Piektdiena, 23. februāris Haralds, Almants
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Sadārdzināšanās ķēde būs visaptveroša

Sadārdzināšanās ķēde būs visaptveroša
28.11.2006 19:10

0

“No nākamā gada 1.janvāra par elektroenerģijas patēriņu būs jāmaksā vairāk,” – tādu apstiprinājumu pirms nedēļas pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome. Ir prognozēts, ka, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, vidējo elektroenerģijas cenu kāpums lauksaimniecībā sasniegšot 17 procentu, bet rūpniecībā palielināsies pat par vienu piekto daļu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva pauda viedokli, ka sadārdzinājums nebūs liels un no līdzšinējiem 4,8 santīmiem pieaugs līdz 5,1 santīmam, tomēr lauku ļaudis, ko aptaujāju, uzskata, ka tiekot maldināti. Viņuprāt, dārdzības pieaugums būs ievērojami lielāks, jo praktiski taču skars katru mūsu darbību un soli. Turklāt uzņēmuma “Latvenergo” vadītāji nav varējuši apgalvot, ka jau nākamgad atkal nepaziņos par jauniem tarifu paaugstinājumiem.

Lauksaimnieku audzējumam iepirkuma cenas nepalielinās

Kalētu pagasta zemnieku saimniecības “Saulītes” īpašnieks un cūkaudzētājs Kārlis Sprūds uzskata, ka, tikai raugoties no malas un neiedziļinoties lietu būtībā, viss liekas tik vienkārši. Sak, kas tur par problēmām! Par ko tie cilvēki satraucas? Ja līdz šim viņš mēnesī par elektroenerģiju maksājis simt latu, tad turpmāk samaksāšot arī visus 110. Taču patiesībā jau šajā gadījumā runa nav tikai par elektroenerģiju. Paaugstinoties tās tarifiem, tūdaļ dārgāka taču kļūs virkne citu pakalpojumu, sadārdzināsies visa mūsu dzīve.

“Tautsaimniecība ir kā monolīta ķēde, kurā visi posmi cieši saistīti, un es nevaru ar to nerēķināties,” viņš teica. Nelaime slēpjoties arī tur, ka, pakalpojumiem sadārdzinoties, cūkgaļai, ko audzē lauku saimniecībās, iepirkuma cenas jau ilgāku laiku ne tikai paliek nemainīgas, bet pat palēnām pazeminās. “Pirms četriem gadiem es par pārstrādei atdotā dzīvnieka dzīvsvara kilogramu saņēmu ap 80 santīmu, bet tagad man samaksā labi ja 70,” viņš sūrojās. Diemžēl tirgū, kur iepērkamies, cūkgaļa sen jau kļuvusi daudz dārgāka. Tas rāda, ka starpība nonāk pārstrādātāju un tirgotāju rokās. Ar to viņi sedz pakalpojumu sadārdzināšanos. Bet ko lai dara zemnieki?

Arī tagad, palielinoties elektroenerģijas tarifiem, lauksaimniecības produktu cena nekavējoties kāps. Taču ne jau lauku ražotāji tur būs vainojami, bet gan lielie monopoluzņēmumi. “Kas tad mūsu valstī nodarbojas ar cenu palielināšanu?” vaicāja kalētnieks un pats arī atbildēja, ka zemnieki tie nekādā gadījumā neesot. Kārlis Sprūds domā, ka akciju sabiedrība “Latvenergo” nerēķinās ar sekām, kas notiks valstī, bet, izmantojot monopolstāvokli, rūpējas tikai par savu peļņu un labumu.

Zemnieki zaudēs konkurētspēju, kas jau tā bija trausla

“Sekas šādai tarifu paaugstināšanai var būt briesmīgas,” uzskata Bunkas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Izriedes” īpašnieks Jānis Rubezis. Tāpēc ka, viņaprāt, visvairāk cietīs tieši zemnieki – pārtikas produkcijas audzētāji. Pārējie vēl kaut kā pratīšot izgrozīties. Ja pārstrādātājiem vai tirgotājiem neiznāk vajadzīgā pašizmaksa, viņi tūdaļ paaugstina izstrādājumu vai pakalpojumu cenu, taču tiem, kas slauc pienu un audzē graudus, neesot no kā paprasīt palīdzību.

Jānis Rubezis sprieda, ka tarifu celšanas sekas būs sajūtamas, tiklīdz sāksies pieteikumu pieņemšana Eiropas Savienības struktūrfondu finansētajiem projektiem. Noteikumi ir tādi, ka 25 procentus lielo atbalsta naudu varēs saņemt tikai tie, kas spēs sagādāt nepieciešamo līdzfinansējumu. “Taču ierindas zemnieki izmaksu straujās sadārdzināšanās dēļ to nevarēs nodrošināt, un tas tikai veicinās šo saimniecību grimšanu,” teica Jānis Rubezis. Turklāt jau šobrīd zināms, ka nākamgad sagaidāma arī gāzes tarifu paaugstināšana, kas aizkavēta tikai līdz brīdim, kamēr paiet ziema, un arī elektroenerģijai cenas turpinās kāpt.

Vajadzīgs situāciju regulējošs mehānisms

Buncenieks domā, ka tikai valsts un Konkurences padome ir spējīgas šajā situācijā vēl kaut ko vērst par labu. Ja tiktu palielinātas subsīdijas un segti kādi 13 līdz 15 procenti no elektroenerģijas tarifu sadārdzināšanās, zemnieki vēl, cerams, saglabātu savu trauslo konkurētspēju. Bez tam esot jādomā par akciju sabiedrību monopolstāvokļa ierobežošanu, gādājot tirgū “Latvijas gāzei” un “Latvenergo” sāncenšus. Videi draudzīgi saimniekojošais lauksaimnieks saprot, ka gāzes, elektroenerģijas, kā arī degvielas cenām Eiropas Savienības ietvaros ir jāizlīdzinās. Taču pagaidām, kamēr būtiski atpaliekam no attīstītākajām valstīm algu ziņā, valdībai ir jānodrošina mehānisms, kas nodarbotos ar valsts ekonomikas sabalansēšanu. Pagaidām tāda mehānisma nav, un tas nav normāli, ka valdība apspriesto un pēc tam apstiprināto budžetu, pienākot septembrim, var grozīt par daudziem miljoniem latu un tad sadalīt naudu pa labi un pa kreisi, nedomājot par to, kas valstij izdevīgāks un visvairāk nepieciešams, bet tikai rūpējoties par partiju tēla spodrināšanu.

Ciemojoties mežu apsaimniekošanas uzņēmuma “G.M.Koks” Rucavas kokzāģētavā, pārliecinājos, cik lielā mērā tur ražošana ir saistīta ar elektriskās enerģijas patēriņu. Viens no firmas īpašniekiem Mārtiņš Meldrājs ir pārliecināts, ka, investējot līdzekļus kokapstrādes modernizēšanā, uzņēmumam jārēķinās ar vēl lielāku energoietilpību. Tomēr elektrības tarifu paaugstināšana pagaidām viņu nesatraucot, jo produkcija, ko saražo darbgaldi, spējot atlīdzināt izmaksas. Daudz vairāk raižu radot valdības lēmums paaugstināt akcīzi degvielai, jo meža apsaimniekotājiem nodokļa atlaides nez kāpēc neesot paredzētas. Kopumā ņemot, ražošanas sadārdzināšanās nākamgad būšot ļoti jūtama, jo šī ķēde ir vienota, un gluži tāpat kā lauksaimnieki arī meža materiālu gatavotāji nav savai produkcijai tirgū cenas noteicēji. Jo īpaši gadījumos, ja pieprasījums precei krītas.

Liels elektroenerģijas patērētājs Priekules augkopējam un zemnieku saimniecības īpašniekam Pēterim Indriekum esot graudu kalte. “Tur vajadzīgi daudzi kilovati, lai Vācijā ražotie motori varētu griezties,” viņš teica. Un par to visu nākamgad vajadzēs maksāt vairāk. Kaut arī tie esot tikai 17 procenti, iegūto peļņu, ja vispār tādu izdosies gūt, tas katrā ziņā samazinās, jo viņš netic, ka par graudu tonnu kāds audzētājam nemitīgas inflācijas apstākļos gribēs maksāt vairāk. Tas nozīmē tikai to, ka uzņēmuma “Latvenergo” attīstība tiek balstīta uz lauku apsaimniekotāju pleciem.

Vai elektroenerģijas piegāžu kvalitāte uzlabosies?

“Mūsu valstī tas nav nekāds brīnums. Turklāt ne tikai elektrības tarifus, tāpat arī minimālo algu taču ir nolemts paaugstināt,” par valstī šobrīd notiekošo pazobojās Otaņķu pagasta piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss. Bet, prātīgi runājot, tur neviens neko nespēj darīt. Lavīnai priekšā nav iespējams aizstāties un, patīk tas kādam vai nepatīk, ražošana nākotnē paliks aizvien dārgāka. Tomēr šādos apstākļos, viņaprāt, neesot solīdi runāt par to, ka piena ražotājiem tiek maksāts par daudz. Jā, kooperatīvajai sabiedrībai tarifu celšana bez sekām nepaliks. Katru gadu graudu kaltēšanas sezonā par elektroenerģiju nākoties samaksāt ap diviem tūkstošiem latu. Aptuveni rēķinot, tas iznāk nepilns lats par tonnu. Turpmāk gan šīs izmaksas sanāks krietni augstākas.

“Varbūt, ka tas nebūtu tik sāpīgi jūtams, ja mēs nodarbotos ar cita veida ražošanu. Taču, graudus žāvējot un labību tīrot, ārkārtīgi svarīgi ir arī tas, cik kvalitatīvs ir “Latvenergo” pakalpojums,” sacīja otaņķnieks. Un viņš stipri šauboties, vai pēc tarifu paaugstināšanas lauki tiks nodrošināti ar elektrisko enerģiju stabilāk. Droši vien tāpat turpināšot vajāt svārstības spriegumā un pārrāvumi, kad strāvu vispār nav iespējams saņemt.

Tomēr atšķirībā no kolēģiem Uldis Štoss bija optimistiskāk noskaņots. Šī neesot ne pirmā, ne pēdējā reize, kad tarifi tiek paaugstināti, taču vienmēr, piepūšot vaigus un atrotot piedurknes, slieksnim esot izdevies tikt pāri. Gan jau arī šoreiz to pārvarēšot, kaut gan, pēc visām pazīmēm vērtējot, nākamais lauksaimniekiem nebūs viegls gads.

Mežu apsaimniekošanas uzņēmuma “G.M.Koks” Rucavas kokzāģētavā, modernizējot ražošanu, elektroenerģijas patēriņš un līdz ar to izmaksas tikai palielināsies.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz