Skaidro nostāju naudas sadalē
0
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs vakar piedalījās Latvijas Pilsētu savienības kopsapulcē un ar pilsētu pārstāvjiem pārrunāja priekšlikumus Eiropas Savienības fondu līdzekļu sadalei, informēja ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa. Viņa stāsta, ka ministrija piedāvā no 289 miljoniem eiro (203,11 miljoniem latu) ES fondu finansējuma deviņām lielajām pilsētām uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstības projektiem novirzīt 90 miljonus eiro (63,25 miljonus latu).
Novadu attīstības centru izaugsmei savukārt plānoti 199 miljoni eiro (139,86 miljoni latu). “Plānojot ES fondu atbalstu kontekstā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, RAPLM vēlas veicināt saskaņotu valsts politiku, arī investīciju jomā. Vienlaikus ministrija ieinteresēta sekmēt spēcīgu novadu izveidi, jo citās ES fondu aktivitātēs nav plānots atbalsts tieši potenciālo novadu centriem,” skaidro ministrijas pārstāve.
RAPLM uzskata, ka ES fondu atbalsts pilsētvides sakārtošanai būtu jāpiešķir tām teritorijām, kurās ir vismaz viens izteikts attīstības centrs, kas aptver ar darba vietām un infrastruktūru saistītas pilsētu un lauku teritorijas. Tāpat ir svarīgi, lai šādā attīstības centrā papildu investīcijām tiktu attīstīta kvalitatīvu pašvaldību pakalpojumu pieejamība un labvēlīga uzņēmējdarbības vide. RAPLM priekšlikumi ES fondu sadalei atbilst Eiropas Komisijas rekomendācijām par policentrisku valsts attīstību, pilsētu un lauku partnerību. Eiropas Komisija arī norādījusi uz nepieciešamību atbalstu pilsētu izaugsmei saistīt ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, optimizējot vietējo pašvaldību skaitu. Ministrijas sagatavotos priekšlikumus tuvākajā laikā skatīs Ministru kabinets, kuram būs jāpieņem gala lēmums par ES fondu sadali.
Sanāksmē piedalījās arī Grobiņas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis, kurš pastāstīja: “Ministrs paskaidroja, ka šāda pieeja naudas sadalē attīstības un infrastruktūras projektiem ir viens no instrumentiem, lai veicinātu pašvaldības apvienoties novados. Ja šobrīd apstiprināts 167 novadu modelis, tad jau izskanējušais viedoklis, ka efektīvāks būtu mazāks novadu skaits, nav tukši vārdi, un ministrijas rosinājums ir veidot pēc iespējas lielākus novadus, kas būtu spēcīgāki. Protams, mums izvērsās diskusija, vai šādi finansiālie instrumenti būs pietiekami spēcīgi un novadi patiešām veidosies straujāk, taču es domāju, ka tas atkarīgs arī no daudziem citiem faktoriem. Turklāt, būsim godīgi, lielās pilsētas šobrīd ļoti nopietni strādā ar savu interešu lobēšanu valdībā, un man šķiet, ka jebkurā gadījumā mazajām pilsētām un pat jaunajiem novadiem atvēlētā nauda būs ievērojami mazāka par to, kas nonāks Rīgas, Liepājas, Ventspils un citu lielo pilsētu makos.”