Piektdiena, 1. marts Ilgvars, Ivars
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Štakeldangā sākušies “cūku kari”

Štakeldangā sākušies “cūku kari”
29.09.2006 18:26

0

Vēlas celt kompleksu vairāk nekā 30000 cūkām

Līdzšinējā saimniekošana vairāku gadu garumā dāņiem piederošajā SIA “Ozolāji cūkaudzētava” izraisījusi Lažas pagasta iedzīvotāju neapmierinātību, tādēļ viņi kritiski vērtē uzņēmuma plānu celt vēl vienu cūku nobarošanas kompleksu un iebilst pret to. Šāds viedoklis izkristalizējās projekta sabiedriskās apspriešanas laikā, kura ceturtdien norisinājās Apriķu Tautas namā un uz kuru bija ieradušies ap 50 interesentu. Toties dāņi pauda neizpratni par iedzīvotāju iebildumiem attīstīt lauksaimniecību, kas Latvijā, tāpat kā Dānijā, ir noturīga tautsaimniecības nozare, un uzskata, ka viņi ievēro Latvijas likumdošanas visas normas, bet norādītās kļūdas iespējams novērst.

Ko dāņi piedāvā?

Lažas pagastā ir divi ārvalstu uzņēmumi, kas nodarbojas ar cūku audzēšanu. Viens no tiem ir SIA “Ozolāji cūkaudzētava”, kas darbojas Štakeldangas tuvumā. Tieši šis uzņēmums vēlas būvēt otru cūku nobarošanas kompleksu pie Kuldīgas šosejas, Kalniņu māju zemes ceļa kreisajā pusē, kur atrodas zemesgabals ar nosaukumu “Rukši”.

Uz tikšanos ar Lažas pagasta ļaudīm bija ieradušies firmas īpašnieki, no kuriem viens ir Liepājas SEZ uzņēmuma “Pumac Liepaja” īpašnieks un divi ir lauksaimnieki, kas Dānijā nodarbojas ar cūku audzēšanu. Sabiedriskās apspriešanas laikā projekta vadītāja Eva  B. Neilemane klātesošos iepazīstināja ar projekta būtību un ietekmes uz vidi novērtējumu, sīki to izskaidrojot.

Izrādās, ka izstrādes gaitā projekta apjoms ir samazinājies. Proti, sākotnējo  cūku audzēšanas 18fermu vietā kompleksā paredzētas 10 fermas. Zemesgabala kopējā platība ir 16,6 hektāri, no kuriem apbūvei transformēt paredzēts 12.

Iecerētā kompleksa tiešā tuvumā atrodas Kalniņu māja, kas ir izdegusi un neapdzīvota. Citas tuvākās mājas atrodas viena līdz pusotra kilometra attālumā. Vēl 25 viensētas atrodas trīs kilometru attālumā.

Kompleksa ietilpība paredzēta 31650 nobarojamām cūkām, no kurām 12660 ir mazie sivēni. Ēkas tikšot būvētas kā siltumizolētas arkveida būves ar logiem un ventilācijas atverēm sānos. Aizgaldi būšot ar vienlaidu redeļu grīdu, kur apakšā būs mēslu savākšanas kanāli, kas tiks saslēgti vienā sistēmā un vedīs uz lagūnām ārpus kompleksa. Lagūnas Latvijā esot jauns mēslu uzkrāšanas veids. “Kūtsmēsli ir lielākie vaininieki, kas rada smaku un par ko visvairāk satraucas apkārtnes iedzīvotāji,” atzīst projekta vadītāja. Gadā kompleksā tiks saražots vairāk nekā 45 tūkstoši tonnu kūtsmēslu. To izvešana no lagūnām paredzēta cisternās, un pēc tam mēslus izstrādās apkārtnes laukos. Tas tikšot darīts iespējami ātri, pa iepriekš izplānotiem četriem maršrutiem.

Pētītas arī iespējamās izmaiņas gaisa kvalitātē, pētnieki secinājuši, ka noteiktās normas piesārņojums nepārsniegšot.

Neraugoties uz projekta vērienīgumu, darba vietas būšot tikai četriem pieciem cilvēkiem, taču E.B. Neilemane norādīja, ka ieguvēji būšot graudaudzētāji, jo barību, izņemot mikroelementus, paredzēts iepirkt no Latvijas zemniekiem, un papildu darbs būšot kautuves strādniekiem, kā arī Latvijas tirgū pie patērētājiem nonāks vietējas izcelsmes gaļa. Pagaidām Latvijā 60 procenti cūkgaļas tiek importēti, un paši Latvijas iedzīvotāji bieži vien ir pauduši bažas par tās kvalitāti un neskaidro izcelsmi.

Pašvaldībai maz labuma

“Mums vēl nav teritoriālā plānojuma, tas vēl tikai top. Un mēs esam saņēmuši ļoti daudzus priekšlikumus – veidot saimniecības, rakt dīķus, audzēt kultūraugus u.c. Tāpat nav teikts, ka Kalniņu māju, kura ir pašvaldības īpašums, mēs neatjaunosim,” sacīja Lažas Pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Vētra, kuras teiktajā bija jaušama skeptiska attieksme pret dāņu projektu. Viņa arī norādīja, ka jau esošajās “Ozolāju” fermās nestrādā neviens Lažas pagasta iedzīvotājs. “Tur ir divi kazdandznieki, divi aizputnieki, viens cilvēks no Cīravas,” viņa apgalvoja. Tāpat M.Vētra atklāja, ka pašvaldība no “Ozolājiem” ieguvusi ap 200 latu kā sponsorēšanas naudu, bet par nekustamo īpašumu gadā nodoklis iekasēts 506 latu apmērā. Un vēl aizvien dāņu uzņēmums ar pašvaldību nemēdzot saskaņot mēslu izvešanas grafiku.

Netic rožainām runām

M.Vētras teiktais, ka laženieku attieksme pret dāņu fermām divu gadu laikā mainījusies ļoti būtiski, apstiprinājās, kad pie vārda tika vietējie iedzīvotāji. Atklājās, ka daudziem cilvēkiem, kuru īpašumi robežojas ar plānotā kompleksa zemesgabalu, nav nosūtīta informācija par šo projektu. Vēl vairāk – informācija nosūtīta cilvēkiem, kuri kādreiz dzīvojuši jau sen nodegušajās Kalniņu mājās, Tas rāda, ka šī procedūra veikta ļoti formāli, nepārbaudot, vai cilvēks šo informāciju ir saņēmis. Sanākušie secināja, ka tādējādi dāņiem viņu viedoklis patiesībā neinteresē.

Par konkrētiem “Ozolāju” kompleksa saimniekošanas pārkāpumiem pastāstīja pensionēts agronoms Edvīns Vītols, kurš pats savulaik dāņiem iznomāja zemi un viņus atbalstīja. “Es dzīvoju pusotra kilometra attālumā no “Ozolāju” fermām. Līdzīgu rožainu runu no projekta autores mēs dzirdējām jau pirms četriem vai pieciem gadiem. Taču realitāte ne tuvu nelīdzinās stāstītajam. Piemēram, pirms Jāņiem puskilometra attālumā no manas mājas viņi laistīja šķidros mēslus, bet neiestrādāja zemē. Kad vaicāju, kāpēc, man atbildēja, ka zeme ir pārāk sakaltusi. Tad kāpēc jālaista? Tā neviens nedara. Pirms mēslu iestrādāšanas zeme ir kārtīgi jāsagatavo, lai tā būtu irdena. Bet, nē. Viņi gāž virsū uz desmitgadīgas atmatas.” Tāpat E.Vītols pauda izbrīnu, ka šopavasar šķidrie mēsli smidzināti uz sējumiem. “Kā tad tur var mēslus iestrādāt zemē? Tas notika 20–30 metrus no manas mājas. Un akas ūdens vairs nav dzerams.”

Bet dāņu uzņēmēji norādīja, ka bijuši spiesti mainīt Latvijas saimniecības vadītājus, tādēļ radušās situācijas, kad kaut kādas lietas netiek izpildītas. Viņi pauda nožēlu par to un solīja turpmāk vairāk sekot līdzi vietējās vadības darbam.

Pie lietas ķeras jurists

Lai aizstāvētu vietējo iedzīvotāju intereses, uz sabiedrisko apspriešanu bija uzaicināts arī zvērināts advokāts no Rīgas Mareks Halturins, kurš acīmredzot bija rūpīgi gatavojies un piedāvāto projektu izpurināja ne pa jokam. Viņš norādīja, ka šī sabiedriskā apspriešana vispār ir nelikumīga, jo projektam vispirms ir jāsaņem plānošanas un arhitektūras uzdevums no attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldes. Ir tas saņemts vai nav, projekta izstrādātāja konkrēti atbildēt nevarēja.

Vēl M.Halturins citēja Satversmes 115.pantu, kas nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē utt. “Jūsu atzinumu caurvij doma, ka minētais komplekss ietekmēs, samazinās komfortu. Kur jūsu ziņojumā minētas kaut kas, kas uzlabos vides apstākļus, nevis tos pasliktinās?” gluži kā tiesas zālē projekta attīstītājus šaustīja M.Halturins. Vēl viņš norādīja, ka no vienas kūts ventilācijas lūkas stundas laikā tiek izvadīt 12800 kubikmetru gaisa. Tas no visa kompleksa dienā būtu 48 miljoni kubikmetru gaisa. “Un jūs gribat apgalvot, ka piesārņojuma koncentrācija ir neliela un aptvers tikai 0,5 kilometru rādiusu?” viņš vaicāja.

Uz šiem jautājumiem E.B.Neilemane atbildēja, ka pētījumu veikušas kompetentas institūcijas un licencētas firmas, bez tam uzņēmums paredz izmantot jaunākās tehnoloģijas, bez kurām ražošanas procesā notiku vides katastrofa.

Aicina atgūt uzticību

Apspriešanas laikā jautājumu tiešām netrūka. Daudzi vēlējās noskaidrot, kāpēc viņi Dānijā nerealizē tik lielu projektu. Kāpēc Latvijā? Atbildē dāņi korekti paziņoja, ka paralēli šādu kompleksu viņi būvē arī Dānijā. Bet Latviju viņi izvēlējušies, jo abas valstis ir savā ziņā līdzīgas, tāpēc viņi vēlas šeit palīdzēt lauksaimniecības attīstības veicināšanā. Uz Dāniju brauc prasmīgi jaunieši no Latvijas, un tādējādi viņiem, atgriežoties mājās, būtu darbs. Šīs atbildes gan klātesošos vairāk uzjautrināja nekā pārliecināja. “Tad nu gan labdari atradušies,” skanēja replikas.

Rezumējot iebildumus, dāņi arī pauda neizpratni, kāpēc vietējie nevēlas, lai viņu valstī un pagastā tiktu veicināta lauksaimniecības izaugsme ar jaunākajām šīs nozares tehnoloģijām. “30.gados Latvijas bekonu eksportēja uz Eiropu un Latvijā bija priekšā Dānijai,” viņi norādīja.

“Mēs varam spriest tikai pēc tiem darbiem, ko viņi jau paveikuši. Un tie liecina, ka Latvijā dāņi neprot saimniekot. Ir tik daudz pretenziju, noteikumu pārkāpumu. Labā roka nezina, ko dara kreisā – kas apstrādā, kas izstrādā. Paužot lielas iedzīvotāju daļas viedokli, varu teikt, ka, nesakārtojot jau esošo ražotni, viņiem nav ko cerēt uz vēl kaut kādām fermām. Ja viņi ar savu darbu spēs pierādīt, ka cūku smaka netraucēs, piemēram, man dārzā rīkot ģimenes pikniku, tad varbūt sanāksim kopā otrreiz un runāsim par kaut ko citu. Viņiem priekšā ir mājasdarbs, kas jāizpilda,” sacīja Lažas pagasta iedzīvotāja Guna Skrebele.

Dāņi solīja iedzīvotāju iebildumus apkopot un izvērtēt, cik tie ir pamatoti, un padomāt, vai trūkumus ir iespējams novērst. Pēc tam viņi ar saviem priekšlikumiem pie iedzīvotājiem vērsīsies vēlreiz. Savukārt M.Vētra solīja ņemt vērā iedzīvotāju viedokli, kad pašvaldībai būs jālemj par projekta atbalstīšanu vai noraidīšanu.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

 

Projekta izstrādātāja Eva B.Neilemane dāņu uzņēmējiem tulko iedzīvotāju teikto. Un, lai arī tas noteikti nebija viņiem tīkams sakāmais, dāņi spēja izturēties savaldīgi.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz