Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 23. augusts

+16°C
Vējš: ZR 6.5 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Ralfs, Valgudis, Vitālijs

Saimnieces izrāda savas prasmes  (9)

Atslēgvārdi rucava | saimnieces | goda diena

Aleksandra Maksakova lielajā grāpī vāra no rīta zvejoto zivju zupu. To varēja nogaršot visi ēst gribētāji.
Foto: Sandra Aigare

Par to, ko gatavot nākamgad uz Annām, var sākt domāt jau šodien, mudina viena no Rucavas sievām – Māra Tapiņa. Saimnieču godu dienā, kas nesen tika aizvadīta Papes "Vītolniekos", šoreiz noskaidroja gardākā siera sējēju un prasmīgāko tortes cepēju.

Bagātīgā konkurencē par labāko tika atzīts ķāķišķnieces Ingas Pērkones sietais siers. Pavisam konkursā tika vērtētas 19 dažādas sieru šķirnes, informē M. Tapiņa. To vidū bija mīkstie, cietie, aizlejamie, kazas sieri, kā arī ar ķimenēm un olīvām.

Lilija Vītola, kuru pasākuma rīkotāji izceļ kā čaklāko, piedāvāja pat četrus sierus – ķimeņu, rozīņu, sēkliņu un "sālītē mērcētu". Tie gatavoti no svaiga piena. "Tas ir no Latgales nācis, meitas vīra māsa iemācīja, un tā darbojos," stāsta L. Vītola. Siers gan tirgots nekur netiek, ģimene liela, saimniecība maza, tikai viena govs, labi, ja pašiem spēj sasiet.

"Katls jācilā. Ja nevar pacelt, ar kausiņu smeļ ārā. Piens karsts. Astoņdesmit pieci grādi," par darba garoziņu saka siera sējēja. "Neuzmanības un mazu bērnu blakus nevar būt." Taču pats galvenais priekšnosacījums esot labs piens. Ja būs ieskābis, nekas nesanāks, apgalvo L. Vītola. Tādēļ viņa pie siera siešanas ķeras uzreiz pēc tam, kad govs izslaukta.

Tīkamāko sieru noteica Saimnieču godu dienas apmeklētāju balsojums. Uzvarētāja saņēma lielu māla bļodu un koka karoti, pārējām dalībniecēm tika mazākas bļodiņas un piena ēdienu recepšu grāmatiņa.

Vērtēšanai bija izliktas arī četras tortes. Tās tāpat ikviens varēja nobaudīt un nobalsot par, viņaprāt, gardāko. Taču līdztekus darbojās arī žūrija. "Tā ir labākā reklāma un cepēju vizītkarte. Garšotājam atliek vien pajautāt telefona numuru, un ir droša vieta, kur vērsties nākamajā svētku reizē, kad būs nepieciešama īsta lauku torte," spriež M. Tapiņa.

Par gardākās tortes cepēju tika atzīta Dace Liparte. Taču lielāko torti bija izcepusi Sandra Roze. "Laiks bija, tepat notiek," viņa stāsta, kā nolēmusi piedalīties konkursā. Kūkas cept iznākot diezgan bieži – kad draugi, radi, paziņas palūdz. Parasti nedēļā trīs, četras topot.

"Jādomā par jauniem puišiem," S. Roze smej, taujāta, kas ir galvenais, lai iznāktu garda kūka, un tad jau nopietnāk piebilst: "Ir jāpatīk tam darbam, ko dari. Man jau ir parastas olu kūkas. Kādas sanāk, tādas cepu. Kas ir, to lieku iekšā. Nav tā, ka vienmēr vienu un to pašu." Ābolu laikā – ābolus, ogu laikā – ogas, parasti klāt ir arī cidoniju sīrups. Tortes cenšoties netaisīt pārlieku saldas.  

Goda mielastam saimnieces bija atnesušas arī citus gardumus un savus virtuves meistarstiķus, piebilst M. Tapiņa.

Svētku dalībniekiem tika dota iespēja novērtēt arī košus rokdarbus, kas mantoti no mammām, vecmammām un kaimiņienēm. M. Tapiņa izceļ Lilijas Vītolas un viņas meitu ģimeņu sievu darinājumus, Pūpēžu – Visminu rokdarbnieces, Viļumsonu – Salmiņu sievietes vairākās paaudzēs, arī "Leju", "Timbru" un "Sudargu" māju mantoto pūru un citu bagātības.

Apvienojot apzinātās vērtības un roku veiklību, pagājušās ziemas laikā Rucavas sievas arī kopīgi izgatavoja tautastērpu: Aija Cinkmane darināja vesti, M. Tapiņa – lindraku, bet Liene Ķestere – kreklu. Daļa Rucavas sievu savu tautastērpu jau uztaisījušas, citas vēl tikai darina un šoreiz bija izlikušas apskatei, cik tālu tikušas: Elga Ozola – brunčus un brusti, izšūtus krekla gabalus, Aleksandra Maksakova – gandrīz pabeigto Rucavas jaku, caurlielines zeķi, bet Inga Tapiņa – villaini, nāmatu, smalkas zeķes. "Ne vien rucavnieces, bet arī viešņas novērtē, cik liels ieguldījums nepieciešams, lai pie tērpa tiktu, taču pārliecība par to, ka tas ir iespējams un vajadzīgs, arvien pieaug," novērojusi M. Tapiņa.

Sētmalā pulcējās arī tirgotāji ar podiem, lellēm, dzintaru un dzijām. Godu dienu ar koklēm, ģitārām, stabulēm un saviem darinājumiem kuplināja jauniešu vasaras skoliņas audzēkņi, kuri zināšanas apguva Rucavas "Zvanītājos". Pasākumā, kas notika pagājušās nedēļas nogalē, piedalījās arī Latvijas Siera kluba prezidente Vanda Davidanova, godu saimniece, Skrundas arodvidusskolas skolotāja Gunta Stepanova, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvis Ivars Kalnietis un Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Pasākumu vadīja M. Tapiņa, bet organizatoriskos jautājumus koordinēja Sandra Aigare. Saimnieču godu dienu finansiāli atbalstīja LLKC.

  • Komentāri (9)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!