Lai
sargātu kultūrvēsturisko objektu, Odziņu bedrīšakmens no sākotnējās atrašanās
vietas lauka vidū pārvests uz publiski pieejamu zemes gabalu šosejas malā
Kapsēdē. Nesen to aplūkot devās arī vairāki interesenti, kas piedalījās domes
rīkotajā bezmaksas ekskursijā.

“Es domāju, ka varbūt ir ņemti akmens putekļi, jo
viņi ļoti lieliski dziedina brūces, un tas ir sarkanais granīts,”
ekskursijas laikā 15. oktobra pievakarē bedrīšu izveidošanās iemeslu
skaidroja vēstures entuziaste Arta Vecbaštika. Pasākums notika UNESCO nedēļas
“Lokālais mantojums un tradīcijas” laikā, tā šogad norisinājās no 14.
līdz 18. oktobrim. Ekskursiju “Kulta pieminekļi – stāsti un
lūgsnas” rīkoja Grobiņas Novada dome un tūrisma klubs “Oga”. Pēc
Odziņu bedrīšu akmens apskatīšanas ekskursantu grupa devās uz Elku kalnu un
senlietu krātuvi “Atmiņu pūrs”.

Odziņu akmens 2008. gada pavasarī atklāts Latvijas
Petroglifu centra ekspedīcijas laikā. Tolaik redzama bijusi vien daļa no visa
lielā akmens, kas, kā izrādījās, ir 43 tonnas smags, bet tā tilpums ir apmēram
16 kubikmetru. Lai to izceltu un pārvestu uz citu vietu, šogad pašvaldība
pasūtīja speciālu celtni no Rīgas.

Akmens bija ierakts zemē kāda vācu zemnieka privātīpašumā
uz labības lauka. Tas esot traucējis apstrādāt zemi, tāpēc zemnieks to ieracis
vēl dziļāk zemē. A. Vecbaštika esot bijusi tā, kas sākusi par akmeni
interesēties un aicinājusi pašvaldību līdzēt risināt jautājumu par tā
pārvešanu. Nolemts meklēt akmenim piemērotu vietu, kur tas būtu publiski
pieejams un atrastos uz pašvaldības zemes iespējami tuvāk savai sākotnējai
atrašanās vietai, pastāstīja tūrisma kluba “Oga” vadītājs Raimonds
Reinis. Patlaban bedrīšakmens atrodas Grobiņas – Ventspils šosejas malā pretī
Mātru pilskalnam.

Versija, ka bedrītes uz akmens veidojuši senie cilvēki,
lai ārstniecībā izmantotu tā putekļus, ir viena no 30 vai pat 40 idejām par to,
kāpēc šādas pēdas uz milzu akmens saglabājušās, pastāsta Latvijas Petroglifu
centra pētnieks Andris Grīnbergs. “Bedrīšakmens – tas nozīmē to, ka pirms
apmēram 2500–3000 gadiem senie cilvēki pie tā ir veikuši kādus kulta rituālus,
kulta darbības,” viņš skaidro.

Bedrītes uz akmens neesot izkaltas, bet izrīvētas ar citu
akmeni, jo bronzas laikmetā, kad šīs iedobītes veidotas, metāla instrumenti vēl
nebija pieejami. “Par to, kāpēc viņi to darīja, protams, ir ļoti dažādas
versijas – gan tādas, ka tur lika ziedojumus, gan ka tur krājās svētais ūdens,
gan vēl daudzas citas, tai skaitā par akmens putekļiem, bet iedobītes mēdz būt
ļoti dažādās virsmās un ļoti seklas un mazas, kurās neko pat ievietot īsti
nevar,” norāda pētnieks.

Tiek pieļauts, ka bedrītes veidotas mitoloģisku darbību
gaitā, iespējams, atzīmējot cilvēka piedzimšanu vai nomiršanu, vai arī veicot
ražas auglības rituālus. Vienota viedokļa par to pagaidām nav.

“Vieta no kultūrvēsturiskā viedokļa, labāk, protams,
būtu bijusi oriģinālā, bet tur ir lauksaimniecības zemes. Ja akmens ir jau
izkustināts, pārvietots, tad sākotnējā vieta ir izbojāta. Labāk, ka atrodas visiem
pieejamā vietā,” spriež A. Grīnbergs. Nākotnē tas varētu būt labs
tūrisma objekts, viņš uzskata. Plānots, ka blakus akmenim ar laiku varētu tikt
izvietots informācijas stends.

Līdz šim Latvijas teritorijā uzieti 72 bedrīšakmeņi.
“Tie ir diezgan nevienmērīgi, bet Liepājas apkārtne ir viena no
bagātākajām šajā ziņā. Vispār Kurzemes reģions ļoti bagāts ar bedrīšakmeņiem,
salīdzinot ar Zemgali, kur ir tikai divi,” apliecina pētnieks. Zemgalē,
iespējams, tie saglabājušies mazāk tāpēc, ka savulaik izmantoti, būvējot
muižas, vai pārvietoti. “Šie akmeņi ir seno cilvēku vizītkartes mūsdienu
pasaulē,” apliecina A. Grīnbergs.

Piedāvājam arī noskatīties video ar akmens izcelšanu: