Trešdiena, 1. aprīlis Dagne, Dagnis

Skatē novērtē Nīcas tērpus

Skatē novērtē Nīcas tērpus
Foto: Zane Bitere/LETA
10.07.2018 07:09

"Kurzemes Vārds"

Dziesmu un deju svētku laikā Rīgā notika arī latviešu tautastērpu skate. Folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu kategorijā 2. vietu ieguva Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis. “Kamēr nebijām redzējuši visu skates krāšņumu, likās – esam labu darbiņu padarījuši, kad ieraudzījām visus, sašaubījāmies,” sacīja ansambļa vadītāja Solveiga Pētersone.

Viņa pastāstīja, ka skatei sākumā pieteikti divi Nīcas vīru tērpu un divi bērnu tērpu komplekti, taču, tā kā šajā reizē skatei nav pieteikts neviens parasti tik populārais Nīcas sievas tērps, tad pēc rīkotāju aicinājuma līdzās vīriem demonstrēt tērpus devušās arī sievas. Skatē uz mēles kāpa Sandijs Kūlainis ar sievu S. Pētersoni un meitām Emīliju un Katrīnu un Valdis Iesalnieks ar sievu Ilgu Skābardi. “Pie Nīcas vīru tērpiem ilgi strādājām ar Rīgas “Muduriem”, lai tie, kaut viena tipa, tomēr atšķirtos,” atklāja S. Pētersone un uzsvēra, ka arī 19. gadsimtā, tāpat kā šodien, cilvēki nestaigāja vienādos tērpos kā uniformās. Atšķirības šajos vīru tērpos ir tādās niansēs kā auduma tonis, jostiņa, izšuvums u.c. Arī bērnu tērpu ideju žūrija uzteikusi. Nīcas bērnu tērpos brunči ir strīpaini, nevis slavenie sarkanie. Tas tādēļ, skaidroja ansambļa vadītāja, ka senāk bērniem apģērbu gatavoja no pieaugušajiem vairs nederīgām drēbēm, lai ietaupītu. Un vēl pirms sarkanajiem Nīcas brunčiem atrastas liecības par strīpainiem. Tad nu tie varētu būt sarkano brunču nēsātājas vecvecmāmiņas brunči, no kuriem pašūts apģērbs bērniem.

Tērpu skatē deju kolektīvu kategorijā 3. vieta tika vidējās paaudzes tautas deju kolektīvam “Vērgalīte”, kas demonstrēja Ziemeļkurzemes lībiešu un Kuldīgas tērpus. Skatē startēja arī Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs ar Pērkones līgavas tērpu un Priekules novada pašvaldība ar Bunkas, Priekules, Kalētu un Virgas tērpu komplektiem.

Dalībnieku tērpus vērtēja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Aija Jansone, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Anete Karlsone, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere un Apģērbu un tekstila kolekcijas galvenā glabātāja Inita Heinola, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

Foto galerija

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli