Vecpilī atļauts nojaukt stārķa ligzdu
Kad Vecpilī norisinājās ”Lielais Dienvidkurzemes novadpētnieku saiets”, pagasta senlietu krātuves vadītājai Dzintrai Lācei nesanāca kolēģus uzcienāt ar bada pankūkām, kā gribēja. Būtu tās cepusi eksperimentālajā ķēķī uz plīts, bet nevarēja to izdarīt.
liepajniekiem.lv
To, ka stārķi aizdambējuši skursteni, viņa zināja jau agrāk, tomēr dūmeni atbrīvot no ligzdas līdz saietam neizdevās. ”Atbrauca pašvaldības skursteņslauķi un jau ķērās pie darba, bet tieši tad viņiem piezvanīja un brīdināja, lai ligzdu neaiztiek,” Dzintra Lāce stāsta, ka no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) nebija saņemts saskaņojums būves nojaukšanai.
Iepriekšējos gados tāds pat netika meklēts; svēteļu mājvietu noņēma, kad visi putni jau bija prom. Arī tagad ligzda labu laiku stāvēja tukša, iemītnieki aizlidojuši, tāpēc krātuves vadītāja neizpratnē – vai tiešām vajadzīga speciāla atļauja novākt putnu sanestus zarus?
”Es saprotu – nojaukt tad, kad perē, šķiļas putnēni un tie vēl ligzdā, ir nežēlīgi.
Tā mēs nedarām. Taču kāds cilvēks tā rīkojās (internetā par to bija rakstīts) un saņēma 15 000 eiro sodu. Tad arī sāka pievērst uzmanību, kas un kur nojauc ligzdas,” zina vecpilniece.
Par situāciju viņa informēja novada Kultūras pārvaldes vadītājas vietnieku Gundaru Venenu, un viņš sāka problēmu risināt. Plīts ir jākurina, jo senlietu krātuvē notiek meistarklases, kurās vadītāja ierāda tūristiem pankūku cepšanu. Turklāt visā ēkā, kurā atrodas arī Vecpils pagasta pārvalde, ir malkas apkure, tā ka bez tīriem dūmeņiem – nekādi.
Stārķi, gudrinieki, aizlidoja, ielikuši pamatus jau nākamā gada ligzdai otrā skurstenī, – piemetuši to ar zariem.
Pāris dienās DAP izskatīja jautājumu par ligzdas nojaukšanu un atsūtīja lēmumu uz trim lapām, ka tukšo ligzdu drīkst noņemt; bija arī apraksts par stārķiem. ”Vajadzēja aizsūtīt ne tikai pieteikumu, bet arī fotogrāfijas; Dzintra Lāce gāja ap māju un fotografēja, ka ligzdās neviens vairs nedzīvo. Nekas jau nav noslēdzies, tagad mums jāapraksta, kādā veidā to izdarījām, – jānosūta atskaites, un Dzintra atkal fotografēja,” G. Venens stāsta notikumu gaitu.
”Var jau būt, ka ir gadījumi, kad cilvēki rīkojas barbariski un tādi lēmumi jāpieņem.
Skursteņslauķi devās tīrīt tikai tad, kad bija saņēmuši lēmuma kopiju, un tā mums laimīgi akcija beidzās.”
Acīmredzot uz namiem, kur stārķu ligzdas ir traucējošas, laikus vai nu jāliek vēja rādītāji, vai jāuzstāda kāds cits traucēklis, kas neļautu putniem sanest zarus un vīt.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
