nosaka, ka sešgadniekam ir jāzina, ka nav tikai viena valsts – Latvija. Un, piedaloties šajos projektos, mēs novērojam, ka bērni atpazīst dalībvalstu karogus, par ko ir prieks. Šī ir starpkultūru pieredze, un šīs zināšanas būs tās, uz kurām balstīsies viņu tālākā izglītība.

Šādi arī paplašinām savu redzesloku un ieraugām, ko citas valstis dara citādi,” L. Jaunzeme piebilst, ka šādi bērnudārzs turpina būt interesants mazajiem.

Tāpat bērni var apgūt un pilnveidot digitālās prasmes.

Bērndārzniekiem bija jāizveido savas valsts pasakas logo, plakāts un tad jāiemācās, kā par to var nobalsot elektroniskajā vidē, kur publicēti arī pārējo valstu darbi.

Šeit gan bija piesaistīti arī vecāki, kuri ar savu atbalstu un balsošanu palīdzēja Rucavas PII izcīnīt pirmo vietu.

Vecāki šādi parādīja savu attieksmi pret dalību projektā, priecīgi paziņo vadītāja.

Bērni mācību procesā mācījušies izmantot gan telefonus, gan datorus. Liekot puzli portatīvajā datorā, četrgadnieki paši sapratuši, ka ekrāns ir skārienjutīgs.

“Viņi to parādīja mums, ne mēs viņiem,” lepojas bērnudārza vadītāja.

Vecāki priecājoties par vēl viena projekta rezultātiem. “Mēs šobrīd vadām projektu “Karjeras karnevāls”, kas saistīts ar profesijām. Pašlaik apskatām pavāra profesiju. Projektā piedalās pieci bērnudārzi no Turcijas, desmit no Horvātijas, pa vienam no Portugāles un Rumānijas.”

L. Jaunzeme pastāsta, ka reiz divgadnieki esot gatavojuši tostermaizes, taču to apvienojuši ar matemātiku un iemācījušies četrstūra un trīsstūra figūras, izmantojot pagatavotās maizītes.

“Pēc tam vecāki priecājās, ka bērni mājās vairākkārt saskatījuši šīs figūras. Bet mācoties, izmantojot papīru, bērns ne vienmēr iemācīto ieraudzīs savā ikdienas dzīvē,” pauž “Zvaniņa” vadītāja.

Pie šīs projekta idejas viņa nonākusi, jo vairākkārt lasījusi, ka ir svarīgi sākt veidot priekšstatu par karjeru jau no pirmsskolas vecuma. Taču, viņasprāt, Latvijā par to runā maz. Tāpēc paši mēģinām to aktualizēt, norāda L. Jaunzeme.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.