“Šis brīdis ir pēdējais, kad jāsaprot – būs gadatirgi vai nebūs”
No 15. novembra tirgotājiem stājušās spēkā jaunas prasības, kur viens no punktiem paredz, ka līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11. janvārī būs aizliegti gadatirgi un Ziemassvētku tirdziņi. Tieši gadatirgi daudziem audzētājiem, mājražotājiem un amatniekiem dod vislielākos ienākumus vai papildu peļņu.
Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
“Šis lēmums nav loģisks,” pauž Dunikas pagasta zemnieku saimniecības “Šuķi” saimniece un tirgu dalībniece Laima Veidemane.
Ar savas ģimenes saimniecībā izaudzētajiem āboliem un ķiplokiem L. Veidemane atbalsta vietējos tirdziņus, jo tieši gada nogalē un jaunā gada sākumā viņu audzētie veselībai noderīgie lauku labumi ir vajadzīgi.
To, ka tirgi gada nogalē nenotiks, L. Veidemane paredzēja jau rudens sākumā.
“Cilvēkiem nebija ticības: kāda pandēmija, nekas taču nav?! Tas bija vasarā. Man bija nojauta – ja tāda attieksme, kad paliks vēsāks, tad slimība (kovids) atgriezīsies un ar daudz lielāku spēku.
Un tad atkal būs aizvērtie veikali, tirgi nebija jau pagājušo gadu, un mājsēdes,” saka audzētāja. Veidemaņi jau laikus tādēļ parūpējušies par produkcijas noietu citādā veidā. “Ķiploki šogad bija labi, ābolu bija maz, bet centāmies iztirgot citādi, jo sapratām, ka nav vērts gaidīt līdz lēmumiem,” viņa norāda.
L. Veidemane uzskata, ka Ziemassvētku tirgus, īpaši, ja notiek laukā, nav bīstams. “Tāpat kā jebkurš cits tirgus, tāpat kā stāvot ārā pie lielveikala rindā. Jebkurš tirgotājs gribētu, lai viss ir kārtībā, un viņš raudzīsies, lai pie viņa neveidojas rinda un drūzmēšanās. Arī tie, kas nāk uz tirdziņiem, nav nesaprotoši,” saka pieredzējusī tirgu dalībniece.
Amatnieki un mājražotāji nosūtījuši vēstuli valdībai, aicinot šo lēmumu atcelt. Maza cerība ir, ka lēmumu par gadatirgu organizēšanas aizliegumu atcels, pauž audzētāja.
Rodoties iespaids, ka ministrijas strādā katra par sevi un nemaz necenšas saprast, kas notiek apkārt, taču vienlaikus viņa cer, ka ekonomikas ministrs, kurš izrādījis sapratni par situāciju, atradīs risinājumu.
“Tādu cilvēku, kas šādi pelna iztiku, ir daudz. Jāsaprot, ka pabalstus par dīkstāvi neviens nemaksās ne mājražotājiem, ne pašnodarbinātajiem, ne arī lauksaimniekiem un amatniekiem.
Visi nestrādā algotus darbus, šie cilvēki iztiku pelna sev paši. Katrs no viņiem savā darbā ieliek mīlestību, rēķinās, ka viņi un viņu darbi būs vajadzīgi un ar nopelnīto dzīvos līdz kaut kādam konkrētam laikam.”
Par tirgus norisi arī jāzina laikus, lai var plānot darbus, tirgus datumus un sagādāt preces daudzumu. “Labi, man ķiploki un āboli jau laikus ir novākti, taču tie, kuri ada, viņi tā nevar – ak, rīt tomēr būs tirgus, es visu sataisīšu. Tā jau nenotiek, un viņš to nemaz nevar izdarīt uzreiz. Lielākai daļai tirgotāju ir jāzina labākā gadījumā pāris mēnešus iepriekš. Šis brīdis ir pēdējais, kad jāsaprot – būs vai nebūs,” viņa uzsver.
Tāpat viņa vērš uzmanību, ka ne visiem tomēr ir iespējas tirgoties un reklamēties sociālajos tīklos. “Viena kilograma dēļ uz Liepāju nebrauksi, bet tirdziņā visas kastes vari iztirgot tikpat kā uzreiz.”