Nīcas bērnudārzam “Spārīte” pusgadsimta jubileja ar jaunu vadītāju
Nīcas pirmsskolas izglītības iestāde ”Spārīte” ir viens no vecākajiem bērnudārziem Dienvidkurzemes novadā. Tas šogad atzīmē 50 gadu jubileju. ”Spārīte” ir ne tikai vietējo Nīcas un Otaņķu pagasta bērnu pirmsskolas izglītības ieguves vieta, bet te zinības apgūst mazuļi no citām apkārtnes vietām, tostarp vecāki ved bērnus pat no Liepājas.
liepajniekiem.lv
Četri mēneši un 40 gadi
Nīcas pirmsskolas izglītības iestādes ”Spārīte” pirmsākumi meklējami 1972. gadā, un to vadīja Rita Tkačenko.
Sākotnēji bijušas tikai četras grupas ar 90 bērniem. ”Jau pirmajos gados grupas bija pārpildītas, tādēļ ar steigu bija jāceļ piebūve,” iestādes vēsturē ieskatās bērnudārza vadītāja Liena Kulinska.
Viņa iestādi vada četrus mēnešus, šī gada vasarā amatā nomainot ilggadējo direktori Dairu Eglīti, kura vadīja ”Spārīti” gandrīz 40 gadus – no 1983. gada. ”Zīmīgi sanācis, ka sāku iestādi vadīt tieši apaļās jubilejas gadā,” teic jaunā vadītāja.
Pirms tam strādājusi Liepājā, pirmsskolas izglītības iestādē ”Dzintariņš” par audzinātāju. ”Kad mani bērni Sanija un Toms bija mazi, mani uzaicināja strādāt ”Dzintariņa” iepriekšējā vadītāja Maija Korņējeva. Kamēr bērni bija mazi, bija mācības, tas bija labs variants, domāju, ka pēc tam iešu uz skolu par sākumskolas skolotāju. Pēc tam jau izmācījos par vadītāja vietnieci metodiķi, un tā arī pirmsskolas jomā paliku,” viņa dalās pieredzē.
Kad D. Eglītes vietniece Kristīne Ķergalve bija devusies bērna kopšanas atvaļinājumā, uz to laiku viņu aizvietoja L. Kulinska.
Pavasarī darbs iestādē beidzās, K. Ķergalve atgriezās vietnieces amatā, bet L. Kulinska – darbā Liepājā, taču drīz pēc tam parādījusies vadītāja vakance, un viņa izlēmusi piedalīties konkursā. ”Vispār šeit tiku, pateicoties meitai, kura atsūtīja CV,” viņa atklāj.
Pirms tam ļoti sadraudzējusies ar kolēģiem Nīcā, aicinājuši viņu atpakaļ.
”Kādreiz Nīcai braucu garām, dodoties uz Lietuvu, un, līdz es te sāku strādāt, īsti nekad nebiju bijusi Nīcas centrā. Tagad nu man jābrauc uz šejieni katru dienu!”
pauž L. Kulinska, kura teic, ka līdz darbam no Liepājas, savas dzīvesvietas, kas atrodas M. Ķempes ielā, var atbraukt padsmit minūtēs. ”Ātrāk nekā no viena Liepājas gala līdz otram,” viņa secinājusi.
”Biju dzirdējusi, ka konkursā plāno piedalīties daudzi pretendenti, taču beigās izrādījās, ka esmu vienīgā,” viņa saka. Pagāja vien daži mēneši, un L. Kulinska atgriezās darbā Nīcas ”Spārītē”. Iepriekšējā vadītāja D. Eglīte tieši par L. Kulinsku uzrakstījusi rekomendāciju vadītājas amatam.
”Strādājot noskaidrojām, ka abas esam saistītas ar Durbes pusi. Liena tur skolā gājusi,” piebilst D. Eglīte.
Kopš pabeigusi darba gaitas bērnudārza vadītājas amatā, D. Eglīte atzīst, ka reizi nedēļā atnāk ciemos pie saviem kolēģiem. ”Grūti tā uzreiz no darba atiet,” viņa smaidot atzīst.
L. Kulinska teic, ka vadītājai joprojām prasa padomus, padalās iespaidos, pajautā domas vai vienkārši sazvanās. ”Jāatzīst, ka manis te arī nebūtu, ja mani kolēģi, ar kuriem te iepazinos, neaicinātu atpakaļ,” uzsver L. Kulinska.
Šobrīd Nīcas pirmsskolas iestādi apmeklē 110 bērni vecumā no pusotra līdz septiņiem gadiem.
Kopā septiņas grupas: piecas Nīcā, bet divas Rudes filiālē.
”Apzinos savus izaicinājumus. Rūpēšos, lai iestādē ikviens jūtas labi, lai tajā valdītu saticība un zinātkāre. Ja bērns jau no mazotnes ar pieaugušo palīdzību iemācās domāt un darīt, tam ir liela vērtība. Tāpat gribu uzsvērt, ka man patiešām ir lieliska komanda. Ja nav labu kolēģu, tad vadītājam grūti ko panākt un izdarīt! Svarīgs nav tas, cik daudz ir darbinieku, bet kādi tie ir – ar kuriem iet roku rokā, ar kuriem kopā iet uz mērķi. Lepojos ar viņiem!” vērtē jaunā vadītāja.
”Mūsu darbinieki ir kvalificēti, atsaucīgi un inovatīvi, iestādē ir gadiem izkoptas tradīcijas un regulāri pasākumi, kuri jāturpina. Piemēram, ”Spārīte” jau gadiem nes ekoskolas nosaukumu, kas ir ļoti nozīmīgi gan iestādei, gan sabiedrības daļas izglītošanā,” saka jaunā vadītāja.
Priecīga par kolēģu dāvanu iestādes jubilejā – pulksteni ar tekstu ”Ja vari izsapņot, vari izdarīt!”.
Iemīl dārziņu un Nīcu
Jubilejas noskaņās ”Spārītes” pagalmu rotā stārķa figūra un skaitlis 50. ”Kas tad mums tos bērnus nesīs, ja ne stārķis!?” ar humoru skaidro L. Kulinska.
Dzimšanas dienas pasākumā Nīcas kultūras nama zālē pie ieejas uzlikta arī glezna ar šādu skatu. To gleznojusi ”Spārītes” darbiniece ar 44 gadu stāžu, tagad auklīte Ināra Siliņa. ”Viņai šī visu mūžu bijusi vienīgā darbavieta,” teic vadītāja.
Jubilejas sarīkojumu pirmsskolas iestādes kolektīvs veidojis kā krāsainu koncertuzvedumu, kurā piedalās gan bērni, gan arī skolotāji.
Kultūras nama foajē var ieskatīties gan dažādu laiku bērnības atmiņās, par kurām atgādina dažādas lietas, gan apskatīt fotoalbumus un atrast sevi galerijā – tas, ka var atrast un ieraudzīt sevi, raisa lielu interesi. Piemēram, bērnudārza absolventes, tagad Nīcas vidusskolas 6. klases skolnieces Selīna, Elisa un Alise, ļoti cītīgi aplūko bilžu galeriju pie sienas.
”Gājām vienā grupā. Pirms sešiem gadiem pabeidzām bērnudārzu. Tagad ir interesanti apskatīties, kādi izskatījāmies un ko no tā laika atceramies,” stāsta meitenes.
Viņas neatceras vairs grupas nosaukumu, audzinātājām un auklītēm atminas vien vārdus. ”Bija jautri, palikušas atmiņas no angļu valodas pulciņiem. Ļoti daudz spēlējāmies, palicis prātā, kā ar klučiem spēlējāmies un būvējām no tiem mājas,” viena otru papildina meitenes.
Savukārt audzinātāja Laura Zaļā, kura skolo pašus mazākos – no pusotra līdz trim gadiem –, ir viena no jaunākajām darbiniecēm. ”Skolotāja esmu gadu, bet tā dārziņā strādāju trīs gadus. Esmu ieprecējusies Nīcā. Man ir liels saviļņojums būt daļai no šīs vietas. Neesmu vietējā, neesmu iepriekš bijusi saistīta ar dārziņu, bet tas kļūst par manējo!” uzsver skolotāja.
”Ļoti svarīgi, ka cilvēks, kurš top saistīts ar Nīcu, viņam par tādu lielā mērā jākļūst, jāmīl Nīca. Arī jaunā vadītāja Liena šo vietu ļoti labi prot novērtēt, lai nīcenieki viņu iemīlētu,” piebilst D. Eglīte.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
