“Es nepazīstu maijpuķīšu smaržu, jo mežā neesmu bijusi vismaz piecpadsmit gadu,” – tā pirms vairāk nekā sešiem gadiem Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājam Mārim Ceirulim atzinusies kāda neredzīga sieviete. Un viņa galvā dzimusi ideja lauku vidē iekārtot rehabilitācijas centru un atpūtas mītni “Dvēseles veldzes dārzs”, kur cilvēkiem ar redzes traucējumiem pabūt dabā un izjust tās pieskārienus. Par sapni sauktā ideja tagad ir īstenota un turpina attīstīties.

“Dvēseles veldzes dārzs” atrodas Ziemupes pagastā. Pirms gada ekspluatācijā nodota atpūtas māja ar virtuvi, plašu ēdamzāli un atpūtas telpu un otrajā stāvā iekārtotām istabiņām, kur vienlaikus var pārnakšņot 13 cilvēku. Bet pārējā teritorijā 6,3 hektāru platībā ierīkots sakņu dārzs, kurā izaug viss pašu galdam vajadzīgais, ir augļu dārzs, kur iestādītas ābeles, bumbieres, plūmes, aličas un citi augļu un ogu koki un krūmi, ir arī 30 vistu un šogad klāt nākusi truši, kaza un auns. Krāšņākais akcents ir plašais sajūtu dārzs ar baseinu, strūklaku un tējas namiņu, kur pasmaržot, pataustīt un citādi izjust dažādos augus un ziedus. Bet tālāk mežā gaida baskāju taka, kur izbaudīt sajūtas, staigājot basām kājām pa granti, smiltīm, oļiem, salmiem un citiem materiāliem. Ik dienu centrā uzturas ap 30 cilvēku. Ja sākotnējā doma bijusi šo vietu atvēlēt tikai cilvēkiem ar redzes traucējumiem, tad dzīvē viss iznācis citādāk – tur pulcējas cilvēki ar dažāda veida invaliditāti.

Taču viņi nevis dīki pavada dienu, bet katrs atrod, kur pielikt roku. Šī vieta iegādāta un to turpina labiekārtot par ziedojumiem un dažādu projektu naudu. Bet darītāji ir centra iemītnieki paši, no viņiem daļa tur arī nakšņo. “Daba un darbs – tāds ir šī centra rehabilitācijas virziens,” skaidro “Dvēseles veldzes dārza” pārvaldniece Vēsma Cibule. Centra attīstības plānos ir uzņemt cilvēkus ar invaliditāti no visas Latvijas, taču līdz tam vēl ir daudz darāmā. Tāpēc vienmēr gaidīti ir arī talcinieki. “Mēs priecājamies par katrām čaklām rokām,” saka V. Cibule un paslavē visus tos palīgus, kas jau bijuši. Tie ir dažādu pašvaldību darbinieki, skolēni, pensionāru kopas un daudzi, daudzi citi. Visus talciniekus centrā mīļi sagaida un arī gardi pabaro. Ikdienā tur strādā gan brīvprātīgie, gan cilvēki, kam dažādu Neredzīgo biedrības projektu ietvaros piešķirtas subsidētās darba vietas, gan nodarbinātības projektā darba vietas ieguvuši jaunieši.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22.jūnija numurā.

#kvards-20160622-06#

39Skatīt galeriju