“Radi un paziņas, kuri ik pa laikam atbrauc ciemos, ik reizi iesaucas – ārprāts, Gugucis joprojām dzīvs?” smejas Dzintra Vīksna. Izrādās, ka Dunikas pagasta Sikšņos patiešām dzīvo zostēviņš cienījamā vecumā. Gugucim šogad apritējuši jau 28 gadi. Lai arī putna redze ir pasliktinājusies un kāja pēc gūtas traumas liek pieklibot, viņš jūtas labi.

Baltais mājas mīlulis dzīvojis rimtu ikdienas dzīvi, līdz saimnieces rokās nonākusi grāmata “Mūsu putnu dārzs”, kurā kundze izlasījusi par kādu Krievijā dzīvojošu zosi, kas nodzīvojusi 24 gadus, un tur bijis minēts, ka vecākas zosis par šo neesot fiksētas. Tad Dz. Vīksna ar aizdomām nopētījusi Guguci, kurš gadu ziņā nu jau galvastiesu pārāks par grāmatā minēto putnu. “Nekur jau neesam mūsu draugu dikti reklamējuši, bet ja nu tiešām tas ir Latvijā vecākais zostēviņš, lai viņam tiek tas gods,” saka saimniece. “Parasti jau zosis audzē trīs, četrus gadus, kamēr dēj olas, vēlāk nokauj, un viss. Priekš spēlēšanās jau neviens šos putnus īsti netur.”

Pie Dz. Vīksnas Gugucis nonācis 1993. gadā kā gadu vecs zosēns. Tā viņš audzis ģimenē kā bērns. Dzīves laikā nomainījis aptuveni desmit sievas. Tām gan neesot diži veicies, citu lapsa noķērusi, citai vēl kāda liksta, bet Gugucim nekā, dzīvojis cepuri kuldams. Pēdējos divus gadus gan tēviņš dzīvojot viens. “Nu man šķiet, ka putnēns jau palicis pavisam akls. Actiņas zilas, it kā tīras, bet skrien virsū malkas kaudzei, traktoram… dzērienu un ēdienu traukus gan labi atrod, tas droši vien no pieraduma, ka tiem tur jābūt. Arī uz vakaru kūtī pats ieiet. Raksturs gan viņam nešpetns, dažbrīd skrien man virsū, īpaši tad, kad tuvojos pie viņa ēdiena. Kad zosu mātes dēja olas, Gugucis cilvēkiem dzinās pakaļ pa visu sētu, bija jāmūk. Lai arī tagad liels vecums, joprojām ļoti sargā savu teritoriju,” stāsta Dz. Vīksna.

Putnu pazinēji stāsta, ka būtībā zosis ir ilgdzīvotājas, visizturīgākās no mājputniem. Lai arī produktīvas tās ir vien četrus vai piecus gadus, dzīves ilgums var būt daudz garāks.

Ornitologs Oskars Keišs izpētījis, ka vācu literatūrā minētajām meža zosīm, no kurām izveidojušās dažādās mājas zosu šķirnes, ilgākais reģistrētais mūža ilgums ir 26 gadi. Tas noskaidrots, putnus gredzenojot. “Ņemot vērā, ka nebrīvē zosis dzīvo ilgāk, jo nav bada un viņas ir vairāk vai mazāk pasargātas no plēsējiem, ja neskaita pašus cilvēkus, tad 28 gadi mājas zosij nav nekas pārsteidzošs. Vidējais meža zoss mūža ilgums ir ap 15 gadiem. Kanādas zosij mūžs ir garāks – 25 gadi, sarkankakla zosij konstatēti pat 30 gadi. Bet šīs visas ir citas ģints zosis,” skaidro O. Keišs.

Veterinārārste Anna Briede par ilgdzīvotāja gada skaitli ir patīkami pārsteigta, jo līdz šim ar putnu tik cienījamā vecumā saskārusies nebija. “Mēs droši varam viņu saukt par vietējo rekordistu, lielākoties mājputni tik ilgi nedzīvo, visdrīzāk šie putni tiek patērēti pārtikā, tāpēc šādu vecumu nepiedzīvo. Par to, vai Latvijā ir kāds mājputnu ilgdzīvotāju saraksts, neesmu informēta. Zinu, ka ir saimniecības, kurās tur mīļpīlītes un mīļvistiņas, protams, viņas dzīvo ilgāk, bet tik ilgi – nebija dzirdēts,” saka A. Briede.