2. aprīlis bija pēdējā diena, kad iedzīvotāji vēl varēja deklarēt īpašumā esošas senlietas. Tās, kas nav uzrādītas, pēc likuma grozījumos noteiktā pārejas perioda pieder valstij. Reidus mājās neviens nerīkos, bet tirgoties ar šādiem priekšmetiem vairs nevar, skaidro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.

“Cilvēki to dara,” apliecina VKPAI Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Ilze Zikmane. To, vai atsaucība ir liela, viņa nekomentē. Situāciju pagaidām plaši neraksturo arī pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas un vēstures daļā. Iesniegumi esot saņemti, bet lielā darba apjoma dēļ vēl nav reģistrēti.

Sludinājumu portālā “Ss.lv”, kur agrāk bija izvietoti daudzi piedāvājumi iegādāties senas rotaslietas, monētas un citus vēsturiskus priekšmetus, tagad tādu ir tikai divi.

VKPAI Juridiskās daļas vadītāja Līga Ābele skaidro, ka likuma izmaiņas novērš iespēju nodarboties ar senlietu tirdzniecību gan Latvijas teritorijā, gan aiz valsts robežām. Radīti apstākļi, lai apgrūtinātu senlietu apriti un līdz ar to mazinātu interesi rakt mantiskā nolūkā.

“Likums regulē iespēju uzdot jautājumu – kur ņēmi?” viņa uzsver, ka reidus pa mājām neviens nerīkos, taču tiklīdz konstatēs tirdzniecības faktu, notiks pārbaude. “Cilvēkam ir jāvar pateikt, kur ieguvis. Ja tā ir senlieta, par kuru var pierādīt, ka tā nākusi no senvietas, tā kļūst par valsts īpašumu. Ja teiks, ka vienkārši atradis, bet nebūs izpildījis paziņošanas pienākumu, sods netiks piemērots, jo atbildības pagaidām par to nav,” L. Ābele norāda. Cilvēki, kuri ir nokavējuši deklarēšanas termiņu, ir palaiduši garām iespēju noteikt lietas piederību. Tagad spēkā ir valsts īpašumu tiesību prezumpcija – senlietas pieder valstij, ja vien cilvēks nespēj pierādīt pretējo.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 4. aprīļa numurā.

#kvards-20130404-06#