Svētdienas pēcpusdienā Smiltnieku māju ābeļdārzā Vērgales pagasta Saraiķos dunēja afrikāņu bungas un bariņš ļaužu mēģināja izdejot afrikāņu ikdienu. Smiltnieki ir Zviedrijas latvieša Alberta Baha un viņa sievas Margaretas mājas, no ceļa lāga nesaredzamas, bet no sētas jaušams, ka atvērtas un priecīgas. Tajās viesojas saimnieku zviedru draugi – deju pedagoģe Kristina un psihoterapeits Mikaels Gabrielsoni, kuri šejieniešiem nolēmuši ierādīt afrikāņu deju ritmus un soļus. Svētdien gan vietējo ļaužu pavisam maz, toties, ar paziņām sazinoties, šo vietu atraduši daži grobiņnieki, rīdzinieki un dobelnieki.

Mikaels spēlē afrikāņu bungas – džambi, bet Kristina, ģērbusies plīvojošā batikotā tērpā, tīkamā nevērībā uzspraustiem matiem, rāda, kā afrikāņi dejo un strādā. “Jo tas viss sākās ar darbu,” viņa stāsta aplī sanākušajiem, kam kājas un gurni pat negribot sāk kustēties līdzi bungu ritmam. “Kad Āfrikas ļaudis dara kādu darbu, viņi ieklausās ritmā – vai nu tajā, kas nāk pašam no iekšienes, vai tajā, ko rada kāds ārpusē, izjūt to, un tur arī rodas deja. Tas ir tik vienkārši, tik pašsaprotami, bet ikdienu padara priecīgāku un darbu – vieglāku.” Kristina savulaik viesojusies Zimbabvē, kur daudz iemācījusies par Melnā kontinenta ritmu un mūziku.

Solis pēc soļa, smaids astoņu sieviešu un divu vīriešu sejās izplešas teju no vienas auss līdz otrai, un visi kopā jau pateicas Zemes mātei, palūdz debesīm lietu, velk zivju tīklus, vāc ražu, nes smagus grozus un dalās tajā visā cits ar citu. Dejā, protams. Kristina piekrīt – komunikācija bez vārdiem reizēm uzrunā daudz tiešāk un saprotamāk nekā vārdi vien. Turklāt šādā dejā neko nevar iepriekš plānot un paredzēt, nav zināms, kāda tā izvērtīsies, jo katrs dejotājs ienes kaut ko savu. Bungu ritms iet tieši uz sirdi, sakustina iekšējo enerģiju, it kā atmodinot cilvēku.

Tieši tāpēc Zviedrijā afrikāņu dejas kļuvušas ļoti populāras. Cilvēki grib izrauties no ikdienas rūpēm, atbrīvot enerģiju un radīt dzīvesprieku. “Mēs mēdzam pārāk daudz nodarbināt savu prātu, aizmirstot, ka mums ir arī ķermenis, izjūtas, enerģija, kas tā plūst pa mūsu ķermeni,” Kristina paceļ roku pie krūšu kaula, “un savieno mūs ar debesīm un zemi.”

Varbūt Saraiķos dejas būs vēl.