Rucavnieki norūpējušies par ceļiem un izglītību
Rucavā notika Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputātu otrā tikšanās ar iedzīvotājiem, uz kuru bija pulcējušies ap 30 vietējo iedzīvotāju. Rucavnieki neslēpa deputātiem, ka turpmāko četru gadu laikā atkal vajadzētu pievērsties sen aizmirstām, vecām problēmām, kuras līdz šim nav izdevies atrisināt.
#SIF_MAF2021
"Kurzemes Vārds"
Vajag savus cilvēkus
Lielākā daļa dalībnieku bija līdzšinējā Rucavas novada pašvaldības darbinieki, taču ieradušies arī kultūras, medicīnas, tūrisma, uzņēmējdarbības un lauksaimniecības jomu pārstāvji, valsts iestāžu darbinieki, kā arī seniori.
Skaidrīte ir viena no pirmajām, kura atnākusi uz tikšanās vietu pie Rucavas Centra dzirnavām. Viņa ieradusies, lai uzzinātu, kā četros gados un turpmāk dzīvos bijušie novadi un tagadējie pagasti kopīgā apvienībā. “Ko tad mums, pensionāriem, vajag? Un cik daudz tai mūsu ciema padomē vajag? Ko mums vajag no domes – samaksāt nodokli, par ūdeni. Ne man viņi ko ir iedevuši, ne ko ir atņēmuši,” saka vietējā iedzīvotāja.
Jau teju trīs mēneši pagājuši kopš pašvaldību vēlēšanām un jaunā novada izveides, vai jūt, ka kaut kas ir citādāk?
“Mēs dzīvojam savu dzīvi, man vienalga, kas sēž vai nesēž ciema padomē. Protams, vajadzētu kasieri, cilvēku, kas palīdz iesniegumus uzrakstīt, jeb klientu apkalpošanas centru. Galvenais, lai ir ikdienas pakalpojumi pieejami.
Kādi laiki nāk, ir jāmainās līdzi – kā valdība nolemj, tā jādzīvo un jābūt tik ar mieru. Kas tad mums? Tik galvenais, lai tas kovids beigtos, lai dzīve ieietu sliedēs, citādi jau pensionārs šajos laikos ne par ko nevar žēloties,” viņa uzsver. Ir gandarīta, ka no bijušā Rucavas novada jaunajā Dienvidkurzemes novada domē ir vismaz viens pārstāvis ievēlēts. “Jā, savu Veitu Jāni izvirzījām, protams. Sapratām, ka mums vajag savus cilvēkus, tālāk – kā būs, tā būs,” saka Skaidrīte. “Es domāju, ka nekas slikts nebūs, dzīvosim vien uz priekšu.”
Iedzīvotāju visvairāk biedē iespējamība, ka bijušajam Rucavas novadam un citām mazākajām vietām atņemtu skolas. “Man ir daudz mazbērnu, kas šeit iet skolā. Viens iet Nīcā skolā jau, vienam vēl tik būs jāiet. Tas ir trakākais, lai Rucavai paliek skola! Tas ir galvenais. Pārējais mums ir – veikals, pasts. Es domāju, ka mēs jau vispār dikti brēkt nevaram!”
Jārisina iepriekš nepadarītais
Ar iedzīvotājiem Rucavā tikās daļa no 19 ievēlētajiem deputātiem. Aptaujātie iedzīvotāji uzsvēra, ka ieradušies iepazīt vietvaras pārstāvjus vaigā – par daudziem līdz šim nav pat dzirdējuši. Ar katru no klātesošajiem deputātiem iepazīstināšanas lomu uzņēmās priekšsēdētājs Aivars Priedols.
“Kas Rucavā ir pats svarīgākais?” vēršoties pie atnākušajiem iedzīvotājiem, jautā novada galva. Šo jautājumu viņš tieši adresē biedrības “Liepājas Rajona partnerība” izpilddirektorei Initai Atei. Biedrība darbojas Grobiņā. “Tu esi atgriezusies mājās Rucavā. Kas ir tas, kas te vēl būtu vajadzīgs?” prasa A. Priedols. “Ūdensapgāde,” viņa ir lakoniska. “Labi, Jāni, – strādāsim!” pievērsdamies kolēģim J. Veitam, atbild priekšsēdētājs.
Pēcāk, komentējot šo iedzīvotāju nosaukto problēmu, J. Veits teic, ka no 1997. gada, kad Rucavā sākts saimniekot, šo gadu laikā izdevies lielā mērā sakārtot kanalizāciju, bet ūdensapgādes jautājums joprojām ir aktuāls.
Iedzīvotāji norādīja uz vēl vienu ērtību problēmu Rucavā. Proti, šeit nav kārtīgas publiskās tualetes. Sanākušie uzsvēra, ka “tā ir svarīgākā vieta mājā”.
Savukārt Rucavas kultūras nama vadītāja Staņislava Skudiķe deputātiem atgādina vēl vienu problēmu. “Gribētos pa labāku ceļu nokļūt uz jūru,” viņa piebilst. A. Priedols jautā, vai ceļa stāvokļa problēmu risina greiderēšana. J. Veits, iesaistoties šī jautājuma komentēšanā, teic, ka vienmēr šim mērķim pietrūkusi nauda. Viņš atgādina, ka pirms vairākiem gadiem bijis sagatavots projekts, par kuru nenobalsoja, līdz ar to neatbalstīja, bija maksas ceļa ieviešana uz Papi. “Šo jautājumu tagad var pacelt atkal,” piebilst J. Veits. Četros gados vajadzētu panākt rezultātu ceļa jautājumos, izskanēja secinājums.
Ceļu jautājumu papildina Laimdots Riežnieks, kurš savā stāstītajā teic, ka strādā jomā, kuras darbiniekiem ceļi būtu jāuzpasē. Taču uz visu Kurzemi ir maz speciālistu, kas sver smago kravu automašīnas. “Ja izsniegtu pašvaldības atļaujas ceļu izmantošanā, nebūtu ko brēkt,” viņš norāda. “Kāpēc ir zemnieki, kuriem lauki jāar līdz ar pašu grants ceļa malu? Līdz ar to grāvji ciet, ūdenim nav, kur notecēt,” papildina L. Riežnieks.
Dienvidkurzemes novadā iekļautās Rucavas novada pašvaldības izpilddirektors Edgars Bertrams komentē, skaidrojot, ka pašvaldība ņem vērā arī komersantu intereses un vajadzības, savukārt to pienākums ir novērst radušos ceļu bojājumus uz konkrētiem pašvaldībai piederošajiem ceļiem. Tagad nav bijuši skaļi protesti par kādiem ceļa posmiem.
Vēl iedzīvotāju vidū bija jautājums par to, vai turpmāk kaut kas mainīsies ar pašvaldības zemes nomas tiesību izsolēm – vai pēc līguma termiņa beigām zemniekam nepastāvēs risks zaudēt konkrētu zemes pleķi, ko iekopis saviem spēkiem, ja radīsies vēl kāds pretendents, kurš vēlēsies pārsolīt un iegūt zemes gabalu lietošanā sev.
Izglītības nākotne – atbalsts ģimenēm un speciālistiem
Pensionāre Zigrīda Zīverte uz dzīvi Rucavā no Liepājas pārcēlās pirms dažiem gadiem, viņa ir aktīva pašvaldības norišu apmeklētāja, tā viņu raksturo vietējie iedzīvotāji. Viņa atnākusi uz tikšanos ar deputātiem un nekautrējas arī paust savu skatījumu uz iedzīvotājiem nepieciešamo. “Mums vajadzētu vēl vienu pārtikas veikalu. Zinu, ka Nīcā ir četri veikali. Te dažreiz veikalā plaukti ir tukši, aicina nākt vakarā, kad būs pievedums,” norāda sieviete. No kāda iedzīvotāja izskan replika: “Priecājieties, ka vēl ir tas viens!” A. Priedols, uzklausot sievietes priekšlikumu, atbild: “Vai varam mēs to tā uzreiz ietekmēt? Gan jau, ka var.”
Jau pensionāres Skaidrītes “Kurzemes Vārdam” paustās bažas par izglītības jomu diskusijā turpināja Rucavas uzņēmēja Irēna Riežniece un pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” vadītāja Līga Jaunzeme. I. Riežnieces galvenās rūpes ir par Rucavas skolas nākotni, kas saistīta ar iespējamo bērnu trūkumu nākotnē. Daudzi bērni no Rucavas jau tagad brauc mācīties uz Nīcu.
Izglītības komitejas vadītājs Andrejs Radzevičs pauž redzējumu, ka nav pamata domāt par to, ka Rucavā varētu nebūt skolas. Pēcāk, runājot arī par pirmsskolas izglītības jautājumiem, atgādināja, ka Dienvidkurzemes novadā ir viens no Latvijā lielākajiem bērnu piedzimšanas pabalstiem, kas ilgtermiņā veicinās ģimeņu veidošanas politiku novada pagastos.
Kultūras komitejas vadītājs un Padures pamatskolas direktors Linards Tiļugs papildina, ka visdrīzāk sagaidāms skolotāju trūkums, un tā jau šobrīd ir teju vai aktuālāka problēma par bērnu skaitu.
“Jādomā, ko var piedāvāt jaunajiem speciālistiem, lai viņi nāktu un dzīvotu uz vietas,” saka L. Tiļugs.
L. Jaunzeme deputātiem dalījās pieredzē, ka ilgstoša darba rezultātā ir panākts, ka Rucavā dārziņā uzņem bērnus no 1 gada un 3 mēnešu vecuma, kā arī ēdināšanas izmaksas, kādas jāsedz vecākiem, ir vienas no zemākajām jaunajā novadā. “Mums vecākiem jāmaksā 72 centi dienā, zinu, ka Grobiņā un Kapsēdē vecāku izmaksas ir 2,36 eiro dienā, Vaiņodē – no 1,50 līdz 2 eiro. Protams, vecākiem radīsies jautājumi, ir ģimenes, kuras audzina vairākus bērnus. Cik ilgi tā būs? Nezinu, kas notiks, ja maksa paaugstināsies. Lai nebūtu pārsteigumu par trīskāršu maksas sadārdzināšanos,” saka iestādes vadītāja.
A. Radzevičs atbild, ka noteikti novadā ģimeņu un bērnu atbalsta jautājums vēl tiks skatīts. Savukārt Sociālo un veselības jautājumu komitejas vadītājs Juris Grasmanis piebilda, ka varētu atbalstos niansēs būt atšķirības, ņemot vērā katras pašvaldības līdz šim atšķirīgo situāciju.