Ceturtdiena, 21. janvāris Agne, Agnese, Agnija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Rucavas vēstures grāmata glabā laikmetu elpu

Rucavas vēstures grāmata glabā laikmetu elpu
Jaunatklātās "Centra dzirnavas" piepilda daudzie interesenti par Rucavas vēstures grāmatu. "Tas ir daudzu cilvēku darbs, lai šī gaismas pils taptu un mēs te varētu svētkus svinēt," teica novada tūrisma speciāliste Natālija Grauduže. (Foto: Andris Gertsons)
28.08.2020 06:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Rucavā 22. augusts bija ievērojama diena. Ģedimina Salmiņa un Guntas Timbras grāmatu “Ar Rucavas vārdu – lapu pa lapai. Ieskats Rucavas vēsturē” atvēra nesen atjaunotajās “Centra dzirnavās”. Vienlaikus tie bija arī jaunā Tūrisma informācijas un sabiedriskā centra atklāšanas svētki.

Apsteiguši kaimiņus

Ilggadējais skolotājs, direktors, šaha meistars un novadpētnieks iesāka rakstīt Rucavas vēstures grāmatu. Viņa darbu pabeidza Rucavas pagasta bibliotekāre Gunta Timbra, kuru Ģ. Salmiņš uzaicināja par līdzautori.

Rucavas pamatskolas direktore Liena Trumpika, kas vadīja pasākumu, svētku rītā saņēmusi vēstuli no Liepājas Universitātes docentes, vēstures doktores Ārijas Kolosovas, kuras senčiem bijusi vēsturiska saistība ar Rucavu. “Vēstulē ir pateikts viss tas, ko es gribēju teikt ievadā,” viņa teica. Ā. Kolosova norāda, ka ar iespaidīgo apjomu – 639 lappusēm – rucavnieki esot apsteiguši kaimiņus, jo Pētera Sprinča grāmatai “Nīca laikmetu griežos” esot 497, bet Egila Juceviča grāmatai “Laiks. Cilvēki. Grobiņa” 403 lappuses.

“Mūsu tautai aizejot pasaulē, atliek apzināties arī Latvijas, tās novadu, tur dzīvojošo cilvēku vēsturisko vērtību, tradīciju daudzveidību, mūsu vēsturiskās saknes,” raksta Ā. Kolosova. Tomēr grāmata esot vērtīga ne tikai jaunās paaudzes izglītošanai par sava novada vērtībām, bet arī sabiedrībā arvien pieaugot cilvēku interese par savas dzimtas saknēm. Pašlaik reti apdzīvotais Rucavas novads senāk bijis viens no lielākajiem Kurzemes guberņas pagastiem un saimniecisks, izglītības un kultūras centrs. Gan grāmatā, gan tajā minētajos vēstures avotos nosaukti daudzu cilvēku vārdi, kuri šeit dzīvojuši un strādājuši.

Rucavas vēstures grāmata aptver periodu no vissenākajiem laikiem līdz 20. gadsimta beigām. Tās tapšanā izmantoti gan vēstures avoti, gan pierakstītas laikabiedru atmiņas. Grāmata nākusi klajā ar Rucavas novada domes atbalstu. “Šī ir vēsturiska ēka, un šī diena arī drīz jau būs saistīta ar vēsturi,” svētku dalībniekus uzrunāja Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits. “Man ir patiess prieks, ka mums ir tādi vēstures pētnieki, kas šo grāmatu sarakstīja.

Cimdas iekš bikšu

Lelde Salmiņa atklāja, ka, Ģediminam Salmiņam ļoti daudz sarakstoties ar cilvēkiem, arī aizsākusies Rucavas vēstures vākšana. (Foto: Andris Gertsons)

L. Trumpika zināja stāstīt, ka Rucavas skolotāji atceroties Ģ. Salmiņu vienmēr skolotāju istabā stāstām, ko jaunu viņš uzzinājis arhīvos, un visiem bijis interesanti. Nu grāmata ir tapusi, skolotāja ideja ir piepildīta. Katram no 500 eksemplāriem ir savs numurs, un pašu pirmo grāmatu J. Veits pasniedza Ģ. Salmiņa atraitnei, vēstures skolotājai Leldei Salmiņai. Sava grāmata un vāze, kur sveicējiem ielikt otrai autorei atnestos ziedus, bija klātneesošajai G. Timbrai.

“Ģedimins ir no Ainažiem, viņa tēvs bija striķu pinējs ar četru klašu izglītību, taču runāja vāciski un krieviski. Brīnos, kā tas varēja būt,” par savu dzīvesbiedru teica Salmiņa kundze. Tomēr jauneklis no nebūt ne turīgās ģimenes saviem spēkiem Rīgā pabeidzis Latvijas Valsts pedagoģisko institūtu. Tolaik notika absolventu sadale pa darbavietām visā Latvijā. “Atceros, avīzē “Padomju Jaunatne” bija rakstīts – vai Ģedimins Salmiņš spēs nomazgāt to kauna traipu, ka viņš atteicās iet uz Latgali? Tā bija pirmā reize, kad redzēju šo uzvārdu,” atminas L. Salmiņa. Tad nu viņš atnācis strādāt uz Rucavu.

Skolotājs bija aizrautīgs šahists, ICCF starptautiskais meistars un sarakstījis astoņas grāmatas par korespondencšahu. Pirmsinterneta laikmetā cilvēki visā pasaulē spēlēja šahu, sarakstoties ar vēstulēm. “Spēlēja šahu, viņam bija vācu draugi, un aizbraucēji, diaspora, bija mums labi draugi. Arhīvā sēdēdams un tās savas šaha grāmatas rakstīdams, viņš sāka,” teica Salmiņa kundze. Ziemeļvidzemē dzimušajam Ģ. Salmiņam šeit nācies sastapties ar to, ka Rucavā runā citādi nekā Ainažos. L. Salmiņa atminas, kā vīrs prasījis bērnam, kur viņa cimdi. “Bērns atbild – tās cimdas iraid iekš to bikšu.”

Meklējiet uzvārdus!

Satura redaktore un korektore ir Liepājas Universitātes docente, filoloģijas doktore Anita Helviga. Ar šo grāmatu esot saistīti viņas dzīves pieci gadi. “Kad savāktais materiāls jau ir rokās, priekšā vēl ir daudz grūtību, šķēršļu un mazu krikumiņu, kas jāpārvar, jāprecizē un jākoriģē, lai izdevums iegultu vāciņos,” viņa atzīmēja. Vai viss avotos atrodamais ir patiesība, nevar zināt, tāpēc šī grāmata esot gudram lasītājam, kurš spēj spriest līdzi un analizēt avota uzticamību. Atturēšanās no vērtēšanas bija apzināta pieeja. Arī par to, kas šodien šķiet slavējams, nākamajām paaudzēm varētu būt savs skatījums. Laikmeta elpu grāmatā saglabājot valoda, tai pievienota skaidrojošā vārdnīca. Vairāki desmiti cilvēku uzticējuši savus dzīvesstāstus, kuri bija pieejami Rucavas bibliotēkā. “Ļaužu atmiņām ir vislielākā vērtība,” uzsvēra A. Helviga. Grāmatā daudz lappušu veltīts Ječu stacijai un Ječu krogam, kas ir viņas tēva mājas, tāpat uzgājusi grāmatā sava krusttēva Jāņa Rogas vārdu, opapa brāli Klāvu Pelīti. “Sirsnīgi novēlu ikvienam – grāmatu šķirstot, meklējiet pazīstamos uzvārdus!” viņa teica.

Svētkus kuplināja Liepājas flautu kvartets Reiņa Lapas vadībā. Rucavnieki un viesi dalījās atmiņās par pagājušiem laikiem, apsveica jaunā centra saimnieci, tūrisma speciālisti Natāliju Grauduži. Paurupes dzirnavas, kurp veda malt graudus, vēlākā mehānisko darbnīcu noliktava tagad gaida tūristus un kultūras mantojuma interesentus. Nama 3. stāvā mājvietu radusi Pūķu Jāņa mūzikas instrumentu kolekcija.

Anitai Helvigai spēku darbam pie grāmatas devusi personiska ieinteresētība: “Esmu dzimusi Rucavas slimnīcā.” (Foto: Andris Gertsons)

4 komentāri

2020-08-28 09:56

Jā: Gribu uzdāvināt omei .Kur var iegādāties?

2020-08-28 10:47

Nīca: Jā jā pareizi Riga saka! Un kā ar promilēm?

2020-08-28 13:00

grāmata: Brīnišķīga grāmata, ļoti liels darbs ieguldīts.Tikai līdzautore jau varēja novest līdz galam to lietu un atnākt uz Atvēršanu! Kaut kas nebijis, pirmo reizi redzu, ka tā notiek.

2020-08-29 17:42

Greex nr.1: Kā noprotu, rucavnieks parastais vai tūrists šo grāmatu nopirkt nevarēs?

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz