Ceturtdiena, 29. februāris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Sola būtisku atbalstu rapšu audzētājiem

Sola būtisku atbalstu rapšu audzētājiem
02.10.2006 16:51

0

Mūsu rapšu, cukurbiešu un kviešu audzētājiem, kā arī biodīzeļa ražošanas pionieriem pienākušas pamudinošas ziņas, kas liks sasparoties ne vienam vien saimniekotājam. Eiropas Komisija nule kā pavēstījusi, ka, sākot ar nākamo gadu, arī jauno savienības dalībvalstu, arī Latvijas lauksaimnieki saņems papildu atbalstu, kas izpaudīsies subsīdiju maksājumos. Par katru apsēto hektāru pie noteikuma, ka rapši, kukurūza, cukurbietes vai kvieši tiek audzēti biodegvielas ražošanai un saimniecībai ir noslēgts līgums ar pārstrādātājiem par audzējuma iepirkšanu, saņems 31,6 latus lielu piemaksu.

“Tas, protams, iepriecina,” komentējot Eiropas Komisijas paziņojumu, “Kurzemes Vārdam” sacīja Bārtas pagasta zemnieku saimniecības “Rukuši” augkopējs Antans Vanags. Televīzijas pārraidē viņš dzirdējis ļoti pareizi paustu atziņu, ka jauno dalībvalstu zemnieki būtu ar mieru saņemt pašreizējos maksājumus, ja vien arī veco dalībvalstu kolēģiem, maksātu tikpat, jo citādāk taču veidojas nevienlīdzīgas konkurences apstākļi. “Kas tad tas vairs par brīvo tirgu, ja vieniem ir radīti siltumnīcas apstākļi, bet citiem jāstrādā, kā prot?” vaicāja bārtenieks. Tāpēc, viņaprāt, paredzētās piemaksas tiem, kas audzēs rapšus vai citas kultūras biodegvielas ražošanai, esot pelnītas un veicinās lauksaimniekošanu. Antans Vanags atzina, ka šoruden cenas rapšiem ir labas, taču tas esot saistīts ar faktu, ka piedāvājums nav tik liels. Daudziem zemkopjiem ziemas rapšu sējumi izsala, arī vasaras rapši cieta no sausuma. Kaut arī šobrīd esot neliels pārtraukums, pats bārtenieks rapšus audzēšot arī turpmāk, jo pārliecinājies, ka tā esot laba lauksaimniecības kultūra, kas palīdz arī ielabot augsni. “Cik ilgi tad var sēt tikai graudaugus?” viņš teica, piebilstot, ka jau nākamgad “Rukušos” paredzēts atvēlēt platības rapšiem.

“Tāda piemaksas sistēma, kādu paredzējusi Eiropas Komisija ir pareiza, bet nav nekas jauns. Austrijā to izmanto jau vairākus gadus,” sacīja Durbes novada zemnieku saimniecības “Kūmas” īpašnieks Āris Grāmatiņš. Taču, viņaprāt, arī rapšu audzēšanas iespējas nevajadzētu pārspīlēt. Latvijā tās nav lielas, jo rapšus vienā un tajā pašā laukā nav iespējams audzēt. Pēc tam, kad rapši novākti, laukam jādod trīs gadu atpūta. Tāpēc esot grūti saprast, kā plānots nodrošināt jaunceļamo pārstrādes ražotņu jaudas. “Latrapsis” patlaban būvējot rūpnīcu, kur dienā plānots pārstrādāt eļļā 700 tonnas rapšu. Arī Liepājā top liels kombināts, ko būvē akciju sabiedrība “Baltic Holding Company”. Taču pērn Latvijā izaudzēts tikai 160 tūkstoši tonnu rapšu, bet šogad, jādomā, šis skaitlis būs vēl mazāks. “Kūmu” saimnieks domā, ka vispirms vajadzētu aprēķināt, cik lielas ir valsts iespējas rapšu audzēšanā, un tad domāt par pārstrādi. Dānijā, piemēram, esot izrēķināts, ka vairāk par 160 tūkstošiem tonnu šīs eļļas kultūras nav iespējams iegūt.

Arī Priekules zemnieku saimniecības “Ruģi” īpašnieks uzskata, ka piemaksas audzētājiem, kas strādā biodegvielas ražošanai, nav nekas jauns, jo citur Rietumeiropā tās bauda jau ilgus gadus. Mēs tikai kā vienmēr steidzoties ejošam vilcienam pakaļ. Atbalsts esot nepieciešams jau tādēļ vien, ka rapši ir ļoti riskanta kultūra, kas par 50 procentiem atkarīga no laika apstākļiem. Zemkopis nekad nevarot justies pilnīgi drošs, kamēr nav ražu sabēris apcirkņos. “Ruģos” pērn izdevies sekmīgi izvairīties gan no sala, gan sausuma postījumiem, bet dažas dienas pirms kulšanas uznākusi spēcīga krusa un 120 hektāru plašajā laukā 70 procenti ražas palikuši uz lauka.

Zaudējumus rapšu audzētāji esot cietuši arī šovasar. Kooperatīvās sabiedrības “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča pastāstīja, ka vasaras rapšus pirms kulšanas vairākām zemnieku saimniecībām izpluinījis stiprāks vējš. Līdz ar to izbirusi apmēram piektā daļa ražas. Šogad atzīstamu kūlumu ieguvuši vien tie audzētāji, kam ziemas rapšu sējumi neesot izsaluši. Ņemot vērā lielo risku, kas jāuzņemas lauksaimniekiem, darbojoties ar rapšiem, papildu atbalsts esot tikai apsveicams. Sandris Bēča teica, ka tas solīts jau pirms vairākiem gadiem.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz