Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu lauksaimniekiem izmaksāt lielāku avansu tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības atbalsta platībmaksājumiem. Tas tiek darīts, lai mazinātu lauksaimnieku finansiālās grūtības, ko radīja šīs vasaras pārmērīgais sausums un lauksaimniecībai nelabvēlīgie apstākļi visā Latvijā.

Lauku atbalsta dienests ir veicis pirmās vienotā platību maksājuma avansa izmaksas. Dienesta mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka pirmajā dienā kopējā izmaksātā summa bijusi vairāk nekā 58 miljoni eiro – vienotā platību maksājuma avansu Lauku atbalsta dienests izmaksājis rekordlielam lauksaimnieku skaitam, kas ir 36 000 klientu. Šis ir pirmais gads, kad maksājums tik lielam lauksaimnieku skaitam tiek veikts tik ātri. Tuvākajās dienās lauksaimnieki saņems arī avansa maksājumu apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi.

Lauksaimnieki saņems 70 procentus no vienotā platību maksājuma un 85 procentus no maksājuma par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi, un arī 85 procentus no bioloģiskā maksājuma. Tiešo maksājumu vienotā platību maksājuma finansējums 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 10 procentiem, un provizoriskā atbalsta likme ir aptuveni 75 eiro/ha, no kuras avansā tiek izmaksāti 70 procenti, kas ir 52,5 eiro/ha.

Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tiešo maksājumu un nozaru ekonomikas nodaļas vadītāja Indra Ruļuka skaidro, ka šogad, ņemot vērā ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī ilgstošo sausumu ar augstu gaisa temperatūru Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā, spēcīgās lietusgāzes Eiropas dienvidu un austrumu daļā, Komisija ir pieņēmusi lēmumu, kas ļauj tām dalībvalstīm, kas ir cietušas šajos ārkārtas apstākļos, izmaksāt lauksaimniekiem lielākus avansa maksājumus: “Latvija ir viena no dalībvalstīm, kas sūtīja vairākkārtējus lūgumus gan Eiropas Komisijai, gan arī personīgi Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam par ārkārtas situāciju Latvijā, kuru šovasar piedzīvoja daudzi lauksaimnieki. Šie oficiālie lūgumi bija pamatoti uz pašu lauksaimnieku un lauksaimnieku organizāciju atkārtotiem pieprasījumiem Zemkopības ministrijai pēc situācijas risinājuma.”