Pusdienlaiks. Autobusa pietura Priekulē, Raiņa ielā. Nedēļa līdz referendumam. Te nav lielu kaislību un skaļu vārdu par valodu jautājumu.

“Iznāk, iznāk,” vaiņodnieks Vilis atbild, vaicāts, vai krievu valodu lieto arī ikdienā. Lietuviski arī māk, jo kādreiz pavisam netālu no Lietuvas robežas dzīvojis. “Viskautko jau var iemācīties.” Uz referendumu viņš ies, balsos pret, bet runā par to prātīgi, bez skaļiem vārdiem.

Vaiņodes un Priekules novadā pēc padomju armijas aiziešanas no tur izvietotajām militārajām bāzēm palika diezgan daudz krievu valodā runājošu cilvēku. Tādēļ krievu valoda dzirdama biežāk nekā citos novados. Taču pērn parakstu vākšanā par valodas referenduma ierosināšanu gan tas nekādi neatspoguļojās. Priekules novadā par to, lai tiktu rīkots referendums par divvalodību, parakstījies 0,1 procents jeb seši iedzīvotāji, Vaiņodes novadā – 0,2 procenti jeb četri iedzīvotāji. Tādi paši rādītāji bija arī citos Liepājas puses novados, izņemot Nīcu un Rucavu, kur nebija neviena paraksta.

Saprasties bez problēmām varot ar visiem kaimiņiem un paziņām, lai arī “viena daļa krieviski laiž”, saka vaiņodnieks Ēriks.

Velta Siļeņina ir no Paplakas, kur kādreiz bāzējās Paplakas garnizons, bija vesela militārā pilsētiņa. Apprecējusies ar armijnieku, krievu. Mājās runā gan krievu, gan latviešu valodā. Vai Latvijā vajadzētu divas valsts valodas? “Nezinu. Dieva vārds, nezinu…” Velta aizdomājas. “Man gluži vienalga. Man krievu valoda patīk. Nu, citam atkal nepatīk, negrib runāt pa krieviski.” Mierīgi sadzīvojot, nekādu problēmu neesot, vienalga, vai darīšana ar krieviem vai latviešiem.

Jozs Sukuraitis no Paplakas spriež, ka brēka ar referendumu sacelta pārāk liela. “Ja cilvēks grib, viņš visu iemācās,” saka lietuvietis Jozs. Viņam arī ir trīs valodas – lietuviešu, latviešu un krievu. Par dzimto valodu drīzāk gan viņš sauc pēdējo – gājis krievu skolā. “Jautās man krieviski, atbildēšu krieviski, jautās latviski – lūdzu!” vīrs pasmaida.

Andra Gertsona foto

“Valodai vienai jābūt, vienai, tas ir skaidrs,” prātīgi nosaka vaiņodnieks Ēriks (no kreisās). Vilis piekrītoši māj ar galvu.

Saasinātā reakcija uz valodas referendumu latviešiem varbūt ir arī nepietiekamas pašapziņas dēļ, pieļauj Jovita Tokareva.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 11. februāra numurā.
 #kvards-20120211-06#