Šķelda un koksnes granulas Eiropā kļūst aizvien pieprasītākas, tāpēc kārklu plantāciju veidošana un pārstrādes produktu eksports varētu būt ļoti laba niša.

Par to zemniekus grib pārliecināt Latvijas Biomasas asociācija. Citi lauksaimnieki tam piekrīt, citi uz kārklu audzēšanu skatās ar neslēptām aizdomām. 

“Ir divējādas izjūtas,” pēc pagājušonedēļ notikušā semināra Durbē, kur par šo jautājumu runāts, saka Kalētu pagasta lauksaimniecības konsultante Elita Jaunzeme. “Ir labi, ka ir iespēja, varbūt varētu arī labi nopelnīt. Tā varētu būt alternatīva, ir lielas platības, kur to varētu darīt. Bet… tie ir kārkli,” domīgi saka kalētniece. Kamēr šajā jomā Latvijā pieredze vēl maza, ļaudis uz vārda netic tam, ka no spraudeņiem dēstīti kārklu kloni neveido tik jaudīgu sakņu sistēmu, ka no tās lauku vairs nevar atbrīvot. Turklāt, lai uzsāktu plantācijas veidošanu, vajadzīgas prāvas investīcijas – līdz tūkstotim latu uz vienu hektāru, jo nepieciešams zemi sagatavot, mēslot, piebilst E. Jaunzeme.

Tikmēr lauksaimnieks Aigars Putra no Durbes novada “Pīlādžiem” jau savācis daudz informācijas par kārklu audzēšanas iespējām, patlaban veic ekonomiskos aprēķinus un domā, ka plantāciju sāks veidot jau pavisam drīz. “Lai ziemā ir ar ko nodarboties,” saka topošais agronoms. “Pīlādžu” galvenās nozares ir labības, rapša, kartupeļu audzēšana.

Aplēsts, ka minimālā platība, ar kādu varētu sākt pelnīt, būtu ap 10 hektāriem. Kārkliem der visa nemeliorētā lauksaimniecības zeme, A. Putra saka par augsnes piemērotību. “Meliorētā zeme ir labībai.” Iekārtas šķeldas ražošanai varētu tikt iegādātas, sadarbojoties ar Latvijas Biomasas asociācijas ieteikta investīciju fonda palīdzību.

Liepājas puses novados ir atsevišķi stādītu kārklu lauki. Taču vienotajam platību maksājumam par šīs kultūras audzēšanu – tāds ir pieejams kopš pagājušā gada, bet tikai tad, ja tiek izmantots sertificēts stādu materiāls, – neviens Dienvidkurzemē pieteicies nav.  

Vēl viens iemesls mazajai interesei par kārklu stādījumiem esot zināšanu trūkums par iespējām pārdot šķeldu un granulas. 

Nupat šķeldas iepirkšanai gatavojas arī SIA “Liepājas enerģija”, apstiprina tās valdes loceklis Andris Štāls. Liepājā sākts darbs pie biokoģenerācijas stacijas izveides un Liepājas TEC rekonstrukcijas. Tās abas darbosies ar biomasu – šķeldu. Pirmo projektu ekspluatācijā iecerēts nodot jau šoruden. Plānotais kurināmā patēriņš, sākot ar nākamo apkures sezonu, – 10 tūkstoši beramkubikmetru mēnesī jeb 120 tūkstoši gadā, teikts “Liepājas enerģijas” izplatītajā informācijā.

Uzņēmumam jau esot zināms potenciālo piegādātāju loks, taču tas gaida informāciju arī no citiem interesentiem. Starp patlaban apzinātajiem sadarbības partneriem nav neviena, kam būtu kārklu plantācijas, saka A. Štāls.

Līdz 2020. gadam šķeldas apjoms Eiropas tirgū dubultosies, apgalvo Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs. Tādēļ ar mežizstrādes atlikumiem vien vairs iztikt nevarēšot – enerģētisko koksni vajadzēs audzēt un sagatavot plantācijās.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 22. februāra numurā.
 #kvards-20120222-04#