Piektdiena, 19. aprīlis Vēsma, Fanija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Spriedīs par Durbes ezera pļavu apsaimniekošanu

Spriedīs par Durbes ezera pļavu apsaimniekošanu
28.11.2006 19:06

0

Atslēgvārdi

Piektdien, 1.decembrī, pulksten 11 Durbes Kultūras namā gaidāma dabas lieguma “Durbes ezera pļavas” dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana, informēja plāna izstrādes vadītājs Rolands Lebuss.Viņš stāsta, ka dabas aizsardzības plāns ir instruments, ar kuru tiek nodrošināta līdzsvarota teritorijas aizsardzība un apsaimniekošana, ņemot vērā dabas aizsardzības prioritātes. Plānā iekļauti teritorijas aizsardzības ilgtermiņa un īstermiņa mērķi un pasākumi to sasniegšanai.

Tajā būs noteiktas teritorijas nākotnes apsaimniekošanas un aizsardzības iespējas turpmākiem desmit gadiem, no 2007. līdz 2016. gadam.

Dabas liegums “Durbes ezera pļavas” izveidots 2004.gadā, lai nodrošinātu unikālu dabas vērtību, galvenokārt reto un īpaši aizsargājamo savvaļas putnu un augu sugu, kā arī biotopu aizsardzību. Dabas parks kopš 2004.gada ir tā dēvētā “Natura 2000” teritorija, tā platība – 596 ha, kas administratīvi ietilpst Durbes novada, Dunalkas un Vecpils pagastu teritorijās. Liegumā iekļauta daļa no starptautiskās putniem nozīmīgās vietas – Durbes ezera. Šeit migrācijas laikā koncentrējas ļoti liels caurceļojošo zosu skaits, kā arī ligzdošanas sezonā reģistrēts liels griežu blīvums. No retajiem pļavu veidiem sastopamas sugām bagātas atmatu pļavas un mēreni mitras pļavas.

Tā kā “Natura 2000” statuss paredz starptautisku atbildību par dabas vērtību saglabāšanu, jebkura saimnieciskā darbība, kas veicama liegumā, vispirms vērtējama, kā tā ietekmēs dabas vērtību pastāvēšanu. Taču noteikta saimnieciskā darbība šeit pat ir nepieciešama. “Liela daļa pļavu un ganību pārplūstošajās platībās ir aizaugušas ar krūmiem. Tās netiek apsaimniekotas, kaut arī īpašnieki maksā zemes nodokli. Vietām vienīgais saimnieks ir bebrs, pārpludinot vēl lielākas platības. Pļavu atjaunošana nodrošinātu nepieciešamo dzīvesvietu apdraudētām slapjo pļavu augu un putnu sugām. Bez griezes īpaši jāuzsver arī mazais ērglis, kurš palieņu pļavas izmanto kā barošanās vietu. Tāpat arī ķikuts – putns, kurš jau Kurzemes hercogistes laikos tika uzskatīts par samērā bieži sastopamu medījamu putnu, bet šobrīd Kurzemē jau izzudis. Viena no pēdējām vietām, kur bija vērojamas ķikutu riesta cīņas, bija tieši Durbes ezera krastā. Pļavu atjaunošana dod cerības piesaistīt šo putnu viņa vēsturiskajā dzīvesvietā,” norāda plāna autori.

Latvijas Dabas fonda sabiedrisko lietu koordinators Andris Klepers stāsta, ka saskaņā ar programmas “LIFE – Daba” atbalstīto projektu “Palieņu pļavu atjaunošana” šobrīd noslēgti līgumi par krūmu izciršanu aizaugušajās pļavās aptuveni 30 hektāru platībā un par pļaušanas atsākšanu 40 hektāros pļavu. “Pļavu apsaimniekošanas interese jau tagad veicinājusi nozīmīgas ainavas izmaiņas, veidojot atklātas palieņu pļavu teritorijas,” priecājas projekta reģionālais koordinators Jānis Reihmanis. Bet sabiedriskās vides pārvaldes “Durbe” pārstāvji savukārt gaida plāna apstiprināšanu, lai spriestu par turpmāko iespēju ezera apsaimniekošanā. Tā kā darbībai ezerā paredzami dažādi ierobežojumi, organizācijā apvienojušies zemju īpašnieki cer, ka netiks pārvilkta svītra viņu uzsāktajiem projektiem un iecerēm.

Dabas lieguma “Durbes ezera pļavas” dabas aizsardzības plānu izstrādā Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Plāna pēdējā versija, par kuru diskutēs sabiedriskajā apspriešanā, pieejama Latvijas Dabas fonda mājas lapā www.ldf.lv  un vietējās pašvaldībās.


Dabas lieguma “Durbes ezera pļavas” dabas aizsardzības plānu piektdien apspriest aicināti ne tikai zemju īpašnieki, bet arī citi interesenti.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz