Otrdiena, 19. janvāris Alnis, Andulis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Sīki uzskaitīs, kā saimnieko laukos, lai būtu informatīvais pamats attīstībai

Sīki uzskaitīs, kā saimnieko laukos, lai būtu informatīvais pamats attīstībai
Lauksaimniecības skaitīšana reizi desmit gados ir visaptverošākais informācijas iegūšanas veids. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati ļaus atbalstu laukiem sniegt visefektīvāk, atzīmē Armands Plāte. (Foto: Egons Zīverts)
15.04.2020 06:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Visā Eiropas Savienībā (ES) šogad notiks lauksaimniecības skaitīšana, kuru Latvijā organizē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Skaitīšanas rezultāti nodrošinās informatīvo pamatu nākamās desmitgades lauksaimniecības attīstībai valstī, saka CSP Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte, tāpēc lauksaimnieku atsaucība ir ļoti svarīga.

“Šī lauksaimniecības skaitīšana skar pilnīgi visus – katrai saimniecībai ir jābūt aptaujātai. Tā ir atšķirība no apsekojuma, ko CSP visbiežāk dara izlases veidā. Mēs tagad prasīsim netipiskus jautājumus, arī par lauku saimniecības struktūru. Tā mēs uzzināsim, vai lauksaimnieki strādā paši, vai ģimene, vai viņiem saimniecībā ir blakus nozares, vai savu produkciju tirgo vai lieto pašpatēriņam. Būs arī jautājumi par zemes sadalījumu, par to, ko tajā dara,” stāsta A. Plāte. Strukturālie rādītāji esot svarīgi arī ES aspektā. Zemniekiem varētu interesēt, kādu atbalstu varētu sniegt lauksaimniecībai, lai tā pareizā veidā attīstītos. Dati ir svarīgi arī Zemkopības ministrijai (ZS), kuriem jau ir informācija par ražotājiem, atskaites Lauksaimniecības datu centram. “Taču ir tādi lauku saimnieki, kuri šajā uzskaitē neietilpst. Pamatojoties uz šiem datiem, tiks veidota turpmākā lauksaimniecības politika, un arī saimniekiem pašiem būs interesanti redzēt, kur viņi atrodas šajā Latvijas zīmējumā,” viņš skaidro.

Vai skaitīšana aptver tikai ražojošos lauksaimniekus vai arī cilvēkus, kuriem laukos ir brīvdienu māja? Ja cilvēkam pieder lauksaimniecības zeme vairāk par pieciem hektāriem, tad arī viņš tiek iekļauts, atbild A. Plāte.

Kā CSP izvērtēs, vai anketās cilvēki pastāsta visu, kā ir? Ne viens vien nav oficiāli piereģistrējis mājražošanu, jo, piemēram, kūkas cep tikai savu radu un draugu lokam. “Mēs uzskatām, ka viņi stāstīs taisnību, jo visi šie dati, ko lauksaimnieks iesniedz CSP, ir konfidenciāli. CSP pat citām valsts iestādēm nedrīkst dot datus par konkrētiem cilvēkiem vai saimniecībām. Statistikas likumi neļauj publiskot datus, kuri nav apkopoti,” norāda departamenta direktors.

Ja lauksaimnieks līdz jūnija beigām anketu nebūs aizpildījis, viņam zvanīs no CSP. “Strādājam pēc plāna, kas pieņemts februārī,” skaidro A. Plāte. “Tajā paredzēts, ka pie cilvēkiem, kuri nav aizpildījuši anketu, rudenī mājās ierodas intervētājs. Tad skatāmies saimniecības, kuras nav paveikušas savu pienākumu pret valsti. Taču, ņemot vērā ārkārtas situāciju, cilvēkiem zvanīs jau pirmās sesijas laikā.”

Ja telefoniski interviju neizdosies dabūt, CSP pārstāvis tā vienkārši neuzradīšoties pie durvīm, vispirms atsūtīs vēstuli. Darbiniekiem būs līdzi apliecība. Pirms darbinieks veiks telefoninterviju, arī būs nosūtīta vēstule, paziņojot, kurā laikā lauksaimniekam zvanīs. Tā CSP nodrošinās savu identifikāciju, vēloties pasargāt cilvēkus no iespējamiem krāpniekiem, kas, uzdodoties par lauksaimniecības skaitītājiem, varētu mēģināt izdibināt no cilvēkiem arī aizsargājamus datus.

Lauksaimniecības skaitīšana sākas pavasarī un notiks tieši lauku darbu sezonā. Zemnieks varētu jautāt – vai jūs nevarat ar to nodarboties ziemā, kad man nav jābrauc uz lauka? “Mēs tā darām tāpēc, ka šajā pašā laikā Lauku atbalsta dienests (LAD) prasa lauksaimniekiem informāciju par platību maksājumiem. Mēs ejam paralēli viņiem, LAD mājaslapā ir arī mūsu baneris, pa tiešo var nonākt pie mums un aizpildīt anketu. Dati, kas būs LAD rīcībā, nonāks pie mums, mēs tos pašus datus vairs neprasīsim. Sistēma ir tā noregulēta, lai nebūtu pārklāšanās. Taču daudzas saimniecības nav LAD klienti, tāpēc tām prasīsim šo informāciju,” saka A. Plāte.

Viņš zinot – daudziem zemniekiem nepatīk, ka izprašņā sīkus jautājumus, viņiem var likties, ka tas nav vajadzīgs. “ES iegulda lauksaimniecībā apmēram 40% budžeta. Atbalsta pasākumu dēļ daudzas lietas tiek izprašņātas īpaši detalizēti, jo ES, pārdalot līdzekļus, ir ļoti svarīgi, lai tie aizietu pareizā gultnē. Arī ZM ir svarīgi šie dati, lai veicinātu, ka dzīve laukos kļūst ekonomiski izdevīgāka. Lauku apdzīvotība ir svarīga problēma visai ES,” pastāsta departamenta direktors.

CSP esot metodes, kā pārbaudīt iesniegto datu pareizību. Ja kāds kaut ko slēpj, ar dažādām bilanču implikāciju metodēm to varot atklāt. “Taču mums nav represīvu metožu pret lauksaimniekiem,” atzīmē A. Plāte. “Statistikas likumā ir paredzēta atbildība par nepatiesas informācijas sniegšanu. Praksē cenšamies tik tālu neaiziet. Ja redzam problēmas, sazināmies vēlreiz ar saimnieku un nokārtojam jautājumu miermīlīgā veidā.”

Pati pirmā lauku skaitīšana Latvijā notika tieši pirms simt gadiem, 1920. gadā. A. Plāte norāda, ka arī tad bija ārkārtas stāvoklis, jo atbrīvošanas karš vēl nebija īsti beidzies: “Tā laika zemnieki piedalījās, vienlaikus notika arī tautas skaitīšana. Uzreiz pēc kara bija svarīgi saprast situāciju. Skaitīšanā iegūtie dati bija pamats agrārajai reformai, kuras laikā muižniekiem zemi atņēma un piešķīra karavīriem. Pirms simt gadiem krīze bija daudz dziļāka, turklāt – interesanta sakritība – pasaulē arī plosījās epidēmija, spāņu gripa.”

Uzziņai

  • Lauksaimniecības skaitīšana
  • Notiek reizi desmit gados.
  • Anketu aizpildīšana vietnē e.csb.gov.lv notiks no 15. aprīļa līdz 22. decembrim. Tie, kuri nebūs aizpildījuši anketu, no 1. oktobra līdz 22. decembrim tiks intervēti pa tālruni un klātienē.
  • Pirmie rezultāti būs pieejami 2021. gada rudenī, oficiāls apkopojums – 2022. gada pavasarī.
  • Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas.
  • Pēc neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001. un 2010. gadā.

Avots: CSP

9 komentāri

2020-04-15 07:37

Saimnieksa: No paša rīta šis raksts mani sasmīdināja, puspipeli silta ūdeņa nevis kādu ziņu par mani dabūs.

2020-04-15 08:03

Rabarbers: Kāda jēga no tā? Kas mainīsies mūsu dzivē pēc tās apsekošanas. Jeb kurš normāls cilvēks , kas draudzējās ar prātu saprot to laukos galīgā pakaļā. Lai briļainais kariņš aizbrauc ar autobusu un paskatās kas tur notiek. Un iztīra savas aizsvīdušas briles. Citādi teiks, ka ne ko neredzēja. Viss bija kārtība. Stulbie auseklīši.

2020-04-15 08:37

Aldis: Jāskaita lai ir no kā atkal nodokļus noslaukt.

2020-04-15 15:03

Likums:: Kaut kas tur nav tīrs...
Ne jau aiz laba prāta, gan jau tiešām kādu nodokli grib uzlikt...

2020-04-15 15:12

Likums:: Deputāti mūsu laukos laikam nav bijuši un ja arī ir, tad tikai uz savām biezajām dāčām, domā, ka tur pilns ar tādiem biezajiem, kā viņi, kaut ko grib noslaukt no tiem nabaga cilvēkiem, kuri dzīvo no dienas uz dienu, lai nopirktu maizes kukuli un otra daļa pensionāri...
Par lielsaimniekiem viņi visu zin ,paši dotācijas piešķir dažreiz, ja vēl atbilst visām prasībām, ko vēl viņi grib uzzināt???
Par kādu nabaga kūku cepēju, kura reizi mēnesī, kādam izcep kūku... Lai maksā nodokli 0,50 centus...

2020-04-15 15:59

gaidu ciemos: maniem suņiem ļoti garšo, ja kāds nāk sētā.....

2020-04-15 16:00

1: Pie mums palikuši strādāt tikai iedomīgais brālis, kurš visu grib darīt pa savam. Tādēļ citiem pat maizei nepietiek ko nopirkt veikalā.

2020-04-15 16:15

piu: Kariņam tik ka tos miljardus pārdalīt A to ko viņi tik ņipri un smaidīgi TV ???

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz