Piektdiena, 18. jūnijs Madis, Alberts
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Salmus kurināšanai izmanto pirmie Kurzemē

Salmus kurināšanai izmanto pirmie Kurzemē
01.01.2008 18:05

0

Atslēgvārdi

Kamēr citi sūrojas par inflāciju un citām nelaimēm, par salmu izmantošanas kurināšanai pionieriem Kurzemē šajās dienās kļuvuši Grobiņas pagasta ļaudis. Īsi pirms gadumijas viņi  žurnālistu klātbūtnē Dubeņos, Lapsu ielā 1, iededza uguni rekonstruētajā katlumājas kurtuvē, kas ciematu vistuvākajā nākotnē apgādās ar lētu siltumu. Objekta kopējās izmaksas ir nedaudz vairāk par 250 tūkstošiem latu. Finansēšanai piesaistīti Ekonomikas ministrijas Pašvaldību energoefektivitātes paaugstināšanas programmā paredzētie līdzekļi – 172500 latu un 57500 latu liels aizņēmums Valsts kasē.

Vecās katlumājas pārvērtības

Projekta idejas autors un galvenais virzītājs ir pašvaldības vadītājs Aivars Priedols. Jau vairāk nekā pirms gada viņš stāstīja par savu ieceri pamēģināt pagastā daudzdzīvokļu māju apkurei izmantot salmus un ezera niedres, jo bija pārliecinājies, ka tās ir pieejamas pietiekamā daudzumā, turklāt nav lietderīgi izmantotas. Tās sapūst uz lauka vai tiek sadedzinātas. Uzskatāmi tas vērojams Rucavā, kur Papes ezermalā tādējādi iznīcina niedru kūlīšu siešanas procesā radušos atlikumus. Viss labums izkūp debesīs, taču šķelda, malka un citi kurināmā veidi kļūst aizvien dārgāki un cilvēki no tiem iegūto siltumu vairs nespēj apmaksāt.

Lai ieceri pārvērstu realitātē, nepagāja ilgs laiks, taču daudz neatlaidības gan šim mērķim bijis vajadzīgs. Īpaši jau, lai nokārtotu visas formalitātes galvaspilsētā. Tomēr arī to izdevies  izdarīt. Tādējādi jau pērn augustā konkursā uzvarējušajai firmai SIA “Bek-Konsult” pašvaldība lūdza sagatavot Dubeņu katlumājas rekonstrukcijai nepieciešamo tehnisko projektu, kā arī aprēķināt ekonomiskos rādītājus, paredzot, ka apkurei izmantos salmus un niedres, kas dos iespēju samazināt siltumražošanas izmaksas. Pēc diviem mēnešiem pasūtījums bija gatavs, un varēja to sākt īstenot. Saskaņā ar projektu Dubeņos paredzēts uzstādīt trīs salmu dedzinātavas, kā arī atjaunot kurināmā novietni un sakārtot apkārtni.

Nauda paliks pašu mājās

“Lieliskākais ir tas, ka tagad visa nauda paliks mūsu pašu pagastā un rajonā. Tā nebūs vairs jāmaksā projām citiem siltuma piegādātājiem, kas nemitīgi ceļ cenas,” sacīja A.Priedols. Pagastā veiktais uzskaitījums rāda, ka cita risinājuma pašvaldības vadītājiem nav bijis, jo cenas par kurināmo uzkāpušas pat augstāk nekā mākoņos. Koksnes skaidas jeb šķelda, kas 1998.gadā maksāja 30 santīmu par kubikmetru, tagad jau tiek piegādāta par 9 latiem kubikmetrā. Turklāt pieprasījums turpina pieaugt, jo īpaši tāpēc, ka tuvumā ir osta. Līdzīgi kāpusi malkas cena – tā no 3 latiem sasniegusi 18 latu par kubikmetru. Līdz ar to samaksa par siltumu iedzīvotājiem palielināta no 45 līdz 96 santīmiem par kvadrātmetru. Tāpat kurināmā apjoms, kas nepieciešams apkures nodrošināšanai, ir ievērojams. Dubeņu un Cimdenieku apkurei gadā nepieciešami 12 tūkstoši kubikmetru koksnes.

SIA “Bek-Konsult” valdes loceklis Ivars Bekmanis žurnālistiem pastāstīja, ka Latvijas mērogā grobiņnieki nav paši pirmie. Ar salmu dedzināšanu siltuma ieguvei jau kopš 1998.gada nodarbojoties Saulainē, kas atrodas netālu no Bauskas. Tur, redzot, ka simtiem salmu ķīpu sapūst uz lauka, šim solim vietējos vadītājus pamudinājuši dāņi. Šajā Skandināvijas valstī ar salmiem malku aizstāj jau izsenis. Saulainieši paklausījuši un tagad nenožēlojot, ka tā rīkojušies. I.Bekmanis bija noskaidrojis, ka viena megavatstunda enerģijas, kurinot ar salmiem, Saulainē tagad izmaksā 13 latu. “Protams, tik ideālu rezultātu iespējams sasniegt ar jau lieliski noregulētu sistēmu,” speciālista teikto papildinot, piebilda Pagasta padomes priekšsēdētājs. Projekta īstenošana dzīvē dos iespēju nesadārdzināt siltumpiegādi iedzīvotājiem, uzskata SIA “GP Komunālserviss” valdes loceklis Staņislavs Veits.

Labs izaicinājums būvuzņēmumam

Katlu piegādi un atjaunošanu paveica konkursā uzvarējusī firma SIA “Vega 1”. Tā likusi lietā Lietuvas rūpnīcā “Umega” pēc dāņu parauga ražotos katlus “AKU-340”.

“Projekts nebija ikdienišķs, sava veida izaicinājums ar daudziem nezināmajiem, ko vajadzēja atrisināt,” atzina firmas tehniskais direktors Roberts Taubergs. Viņš cildināja kaimiņzemē tapušos katlus, jo tiem nemaz nav vajadzīga ēka. Tādus, lai ražotu siltumu, esot iespējams novietot pat uz klaja lauka jebkurā saimniecībā. Šajā ziņā grobiņieki pat aizsteigušies kādu gabaliņu priekšā Saulainei, jo tur katli nav tik moderni. Speciālisti uzsvēra, ka salmi, niedras, tāpat kā šķelda, ir videi draudzīgs kurināmais, turklāt pelnus iespējams izmantot lauku mēslošanai.

Pašlaik aktuāls ir kurināmā piegādes jautājums. Tomēr A.Priedols ir noskaņots optimistiski, viņš ir pārliecināts, ka arī šo problēmu izdosies atrisināt. Viņš jau runājis ar Nīcas pagasta bijušo vadītāju Jāni Vilsonu, kurš atzinis, ka nīcenieki atbalstīs savus novadniekus. Tādējādi arī lauksaimnieki būs ieguvēji. Apjoms neesot neizpildāms. Aprēķināts, ka apkurei nepieciešamo salmu daudzumu iespējams novākt no 500–600 hektāru lielas labības platības. To piegāde katlumājai neradīs sarežģījumus, jo kurtuvē liek presētu kurināmo. Turklāt paredzēts izmantot arī niedras un celmus, kuru pašlaik vēl netrūkst.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Salmiem jaunajā kurtuvē uguni pielika būvfirmas tehniskais   direktors Roberts Taubergs (no labās), bet viņam blakus stāvošais pagasta vadītājs Aivars Priedols ar pūlēm valdīja sajūsmu. Viņa lolotais projekts tādējādi ar žilbinoši spožu liesmu tiek īstenots dzīvē.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz