Sestdiena, 13. aprīlis Egils, Egīls, Nauris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Struktūrfondu atbalsta apjomi nespēj apmierināt zemniekus

Struktūrfondu atbalsta apjomi nespēj  apmierināt zemniekus
10.11.2006 21:03

0

Atslēgvārdi

Šonedēļ zemnieku sapulce notika Medzē. Pagasta lauku attīstības speciāliste Vizma Lapuķe uz to bija uzaicinājusi Liepājas Lauksaimniecības biroja vadītāju Jāni Briedi un speciālistus, kas stāstīja par Eiropas Savienības struktūrfondos un citās programmās atvēlētajiem līdzekļiem, ko iespējams piesaistīt saimniecībām, ražošanas pilnīgošanai. Viņi arī atbildēja uz klātesošo jautājumiem. Saruna atklāja, ka problēmu nav mazums.

Struktūrfondu jādziens zemniekiem nav tukša skaņa

Tā gluži neesot, ka medzeniekiem Eiropas Savienības struktūrfondi ir tikai tukša skaņa un viņi nezina, ko šī palīdzība īsti nozīmē. Vizma Lapuķe pastāstīja, ka šo atbalsta veidu savā zemnieku saimniecībā “Krasti” pirmajā kārtā ir saņēmis Jānis Sprūds, kas galvenokārt nodarbojas ar graudkopību. Diemžēl viņš esot vienīgais, kas to izbaudījis, jo pārējiem, kas kaut ko vēlējušies uzcelt, nācies knapināties ar pašu līdzekļiem. Piemēram, iztiekot tikai ar saviem uzkrājumiem, kaltes ierīkotas zemnieku saimniecībā “Upmaļi”.

 Lauku attīstības speciāliste uzskata, ka arī tagad laikposms, kas vēl atlicis līdz gada beigām, ir par īsu, lai zemnieki paspētu nokārtot formalitātes un tiktu pie naudas. Pārāk jau negaidīti viņiem nākusi šī iespēja. Praktiski jau esot tā, ka par to, kas notiek maksājumu jomā, lauksaimniekiem būtu jābūt informētiem pastāvīgi. Jo tikai tad var būt pārliecība, ka tie neaizies secen. Šajā nolūkā arī tiekot rīkotas zemnieku sapulces. Tāpat kā gaviezniekiem un citu rajona pagastu lauksaimniekiem, arī medzeniekiem ir vēlēšanās par Eiropas naudu iegādāties jaunu tehniku. Tomēr 25 procentu atbalsts, ko tehnikas iegādei paredzējusi sniegt Kopiena, ir pārāk mazs, salīdzinot ar cenām, kas tagad jāmaksā par traktoriem un kombainiem.

Šim lauksaimnieku iebildumam piekrītot arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kurš, kas Ezerē nesen notikušajā reģionālajā seminārā atzinis, ka sabiedriskā finansējuma daļa tehnikas iegādei ir neliela un tas var apturēt tehnikas modernizācijas procesu, ko nevar pieļaut. Tādēļ Latvija apņēmusies piedalīties debatēs par maksājumu sistēmas izmaiņām Eiropas Savienības lauksaimniekiem. Turklāt ministrs paudis cerību, ka šīs debates varētu nākt par labu mūsu valsts lauksaimnieku interesēm.


Cenas cēlušās, bet maksājumi nav palielināti

Bijušais kopsaimniecības zootehniķis Aivars Bergmanis, kam šobrīd pieder neliela lauku saimniecība “Žodziņi”, pastāstīja, ka “uz struktūrfondiem neesot atvēzējies”, bet izmantojot atbalstu, ko Eiropas Savienība paredzējusi naturālajām saimniecībām, kas vēlas pārstrukturizēties nedaudz vērienīgākai darbībai.

 Tomēr arī viņš sprieda, ka vajadzības ir daudz pamatīgākas nekā iespējas, ko paver šis finansējums. 700 latu, ko viņš gadā saņemot, pie pašreizējām būvmateriālu un pakalpojumu cenām ir nepietiekami, lai pārbūvētu stalli. Pat kārtīgu jumtu tam par šo naudu nav iespējams uzlikt, ja nu vienīgi sakārtot grīdas. Viegli neesot nodrošināt arī ikgadējo apgrozījuma pieaugumu saimniecībā, kā to obligāti paredz izvirzītie noteikumi. Tomēr viņš atzina, ka drošības sajūtu nodrošinot Eiropas Savienības tiešie maksājumi.

Standartu sasniegšanu kavē jaudu trūkums

Kaut arī ar struktūrfondiem tā nevedas, Vizma Lapuķe pauda gandarījumu, ka pagasta lauksaimnieki diezgan plaši izmanto Eiropas Savienības atbalstu, kas paredzēts standarta prasību sasniegšanai. Vairāk nekā desmit saimniecībās tādējādi uzbūvētas piena mājas, iekārtojot ūdens apgādi. Taču problēmas radot apstāklis, ka šim nolūkam nepietiek celtniecības un citu jaudu. Piemēram, ļoti gausi tiek veikti artēziskie urbumi, jo trūkst firmu, kas ar šo uzdevumu nodarbotos. Zemniekiem mēnešiem ilgi jāgaida rindā, lai tiktu pie urbuma un apgūtu projekta līdzekļus.

Šo bēdīgo faktu apstiprināja arī zemnieku saimniecības “Baroni” īpašnieks Rolands Ekšteins, kurš pievērsies kazu audzēšanai un šajā sakarībā vēlas sakārtot piensaimniecību.  Viņš pastāstīja, ka ļoti problemātiska šobrīd esot arī iespēja pārstrādāt kazu pienu. Rajonā ar šo biznesu līdz šim nodarbojusies arī Gramzdas pagasta zemniece Silvija Meniķe. Rolandam Ekšteinam bijis padomā kooperēties ar viņas saimniecību, lai kazu slaukumu kopīgi piegādātu piena pārstrādes uzņēmumam “Elpa” Kazdangā.  Taču tagad kļuvis zināms, ka gramzdeniece nākamajā pavasarī ar visu iedzīvi pārceļas uz Ziemeļkurzemi, un tā nu iznākšot, ka viņš ar savām kaziņām Lejaskurzemē atkal palikšot vienīgais.

Apmierināts par sapulces norisi Medzē bija Lauksaimniecības biroja vadītājs Jānis Briedis. Viņaprāt, zemnieki tur bijuši runātīgāki un atraisītāki. Vairāk nekā citur viņi jautājumus uzdevuši speciālistiem, centušies izklāstīt arī savu pieredzi un izpalīdzējuši ar padomu cits citam.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz