Muzeju nakts pasākums Rudē pulcēja ne vien pašu ciema ļaudis, bet arī no tālākām vietām sabraukušos. Norises bija veltītas gan šā gada “šūpuļa” tēmai, gan arī zirgam un zirglietām. Ar skanīgām dziesmām tās ievadīja Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa sievu un Nīcas Mūzikas skolas kapelas priekšnesumi, portālam vēstīja Nīcas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunita Šime.

Sanākušie varēja apskatīt Paplakas zirgus, uzzināt par viņu paradumiem, kopšanu, kā arī izvizināties greznā pajūgā. Seno zirglietu šķūnī valdīja īsta svētku noskaņa – smaržoja bērzu meijas un visu izgaismoja neparasta, šķūnim piemērota lampa. Par to bija parūpējusies jaunā Otaņķu senlietu krātuves vadītāja Lelde Jagmina kopā ar visu ģimeni.

Daudzi ar interesi vēroja Rudes centra zālājā izvietoto mazulīšiem veltīto izstādi 100 gadu garumā: šūpulīši, bērnu ratiņi, dažādi veļas mazgājamie rīki, bērnu drēbītes un fotogrāfijas, bet vakarā baudīja koncertu.

Pasākums īpaši priecēja bērnus. Mazākie apmeklēja Nakts mūzikas skolas nodarbību, Agneses Sīkles piedāvātās aktivitātes, novērtēja seno ugunsdzēsēju mašīnu, pūta milzīgus burbuļus. Lielākie labprāt izmēģināja staigāšanu ar koka kājām jeb ķekatām, kā arī tās izgatavoja paši. Liela rosība bija radošajā darbnīcā ”Fotogrāfija uz koka”, kur bija iespējams Nīcas novada skatus attēlot uz koka. To vadīja jauniešu studija ”BaMbuss” no Rīgas, tostarp brīvprātīgie jaunieši no Spānijas, Francijas un Itālijas.

”Pasākumu veidojām, lai var atpūsties gan vietējie iedzīvotāji, gan novada viesi. Lai ir ko izzinošu darīt gan bērniem, gan viņu vecākiem. Apmeklētāji no Liepājas atzina, ka Muzeju nakts Otaņķos piesaista gan ar programmu, gan ar samērīgo apmeklētāju skaitu, kas netraucē izbaudīt piedāvājumu, salīdzinot, piemēram, ar Vēju pilsētu. Savukārt, lai iegūtu jaunu pieredzi un prasmes, pasākuma vadīšana un atrakcijas bija Nīcas jauniešu centra brīvprātīgo pārziņā. Tas bija izaicinājums, bet arī viņi atzina, ka pasākumu paši izbaudījuši. Lielākais prieks par ko neplānotu – vietējiem Rudes bērniem, kurus nebija jālūdz, bet kuri ar prieku palīdzēja iekārtot pasākuma vietu un to novākt, vienlaikus iepazīstot seno zirglietu nosaukumus un to pielietojumu. Vietējie iedzīvotāji pasākuma sakarā izrādīja īpašu saliedētību, un es to augsti novērtēju,” atzina pasākuma galvenā rīkotāja Lelde Jagmina.