Kaut gan viens otrs mazāk informēts lasītājs uzskata, ka ir citādāk, laukos nodrošināties ar kurināmo mūsdienās nav ne par mata tiesu vieglāk kā pilsētā. Kā vienā, tā otrā vietā malka maksā dārgi un, lai to iegādātos, krietni jāpatukšo jau tā plānais maciņš. Tādēļ cilvēki meklē iespējas, kā ar siltumu nodrošināties lētāk. Bārtas pagasta piemājas saimniecības īpašnieku Aleksandru Aržancevu šonedēļ sastapām kādas zaļojošas mežaudzes malā, kur viņš, spītējot lietutiņam, traktora piekabē krāva dažāda izmēra sprunguļus un resnos koku zarus.

“Tā varu rīkoties, pateicoties meža izstrādes meistara Jāņa Šteina labajai sirdij, kurš atļāva savākt malkai visu, kas palicis zemē pēc kailcirsmas izstrādes. Tik un tā nākamajā pavasarī šeit paredzēts stādīt mežu un tad būs tikai labi, ja jau pirms tam, sastrādājot augsni, valdīs sakoptība,” pastāstīja bārtenieks.

 Parasti, ja znots esot no tiešā darba brīvs, viņi šeit strādājot divatā. Vispirms ar motorzāģi sagarinot zarus un sprunguļus, lai tos iespējams sakraut piekabē. Malkas sagāde šādā veidā esot smags fizisks darbs, jo koksne piemirkusi un smaga kā akmens. Gadoties arī tā, ka, braucot pāri grāvim, piekabe iegrimst dūksnājā, un tad vezumu nākas pārcilāt vēlreiz. Tomēr viņš nesūdzējās par to, jo malka iznākot labu labā – vezumā taču esot gan bērzs, gan skābardis, gan egle. “Mēs sprunguļus vispirms sakraujam prāvākās kaudzēs, lai gadījumā, ja uzkrīt biezāka sniega kārta, sagatavoto koksni varētu sameklēt,” viņš paskaidroja, piebilstot, ka pašiem sava meža īpašumā viņiem neesot

A.Aržancevs izrādījās runīgs vīrs. Viņš pastāstīja, ka ar znotu nebūt neesot vienīgie, kas, laukos dzīvojot, šādi vai kaut kā citādi cenšas izgrozīties, lai nodrošinātos ar kurināmo. Visgrūtāk klājoties pensionāriem, kam nav ne savas tehnikas, ne vajadzīgā spēka un veselības. Pašvaldība gan malkas iegādei apkures sezonai gados  vecajiem ļaudīm atvēlējusi 40 latu, taču ar to esot par maz, lai varētu dzīvot omulībā. Bārtenieks teica, ka par autokravu malkas, kurā ir kādi pieci steri, jāšķiras no vismaz 70 latiem. Tas nozīmējot, ka arī lauciniekiem mūsdienās siltums maksā ļoti dārgi un varot tikai priecāties, ja to izdodas sagādāt par kādu latu lētāk.

Pēteris Jaunzemsm,
“Kurzemes Vārds”

Aleksandrs Aržancevs ar malku bija sarūpējis prāvu traktorvezumu.