Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 19. augusts

+19°C
Vējš: DR 6.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Imanta, Melānija

Seno cilvēku vizītkarte pie Mātru pilskalna  (19)

Atslēgvārdi kapsēde | odziņu bedrīšakmens

Foto: Andris Gertsons

Lai sargātu kultūrvēsturisko objektu, Odziņu bedrīšakmens no sākotnējās atrašanās vietas lauka vidū pārvests uz publiski pieejamu zemes gabalu šosejas malā Kapsēdē. Nesen to aplūkot devās arī vairāki interesenti, kas piedalījās domes rīkotajā bezmaksas ekskursijā.

"Es domāju, ka varbūt ir ņemti akmens putekļi, jo viņi ļoti lieliski dziedina brūces, un tas ir sarkanais granīts," ekskursijas laikā 15. oktobra pievakarē bedrīšu izveidošanās iemeslu skaidroja vēstures entuziaste Arta Vecbaštika. Pasākums notika UNESCO nedēļas "Lokālais mantojums un tradīcijas" laikā, tā šogad norisinājās no 14. līdz 18. oktobrim. Ekskursiju "Kulta pieminekļi – stāsti un lūgsnas" rīkoja Grobiņas Novada dome un tūrisma klubs "Oga". Pēc Odziņu bedrīšu akmens apskatīšanas ekskursantu grupa devās uz Elku kalnu un senlietu krātuvi "Atmiņu pūrs".

Odziņu akmens 2008. gada pavasarī atklāts Latvijas Petroglifu centra ekspedīcijas laikā. Tolaik redzama bijusi vien daļa no visa lielā akmens, kas, kā izrādījās, ir 43 tonnas smags, bet tā tilpums ir apmēram 16 kubikmetru. Lai to izceltu un pārvestu uz citu vietu, šogad pašvaldība pasūtīja speciālu celtni no Rīgas.

Akmens bija ierakts zemē kāda vācu zemnieka privātīpašumā uz labības lauka. Tas esot traucējis apstrādāt zemi, tāpēc zemnieks to ieracis vēl dziļāk zemē. A. Vecbaštika esot bijusi tā, kas sākusi par akmeni interesēties un aicinājusi pašvaldību līdzēt risināt jautājumu par tā pārvešanu. Nolemts meklēt akmenim piemērotu vietu, kur tas būtu publiski pieejams un atrastos uz pašvaldības zemes iespējami tuvāk savai sākotnējai atrašanās vietai, pastāstīja tūrisma kluba "Oga" vadītājs Raimonds Reinis. Patlaban bedrīšakmens atrodas Grobiņas – Ventspils šosejas malā pretī Mātru pilskalnam.

Versija, ka bedrītes uz akmens veidojuši senie cilvēki, lai ārstniecībā izmantotu tā putekļus, ir viena no 30 vai pat 40 idejām par to, kāpēc šādas pēdas uz milzu akmens saglabājušās, pastāsta Latvijas Petroglifu centra pētnieks Andris Grīnbergs. "Bedrīšakmens – tas nozīmē to, ka pirms apmēram 2500–3000 gadiem senie cilvēki pie tā ir veikuši kādus kulta rituālus, kulta darbības," viņš skaidro.

Bedrītes uz akmens neesot izkaltas, bet izrīvētas ar citu akmeni, jo bronzas laikmetā, kad šīs iedobītes veidotas, metāla instrumenti vēl nebija pieejami. "Par to, kāpēc viņi to darīja, protams, ir ļoti dažādas versijas – gan tādas, ka tur lika ziedojumus, gan ka tur krājās svētais ūdens, gan vēl daudzas citas, tai skaitā par akmens putekļiem, bet iedobītes mēdz būt ļoti dažādās virsmās un ļoti seklas un mazas, kurās neko pat ievietot īsti nevar," norāda pētnieks.

Tiek pieļauts, ka bedrītes veidotas mitoloģisku darbību gaitā, iespējams, atzīmējot cilvēka piedzimšanu vai nomiršanu, vai arī veicot ražas auglības rituālus. Vienota viedokļa par to pagaidām nav.

"Vieta no kultūrvēsturiskā viedokļa, labāk, protams, būtu bijusi oriģinālā, bet tur ir lauksaimniecības zemes. Ja akmens ir jau izkustināts, pārvietots, tad sākotnējā vieta ir izbojāta. Labāk, ka atrodas visiem pieejamā vietā," spriež A. Grīnbergs. Nākotnē tas varētu būt labs tūrisma objekts, viņš uzskata. Plānots, ka blakus akmenim ar laiku varētu tikt izvietots informācijas stends.

Līdz šim Latvijas teritorijā uzieti 72 bedrīšakmeņi. "Tie ir diezgan nevienmērīgi, bet Liepājas apkārtne ir viena no bagātākajām šajā ziņā. Vispār Kurzemes reģions ļoti bagāts ar bedrīšakmeņiem, salīdzinot ar Zemgali, kur ir tikai divi," apliecina pētnieks. Zemgalē, iespējams, tie saglabājušies mazāk tāpēc, ka savulaik izmantoti, būvējot muižas, vai pārvietoti. "Šie akmeņi ir seno cilvēku vizītkartes mūsdienu pasaulē," apliecina A. Grīnbergs.

Piedāvājam arī noskatīties video ar akmens izcelšanu:



  • Komentāri (19)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!