Ceturtdiena, 3. decembris Raita, Jogita, Evija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Spāres, kas liecina par attīstību

Spāres, kas liecina par attīstību
20.12.2006 19:13

0

Atslēgvārdi

Gada gaitā celtnieki rosījušies ne tikai Liepājā. Arī tās apkārtnē slietas spāres jaunām mājām, staļļiem un klētīm. Par to, kā noritējuši šie darbi, Ziemassvētku priekšvakarā sarunājāmies ar Liepājas rajona Apvienotās būvvaldes vadītāju Andri Vaivaru.

Kredītpolitika un subsīdijas – divas spēcīgas sviras

– Ar prieku varu konstatēt, ka arī šogad ir saglabājusies tendence, kāda celtniecībā laukos valdīja 2005.gadā. Tā nav samazinājusies, bet pat kļuvusi ievērojami straujāka un dinamiskāka. Stimuls tam ir ekonomiskā attīstība, kas notiek mūsu valstī. Lai tā varētu turpināties, bez būvniecības iztikt nav iespējams. Ir nepieciešami jauni veikali, kur tirgoties, ir vajadzīgi lopu staļļi ganāmpulkiem, – atzina Andris Vaivars. Viņaprāt, būvniecību laukos šobrīd sekmē divas spēcīgas un tvirtas sviras. Pirmkārt, labvēlīgā kredītpolitika, kāda šobrīd pastāv valstī, un, otrkārt, nacionālās un Eiropas Savienības subsīdijas. Izdevīgie kredīti veicinot privāto būvniecību un dzīvokļu remontdarbus, kā arī rosinot darboties pašvaldības.

Cits jautājums, cik mērķtiecīgi pagastu padomes prot izmantot tām dotās privilēģijas. Būvvaldes vadītājs uzskata, ka tas esot galvenokārt atkarīgs no pašu priekšsēdētāju iniciatīvas. Viss notiekot tur, kur priekšsēdētāji nesēž kabinetos, bet bieži sastopami ministrijās un citās valsts institūcijās. Lai sekmētu ieceru virzību, daudzos pagastos pieņemti darbā projektu koordinatori. Tas ļaujot ātrāk reaģēt, kad paveras iespējas tikt pie finansējuma. Speciālista klātbūtne šajos gadījumos ļoti no svara, jo gandrīz vienmēr īsos termiņos jāpaveic apjomīgs un piņķerīgs projektu sagatavošanas un iesniegšanas, kā arī kredītu piesaistes darbs.

Steiga nesekmē kvalitāti

 Īpaši spilgti tas atklājoties reizēs, kad jāizmanto lietderīgi līdzekļi, kas atvēlēti pēc budžetā izdarītajiem grozījumiem. Nereti notiekot tā, ka novembrī piešķirtā nauda ir jāapgūst līdz 31.decembrim. Tur esot ko paskriet, it sevišķi, ja summa trāpās prāvāka. Turklāt, ja to nepagūst izdarīt, nauda ir vējā. Tādēļ, lai dokumentus sakārtotu, kā pienākas, un iesniegtu laikā, esot jāstrādā, ņemot talkā pat naktis. Pat tad, kad finansējums saņemts, spriedze nemazinoties. Dažās nedēļās jāpagūst nokārtot būvniecības juridiskā procedūra, bet pēc tam sažņaugtos termiņos jāpaspēj paveikt arī pašus būvdarbus.

Andris Vaivars uzskata, ka šāda prakse nav loģiska. Viņaprāt, tā esot saņemta mantojumā no padomju laikiem. Kāpēc gan tiek tik strikti prasīts, ka objekts obligāti jāpabeidz līdz jaunajam gadam? Ko te tik būtisku nosaka datums? Ja jau līdzekļi ir atvēlēti, kāpēc tos nedrīkstētu apgūt līdz martam vai aprīlim? Visiem taču zināms, ka celtniecībā steiga nenāk par labu kvalitātei.

Daudzi būvējas ar vērienu

Būvvaldes vadītājs nosauca celtnes, kuras uzskata par pašām nozīmīgākajām mūsu rajonā šogad. Vērienīgi darbi paveikti Kazdangas pagastā, kur rekonstruēts Kultūras nams. Celtnes atjaunošanā ieguldīts aptuveni pusmiljons latu. Par iedzīvotāju interesēm ļoti vērtīgiem objektiem Andris Vaivars nodēvēja ūdensvada un kanalizācijas sistēmu renovācijas, kas notikušas Pāvilostā, Dunalkā, Cīravā, Durbē. Tās esot dzīvošanas un labklājības pamatu pamats. Kā var runāt par pagasta vai mazpilsētiņas attīstību, ja tur nav ne ūdensvada, ne kanalizācijas? “Visa vecā Pāvilosta līdz šim gadam pludināja savus atkritumus Sakas upē,” teica mans sarunas biedrs. Tagad tā vairs nenotiks. Liela mēroga būvdarbi šogad paveikti arī Rokaižu pansionātā, Kultūras nama pirmā kārta pabeigta Dunalkā, tāpat krietni pastrādāts Dzērves skolā, kur sakārtota sporta zāle, un Aizputē, kur jaunās telpās šos Ziemassvētkus atzīmēs Pilsētas dome, bet ielas pretējā pusē, kur pašvaldība atradās līdz šim, patlaban ierīko telpas Mākslas skolai. Savdabīga atmoda celtniecības jomā šogad notikusi Priekulē, kur rit sporta zāles pārbūve. Tas ir liels, nopietns objekts, kurā kopumā paredzēts ieguldīt vairāk nekā divus miljonus latu. Savukārt akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” pabeigusi Boju pils restaurāciju. Arī tas prasījis prāvus līdzekļus.

Otrs darbības virziens esot ražošanas objektu celtniecība. Protams, ka šajā ziņā pagaidām nepārspējami ir dāņu un vācu lauksaimnieki, kas izvēršas ne pa jokam. Būvdarbu otrās kārtas esot pabeigtas Lažas pagastā, kur saimnieko “Apriķu bekons” un “Ozolāji”. Tagad jau saņemti būvniecības ierosinājumi celtniecības darbu trešajai kārtai. Andris Vaivars nevēlējās prognozēt, kā beigsies ierosinājumu publiskā apspriešana un vai iedzīvotāji piekritīs, ka lauksaimnieki īsteno nodomus tik lielos apjomos, kā ir iecerēts. Tagad tiekot plānots vēl viens grandiozs cūkaudzēšanas komplekss mūsu rajonā. Tam vieta izraudzīta Rīvā, kur kādreiz atradās grants ieguves karjers. Ierosinājuma publiskā apspriešana jau notikusi un beigusies pozitīvi. Arī Būvvaldes vadītājam nebūtu iebildumu, ja šī nomaļā vieta atkal atdzīvotos. Savukārt prāvu graudu un tehnikas novietni šogad uzcēlis Aisterē saimniekojošais vācu lauksaimniecības uzņēmums.

 Ārzemnieku būvēm līdzvērtīgu ražošanas celtni uzslējis Dunalkas zemnieku saimniecības “Krastmaļi” īpašnieks Jurijs Flaksis. Andris Vaivars teica, ka tur sasniegta augsta darbu kvalitāte, par ko esot īpašs prieks. Tas pats sakāms par lopkautuvi Paplakā un SIA “Ābolīt’s” ražotni Tadaiķos, kā arī SIA “Ezermaļi” govju slaukšanas telpu, kuras ierīkošanai un sakārtošanai piesaistīti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi. Izmantojot Eiropas Kopienas atbalstu, govju kūti uzcēluši arī Durbes novada zemnieki Kisieļi. Kūts gan nodota ekspluatācijā tikai pēc tam, kad komisija celtni apmeklējusi otro reizi, jo prasībām neesot atbilduši daži kvalitātes rādītāji.

Būceņu laiks pieder pagātnei

Runājot par lielākajiem ražošanas objektiem, nedrīkstot nepieminēt piena mājas un artēziskos urbumus. Andris Vaivars teica, ka to skaits sniedzoties simtos un tas priecējot, jo šīs būves paver iespējas strādāt atbilstoši Eiropas standartu noteiktajām higiēnas prasībām daudzām jo daudzām zemnieku saimniecībām. Protams, ka celtniecību un jo īpaši artēzisko aku rakšanu aizkavējot nepietiekamās būvniecības jaudas, kas gada gaitā gan palielinājušās, taču ne tik lielā mērā, lai spētu nodrošināt pieprasījumu. Īpaši saspringts šajos apstākļos kļuvis projektētāju darbs. Zemnieku drūzmēšanās un kavēšanās, gaidot savu kārtu, lai tiktu pie teikšanas būvniecībā, esot saistīta ar cenām, kas strauji palielinās.

“Ja projektētājam pieprasa strādāt pa naktīm, protams, ka viņš gribēs saņemt citu skaitli, nekā strādājot pa dienu,” sprieda Būvvaldes vadītājs. Tāpēc par to, ko pirms gada varēja dabūt gatavu par simt latiem, tagad prasa maksāt 150 latu. Ja artēziskā urbuma metrs bez pievienotās vērtības nodokļa pērn maksāja 30 latu, tad šogad jau par to grib saņemt 40 latu.

 Neraugoties uz to, cenu pieaugums neesot mazinājis lauku ļaužu vēlēšanos būvēties. Savukārt rosība būvniecībā paverot iespējas daudziem iedzīvotājiem atrast puslīdz labi atalgotu darbu. Andris Vaivars lēsa, ka rajonā celtniecībā nodarbināti ne mazāk par pustūkstoti cilvēku. Tie visi esot vietējie ļaudis, jo viesstrādniekus sava cūku audzēšanas kompleksa būvē Vaiņodē izmantojot tikai Andra Griģa uzņēmums.

Vērtējot rajonā notiekošās celtniecības aktivitātes, esot jāsecina, ka mazo kūtiņu un būcenīšu laiks pieder pagātnei. Tagad lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešams vēriens. Tādēļ ar trim gotiņām, piecām aitiņām un dažām cūciņām tur vairs nav ko darīt.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz