“Visiem sienas trīc un trauki lēkā pa skapjiem,” “Kurzemes Vārdam” vēsta satraukti Pāvilostas iedzīvotāji. Dzintaru ielā 7a pašlaik notiek intensīvi būvdarbi – pāļu dzīšana, un pāvilostnieki bažījas, vai necietīs apkārt esošās ēkas. Būvvaldes vadītājs Jānis Grundbergs apliecina, ka būvinspektors veic pārbaudi objektā. Savukārt Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons saka, ka spa viesnīcas būvniecība ir nozīmīga investīcija un trokšņi un vibrācija ir jāpārcieš, jo “bez nekā nekas arī nebūs”.

SIA “Aviao” ir nojaucis ēku, kurā kādreiz darbojās bērnudārzs, pēc tam pašvaldība īrējusi telpas bibliotēkai, pastāsta U. Kristapsons: “Tā ir publiskai lietošanai paredzēta komercapbūves zeme. Uzņēmējs iegulda ap pusotra miljona eiro, tā ir apjomīga investīcija, Pāvilosta ir ieguvēja. Būs labums, jo būs darba vietas, uzņēmēji sola, ka spa viesnīca strādās visu sezonu.”

Tuvumā mītošie un strādājošie pāvilostnieki raizējas par to, ka ēkas šeit nav jaunas un tām no pāļu dzīšanas radītās vibrācijas varētu plaisāt pamati. “Esošas ēkas pārbūvei par viesnīcu ir saskaņots būvprojekts, ir izsniegta būvdarbu veikšanas atļauja,” stāsta Pāvilostas novada būvvaldes vadītājs un arhitekts Jānis Grundbergs. Būvvalde esot saņēmusi iesniegumu, būvinspektors vakar devies uz objektu veikt apsekošanu. “Par vibrācijām zinām, un esam arī informēti par iedzīvotāju uztraukumu. Pāļu dzīšana ir nesaraujami saistīta ar vibrāciju, tā ir dabiska lieta, tāpat kā krāsošanas laikā ir smaka. Protams, vibrācijas nedrīkst radīt zaudējumus vai pārliekas neērtības iedzīvotājiem,” uzskata J. Grundbergs. Būvvaldes vadītājs atzīst, ka vibrācija vairāk rada psiholoģiski nepatīkamas sajūtas, bet līdz šim apkārtējām ēkām bojājumi neesot bijuši. Tās ir būvētas tā, lai izturētu noteiktas slodzes. Pāļu dzīšana šajā gadījumā ir nepieciešama, lai topošā ēka būtu droša. Visdrīzāk šie darbi ilgšot vēl dažas nedēļas.

Pāvilostnieki sūdzas arī par to, ka neesot informēti par tik lieliem būvdarbiem un iespējamajām neērtībām. J. Grundbergs sola, ka, “noskaidrojot patiesību, kāda ir būvobjektā”, par apsekojuma rezultātiem pēc tikšanās ar būvniekiem būvvaldē noteikti informēs sabiedrību: “Ļoti labi saprotam, ka iedzīvotāji interesējas, jo Pāvilosta nav tā vieta, kur ļoti bieži kaut ko lielu būvē. Liepājā tas būtu labi saprotams, un neviens pat ausi nekustinātu. Izņemot nelielas privātmājas, pārsvarā nekas cits te netiek būvēts.” Ar būvinspektoru jau pārrunāts, ka būvniekam, kas, steidzoties paveikt darbus, strādā arī brīvdienās, noteikšot “kaut kādu laika rāmi, ka svētdienās nevar astoņos sākt”.

Pirms diviem gadiem Pāvilostā bijis līdzīgs gadījums ar pāļu dzīšanu, kad Sakas upes otrā pusē būvēja piestātni. “Tā bija ietekme uz ražošanas un pakalpojumu objektiem, bija līdzīgi uztraukumi. Bet viss tika noskaidrots, nevienam ne zaudējumi, ne cita veida kreņķīši netika nodarīti,” stāsta J. Grundbergs.