Vakar sanākusī Krīzes vadības padome nolēma, ka saskaņā ar “Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu” pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa, ziņo Zemkopības ministrija.

Jau 33 Latvijas pašvaldības ir lūgušas ilgstošā sausuma dēļ izsludināt ārkārtēju situāciju. Liepājas pusē gandrīz visās pašvaldībās beidzamo nedēļu laikā sasauktas ārkārtas domes sēdes un deputāti lēmuši par ārkārtējas situācijas izsludināšanu novados. No sausuma visvairāk cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības. Nedaudz labvēlīgāka situācija ir tajās graudkopības saimniecībās, kurās 2017. gada rudenī izdevās iesēt ziemājus un tie neizslīka.

Arī Aizputes novada dome pēc zemnieku ierosinājuma pieņēma lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā. Atsevišķās teritorijās Lažas un Cīravas pagastos lietus nav lijis kopš maija sākuma. Izdegušas ganības, nav sadīgusi iesētā labība, tāpēc apdraudēta lopbarības sagatavošana ziemai un graudaugu veģetācija. “Tas, kas te tagad uzsmidzināja, nekas nav,” nelielos nokrišņus vērtē Aizputes un Lažas pagastu pārvaldnieks Andris Petrovics. “Šaubos, vai ko līdzēs arī lielāks lietus. Labība ir sākusi vārpot. Cik liela tā ir, tik arī ir. Uz labu ražu nav ko cerēt. Esmu runājis ar zemniekiem – citam lopbarība savākta trešdaļa no pagājušā gada apjoma, citam puse. Zināms, ka atāls nav tik kvalitatīvs kā pirmais siens.” A. Petrovics uzskata, ka dabas katastrofas izsludināšana būs atbalsts zemniekiem, kaut vai, ja nebūs soda sankciju. “Materiāli jau diez vai palīdzēs, vismaz ministrs Dūklavs esot teicis, ka ne.”

LLKC augkopības konsultante un Pāvilostas novada domes deputāte Vita Cielava arī atzīst, ka naudas kompensāciju lauksaimniekiem visdrīzāk nebūs. “Lai gan – ir vēlēšanu gads. Par rudenī lietavu dēļ neiesēto vai izslīkušo zemniekiem tagad nauda nāk. Varbūt dabūs ko arī par sausumu,” viņa pieļauj. Atvieglojumi, ko sniegs izsludinātā dabas katastrofa, būs kredītbrīvdienas, jo lielākajai daļai zemnieku bankās ir ņemti kredīti. “Tāpat arī jau ziemā gan graudiem, gan rapsim fiksē cenas un tonnas. Noslēgto līgumu prasības ir simtprocentīgi jāizpilda, bet tagad stāsies spēkā force majeure apstākļi, kāpēc šie līgumi netiek pildīti. Ja ziemājiem ražas vēl būs, tad vasarājiem tās būs ļoti švakas, un saistības nevarēs izpildīt. Lauku atbalsta dienests kontrolē sējumus. Tagad, ja arī tie nebūs tik viendabīgi, nekādus sodus par to neuzliks. Arī ES projektos daudziem ir paredzēts mērķis ražas palielināšana, bet tagad zemnieks varēs no tā atkāpties un viņu nesodīs,” skaidro V. Cielava.

Konsultante saka, ka laukos visi vēl cerot, ka zāle ataugs, jo lietus ir uzlijis: “Ja zālājus regulāri atjauno, būs atāls. Uz zālāja uzsētos miežus arī varēs izmantot kā lopbarību, lai gan citkārt tos atstāj uz lauka.” Sliktāk esot dārzeņu audzētājiem, kuri meklē sēklas, jo, piemēram, burkāni nav sadīguši, viss esot jāpārsēj. “Tā ir Vērgalē, arī Nīcā. Zemniekam jau vajadzēja divas reizes dilles novākt, bet ienākumi ir nulle, būs tikai papildu izmaksas. Graudaugiem gan lietus vairs maz palīdzēs, īpaši vasarājiem. Sausums ietekmēja attīstību, tie nav sacerojuši. Graudaugiem sausuma dēļ nevarēja iedot slāpekli, kas ietekmē vārpas garumu. Īsa vārpa, graudu maz, un raža uzreiz mazāka,” prognozē V. Cielava.