Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 23. septembris

+15°C
Vējš: R 10.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Vanda, Veneranda, Venija

Skatē novērtē Nīcas tērpus  (2)

Atslēgvārdi tautastērpi | skate | nīca | otaņķu etnogrāfiskais ansamblis

Dziesmu un deju svētku laikā Rīgā notika arī latviešu tautastērpu skate. Folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu kategorijā 2. vietu ieguva Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis. "Kamēr nebijām redzējuši visu skates krāšņumu, likās – esam labu darbiņu padarījuši, kad ieraudzījām visus, sašaubījāmies," sacīja ansambļa vadītāja Solveiga Pētersone.

Viņa pastāstīja, ka skatei sākumā pieteikti divi Nīcas vīru tērpu un divi bērnu tērpu komplekti, taču, tā kā šajā reizē skatei nav pieteikts neviens parasti tik populārais Nīcas sievas tērps, tad pēc rīkotāju aicinājuma līdzās vīriem demonstrēt tērpus devušās arī sievas. Skatē uz mēles kāpa Sandijs Kūlainis ar sievu S. Pētersoni un meitām Emīliju un Katrīnu un Valdis Iesalnieks ar sievu Ilgu Skābardi. "Pie Nīcas vīru tērpiem ilgi strādājām ar Rīgas "Muduriem", lai tie, kaut viena tipa, tomēr atšķirtos," atklāja S. Pētersone un uzsvēra, ka arī 19. gadsimtā, tāpat kā šodien, cilvēki nestaigāja vienādos tērpos kā uniformās. Atšķirības šajos vīru tērpos ir tādās niansēs kā auduma tonis, jostiņa, izšuvums u.c. Arī bērnu tērpu ideju žūrija uzteikusi. Nīcas bērnu tērpos brunči ir strīpaini, nevis slavenie sarkanie. Tas tādēļ, skaidroja ansambļa vadītāja, ka senāk bērniem apģērbu gatavoja no pieaugušajiem vairs nederīgām drēbēm, lai ietaupītu. Un vēl pirms sarkanajiem Nīcas brunčiem atrastas liecības par strīpainiem. Tad nu tie varētu būt sarkano brunču nēsātājas vecvecmāmiņas brunči, no kuriem pašūts apģērbs bērniem.

Tērpu skatē deju kolektīvu kategorijā 3. vieta tika vidējās paaudzes tautas deju kolektīvam "Vērgalīte", kas demonstrēja Ziemeļkurzemes lībiešu un Kuldīgas tērpus. Skatē startēja arī Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs ar Pērkones līgavas tērpu un Priekules novada pašvaldība ar Bunkas, Priekules, Kalētu un Virgas tērpu komplektiem.

Dalībnieku tērpus vērtēja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Aija Jansone, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Anete Karlsone, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere un Apģērbu un tekstila kolekcijas galvenā glabātāja Inita Heinola, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!