Tā kā reformas veselības aprūpes jomā šajā gadā sparīgi notiek visā Latvijā un tās sola turpināt, dažādas pārmaiņas gaida arī mūsu rajona slimnīcas Aizputē un Priekulē. Īsi pirms gadumijas  pajautājām abu šo slimnīcu vadītājiem, cik skaidra ir viņu vadīto iestāžu nākotne. Lielākās pārmaiņas neapšaubāmi sagaida Aizputes slimnīcu. Pēc dažādām domu apmaiņām un vairākiem izskatītiem reorganizācijas variantiem domes deputāti nolēmuši veidot apvienību ar Kuldīgas slimnīcu.

Ir skaidrs, ka Aizputē paliks gan bērnu, gan pieaugušo terapijas nodaļa, kā arī ambulatorā daļa, kuru paredzēts kvalitatīvi uzlabot ar specializētām diagnostikas iekārtām. Bet uz Kuldīgas slimnīcu pārcels gan dzemdību, gan arī ķirurģijas nodaļu. Darbinieku starpā lielākais satraukums bija par to, vai visiem izdosies saglabāt darbu un kur tas būs.

Kā sarunā ar “Kurzemes Vārdu” skaidroja Aizputes slimnīcas direktore Laima Ķēniņa, līdz 20.janvārim ir pilnīgi jāizstrādā reorganizācijas plāns un katram darbiniekam jāzina, kāda būs viņa nākotne. “Skaidrs, ka darbu nāksies zaudēt vairākiem tehniskajiem darbiniekiem,” viņa sacīja. “Savukārt mediķiem – gan ārstiem, gan māsiņām, gan arī citiem – mēs meklējam iespējas piedāvāt darbu gan tepat Aizputē, gan arī Kuldīgā, jo kuldīdznieki ieinteresēti iegūt darbā mūsu mediķus. Cita lieta – vai viņi paši vēlēsies tur strādāt, jo jau šobrīd daudzi no mūsējiem braukā uz darbu Liepājas veselības aprūpes iestādēs.”

Kuldīgas slimnīcas direktoram Ivaram Eglītim, sākot veidot apvienību ar Aizputes slimnīcu, bija doma un jau ievadītas sarunas arī ar Talsu un Saldus slimnīcu par kopējas apvienības veidošanu, taču, kā ir kļuvis zināms, abas no šāda sadarbības modeļa atteikušās.

Priekules slimnīcai gan tuvākajā laikā nekādas būtiskas pārmaiņas nav paredzētas, taču, kā atzina slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde, ir tāda kā gaidīšanas sajūta, kāda tad īsti būs nākotne. “Skaidri zināms vienīgi tas, kas ierakstīts valsts māsterplānā – ka līdz 2010.gadam mums paredzēta apvienošanās ar Liepājas Centrālo slimnīcu un ka mēs būsim tās filiāle,” viņa sacīja. “Taču to, kā tas izpaudīsies, mēs vēl nezinām.” Jau pasen runā, ka Priekulē varētu palikt tikai sociālā aprūpe.

“Tas nu gan mūs neapmierina!” saka T.Ešenvalde. “Jo šobrīd varam sniegt visa veida medicīnisko palīdzību, turklāt labā līmenī. Pie mums brauc ārstēties un arī veikt operācijas gan cilvēki no Liepājas, gan arī Saldus rajona tām vietām, kas ir tuvāk Liepājas rajona robežām. Esam aplēsuši, ka tādu ir bijis 25 procenti no kopējā pacientu skaita slimnīcā un ambulatorajā aprūpē. Turklāt, ja mums atstāj tikai sociālo aprūpi, ko darīs mūsu 21 ārsts? Viņi tad šeit vairs nebūs vajadzīgi.”

Galvenā ārste priecājas, ka šajā gadā izdevies pārsniegt kvotas un līdz ar to nopelnīt papildu naudu, par kuru nākamajā gadā paredzēts iegādāties jaunu aparatūru: fibrogastroskopu un kolonoskopu. Drīzumā atklās arī renovēto virtuves bloku, bet tūlīt pēc jaunā gada sagaidīšanas jāķeras klāt ķirurģijas bloka renovācijai.  

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”