Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Sliedes – uz “Metalurgu”, atmiņas – muzejā

Sliedes – uz “Metalurgu”, atmiņas – muzejā
24.08.2007 19:44

0

Atslēgvārdi

Aprit 10 gadu kopš slavenā piketa uz dzelzceļa Vaiņodē
Nezālēm aizaugušas, sarūsējušas sliedes un viens no sliktākajiem autoceļu posmiem rajonā – tāda ir realitāte Vaiņodē 10 gadu pēc tam, kad tur tika uzsākta vēl nepieredzēta vēriena protesta akcija. Pieprasot atjaunot pasažieru satiksmi posmā Liepāja – Vaiņode, tika bloķētas sliedes. Sarunājoties ar bijušajiem piketētājiem, ir jūtams, ka vaiņodniekiem vilciena problēma vēl aizvien kremt. Viņi labi atceras to amatpersonu vārdus, ko uzskata par vainīgiem vilciena noņemšanā. Tāpat pa šiem gadiem radusies vēl kāda persona, kuras rīcība vaiņodniekus nokaitinājusi. Un piketēšanas vietā viņi aizņemti ar tiesu darbiem.

Solījumi izgaisuši skurstenī

“Es piezvanīšu, un tūlīt visi būs klāt,” pirms “Kurzemes Vārda” ierašanās Vaiņodē apsolīja viena no piketa aktīvistēm Alda Prūse. Viņa ilgus gadus neizmantotajā Vaiņodes stacijas ēkā tagad iekārtojusi muzeju. Būšot arī stends, kas atspoguļos slavenā piketa norisi.

A.Prūse patiešām nejokoja. Vaiņodnieki uz aicinājumu reaģēja tikpat operatīvi kā piketa laikā, un pie dzelzceļa pārbrauktuves sanāca vairāki desmiti cilvēku. Viņu starpā bija daudz pazīstamu personu, kas savulaik aktīvi piedalījās protesta akcijā – Biruta Serdjuka, Voldemārs Mikāls, Viktors Putno un citi. Tikai šīs sejas nepauda nekādu prieku un lepnumu. Drīzāk jaušama tāda kā noguruma un nolemtības aura, ko papildina ironiskas frāzes. “Lielākā pārmaiņa ir tāda, ka uz Liepāju ar vilcienu kādreiz braucām par 57 santīmiem, tagad ar autobusu turp dodamies par latu. Tās taču ir lielas pārmaiņas – vai ne?” smejot saka V.Mikāls. “Pati braukšana pa asfaltu arī ir ko vērta. Ceļš tik bedrains, ka protēzes krīt ārā!”

Amatpersonas vaiņodniekiem solīja, ka protesta akcijas pārtraukšanas gadījumā šoseja uz Liepāju tiks uzturēta kā A klases ceļš. Realitāte ir tāda, ka pēc 10 gadiem ceļa posms starp Priekuli un Vaiņodi ir sabrucis, bet valstij tā salabošanai naudas neesot.

Runājot par dzīves līmeni Vaiņodē, iedzīvotāji stāstīja, ka akurāt uz leju dzīve neiet. Taču neesot arī par ko priecāties. Jau tas vien, ka Vaiņodē trīs gadu laikā nav bijis neviena jaundzimušā, liek nākotni zīmēt padrūmās krāsās. “Jaunie laižas prom uz Liepāju, Rīgu, Īriju. Un var jau viņus saprast. Ko tad jaunie te Vaiņodē darīs? Bet vecos pamazām aizved uz pansionātiem vai kapsētām. Tāda tagad ir reālā dzīve,” secina V.Mikāls.

Baumas par lietuviešiem

Caur Vaiņodi stiepjas tikai viens sarūsējis sliežu ceļš. Tas aizaudzis ar pamatīgu nezāļu un krūmu kārtu. Tiesa, dzelzceļa sistēmā savulaik strādājušie vaiņodnieki min, ka šīs sliedes nākotnē vēl varētu izmantot, jo tās liktas uz dzelzsbetona gulšņiem.

Otras sliedes demontētas jau pirms vairākiem gadiem. “Sazāģēja un aizveda uz “Metalurgu“. To jau viņi sen bija ieplānojuši,” uzskata V.Putno.

Par to, ka caur Vaiņodi kādreiz atkal varētu kursēt vilciens, neviens no piketētājiem ilūzijas nelolo. Klīstot gan baumas, ka šo dzelzceļu posmu vēlas iegādāties lietuvieši, lai viņiem būtu ērta kravas satiksme no Mažeiķiem uz Klaipēdas ostu. Citi zinātāji apgalvo, ka sliedes, kas ved uz Vaiņodi, arī Mažeiķu pusē demontētas.

Vaiņodes stacijā pašvaldība vismaz ierīkojusi muzeju un plāno, kā šo ēku izmantot arī citādi. Taču pārējo Liepājas – Vaiņodes posma staciju apkārtne grimst pamestības purvā.

Atlaiž trīs gadus pirms pensijas

Tagad jau vaiņodnieki vairs neslēpj, ka pirms 10 gadiem stacijas priekšniece Regīna Grigorjeva bija tas cilvēks, kas vietējiem paziņoja par “Latvijas dzelzceļa” ieplānoto viltību – lai izvairītos no protesta akcijas, pēdējo reisu uz Vaiņodi izpildīt dienu pirms noteiktā termiņa. R.Grigorjevas rīcība deva vaiņodniekiem iespēju reaģēt un nelaist prom pēdējo vilcienu.

“Mani jau gribēja atlaist līdz ar piketa sākšanos, jo manīja, ka es šos cilvēkus atbalstu,” atceras R.Grigorjeva. Toreiz draudi nav izpildīti, taču no darba viņa atbrīvota 2003.gadā, kad Vaiņodes staciju slēdza pavisam. “Pie iepriekšējās varas ar mani nekad nebūtu izrīkojušies tā, kā izrīkojās tagad. No darba atbrīvoja trīs gadus pirms pensijas. Kaut kas tāds laikam var notikt tikai pie mums,” skumji secina R.Grigorjeva. Pašas izdarīto viņa nenožēlo. Cik varējusi, godprātīgi darījusi savu darbu, un, jūtot, ka pati ar sirdi un dvēseli ir piketētāju pusē, rīkojusies atbilstoši sirdsapziņai.

Jauns tēls, pret ko protestēt

Par tagadējo dzīvi vaiņodnieku viedokļi dalās. “Pateicoties Jansona kungam, te ir dikti daudz darīts. Mums te ir Kultūras nams, Mūzikas skola, vidusskola, Vaiņodes Internātskolai pabalstus sniedz. Sporta hallē notiek valsts mēroga sacensības…” Vaiņodes pašvaldības vadītāja Visvalža Jansona darbību acīmredzami pozitīvi vērtē V.Putno. Bet viņu pārtrauca oponents. “Viktor, ko tu runā! Pateicoties Jansona kungam, Vaiņodē viss ir atdots mafijai,” dusmīgi savu nostāju pauda Visvaldis Dreimanis. Vēlāk viņš konkretizēja, ka ar mafiju domājis uzņēmēju Andri Griģi. “Viņš visiem rentes zemi ir atņēmis. Vaiņodniekiem vairs nav pat kazu kur piesiet.” Viņu papildināja Arturs Minka: “Es pirmais pieteicos, man zemes ierīkotāja teica: “Jūs trīsdesmit gadu izmantojāt to zemi, jums tā arī paliks.” Bet pēc kāda laika man vienkārši paziņoja, ka manu zemi paņēmis Griģis. Tā vienkārši, neko nepaskaidrojot.”

Viņiem piebalsoja arī citi vaiņodnieki. Biruta Serdjuka apgalvoja, ka ar A.Griģi mēģinājusi arī tiesāties, bet bez panākumiem. “Man Jansons skaidri un gaiši pateica: “Jūs esat mazi un melni. Bet viņš ir miljonārs!”” ar rūgtumu piebilda A.Minka.

To, ka vaiņodniekiem ir radies cits tēls, pret ko protestēt, apliecina arī viņu piebildes, ka par bedraino ceļu uz Vaiņodi arī atbildīgs A.Griģis. To nepārtraukti izdangājot kravas automašīnas, kas ved būvmateriālus topošajam cūku nobarošanas kompleksam Vaiņodes pagastā. Kā apliecinājums vaiņodnieku teiktajam sarunas laikā pārbrauktuvi tiešām vairākkārt šķērsoja piekrautas smagās automašīnas.

Vaiņodes piketa hronoloģija

1997.gada 17.augustā vaiņodnieki padzirdēja, ka pēdējais vilciens Vaiņodes staciju atstās dienu ātrāk, nekā paredzēts, tas ir, 18.augustā, un nogūlās uz sliedēm pie dzelzceļa pārbrauktuves. Pirmajā naktī dežurēja aptuveni 50 protestētāju.

22.augustā Vaiņodē ieradās “Latvijas dzelzceļa” ģenerāldirektors Andris Zorgevics. Viņa tikšanās ar piketētājiem izvērtās par asu vārdu apmaiņu bez jebkāda rezultāta. Neviena puse nepiekāpās.

8.oktobra rītā Vaiņodē ieradās satiksmes ministrs Vilis Krištopans un parakstīja vienošanos ar piketētājiem, ka pasažieru pārvadājumi starp Vaiņodi un Liepāju tiks atjaunoti 14 dienas pēc tam, kad tiks atbrīvots sliežu ceļš. Piketētāji noticēja un pārtrauca akciju.

1.novembra rītā no Vaiņodes uz Liepāju devās pirmais vilciens. Satiksme tika nodrošināta par Saeimas piešķirto 25000 latu lielo dotāciju.

1998.gada 24.februāra rītā piketētāji atkal izgāja uz sliedēm, pieprasot vilciena kustības turpināšanu, jo paziņots, ka naudas šim mērķim nav un tas kursēs tikai līdz 1.martam. Šoreiz piketētāji bija daudz mazākā skaitā un Transporta policijas darbinieki viņus ātri izklīdināja. Vaiņodes staciju pameta pēdējais pasažieru vilciens.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

10 gadus pēc pēdējā vilciena sliedes Vaiņodē ir aizaugušas un par kādreizējo rosību uz dzelzceļa tagad varēs uzzināt tikai muzejā.

Viktors Putno (no kreisās) un Voldemārs Mikāls aizvien jūt nepatiku pret tām amatpersonām, kas nolēma likvidēt vilciena satiksmi Vaiņodē.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz