Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Sumbri glābušies no applūdušajām ganībām

Sumbri glābušies no applūdušajām ganībām
13.03.2008 17:30

0

Atslēgvārdi

Pēc 11.marta publikācijas “Sumbri naktīs laiza logus” redakcijai piezvanīja vēl daži cilvēki, kas pastāstīja, ka no aploka izbēgušie dzīvnieki nav kaitējuši īpašumam. Tie esot uzvedušies mierīgi un, pietuvojoties mājām, nemaz neesot mēģinājuši iekļūt dārzā, bet ganījušies ilggadīgo zālāju platībā. Kalnišķniece Velta Kūpele uzsvēra, ka aploku apžogojumu nereti sabojājot neapzinīgi cilvēki, tādēļ lielajiem zālēdājiem nav grūti izkļūt savvaļā.

Neapmierinātību ar rakstu, kurā mums nebija izdevies sazināties un uzklausīt viņa viedokli, pauda arī Papes Dabas parka projektu direktors Ints Mednis. Aizvakar viņš ieradās redakcijā un atbildēja uz lasītājus interesējošajiem jautājumiem.

Ar Papes Dabas fonda projekta direktoru vienojāmies arī par plašāku publikāciju. Jo tāda ir nepieciešama, lai veicinātu sapratni ar vietējiem iedzīvotajiem un novērstu kaitējuma gadījumus.

– Cik sumbru pašlaik ir savvaļā?
– Avīzē nebija nosaukt pareizs skaitlis. Brīvībā pašreiz ir septiņi sumbri, jo divus 21.janvārī notvērām un pārvietojām uz Grobiņas apkārtni.

– Vai Dabas fonds zina, kur dzīvnieki pašlaik atrodas?
– Iespēju robežās dzīvniekus novērojam. Sākotnēji bars bija sadalījies, bet tagad visi sumbri atrodas vienkopus un uzturas Kalnišķu apkārtnē. Regulāri tos uzraugām.

­– Kas ir darīts, lai novērstu situāciju, ka dzīvnieki izkļūst no aplokiem?
– Savlaicīgi, jau no novembra vidus, uzsākām lopu piebarošanu aplokos, kā arī pārbaudām žogus. Novembrī visa aploka garumā novilkām papildu trīs dzeloņdrātis un salikām vairāk mietu, kā arī nomainījām bojātos elektriskā gana izolatorus. Ceļoties ūdens līmenim, pārvietojām augstāk elektriskā gana vadus, lai tie nemirktu ūdenī. Tika atrakti grāvji, lai ūdens noplūstu uz Tuklera kanālu.

Tāpat ārpus aplokiem dzīvniekus piebarojām, cenšoties tos pieradināt pie noteiktas vietas un cerot vēlāk sumbrus iemidzināt, lai nogādātu tos ganībās. Lai mazinātu ūdens līmeni Papes ezerā un Papes polderī, atvērām ezera izvadkanāla slūžas. Sumbru apmeklētajās viensētās, veicot kontroli, ar brīdinājuma lentēm iežogojām atsevišķus stādījumus, jo dzīvnieki no tām izvairās. Tagad dzīvniekus novērojam un teritoriju, kur tie uzturas, regulāri apsekojam.

Izbēgušos sumbrus pašlaik nevar iežogot. Dzīvnieki ir diezgan tramīgi, un nelielā teritorijā tos ilgi nav iespējams noturēt. Kad kritīsies ūdens līmenis Papes polderī, mēģināsim sumbrus piebarojot ievilināt savās ganībās. Tāpēc aicinām sumbrus tagad lieki netraucēt un nesatraukt.

– Kā rīkoties zemes īpašniekiem, kuru saimniecībām ir nodarīts kaitējums?
– Katram īpašniekam ir personīgi jānovērtē nodarījums, postījuma vietu obligāti nofotografējot un aprēķinot nodarīto materiālo zaudējumu apjomu. Tad jāraksta iesniegums. Par lietas virzību apdrošināšanas kompānijas pieņemto lēmumu cietušie tiks rakstiski informēti pēc visu dokumentu un ziņu saņemšanas.

– Kā paredzēts rīkoties, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos no gada gadā?
– Vispirms ir jāatrisina Papes ezera slūžu problēma, jo esošās slūžas nespēj nodrošināt pietiekamu ūdens caurteci. Rezultātā rudens un ziemas mēnešos ezerā ir pārmērīgi augsts ūdens līmenis un applūst ūdenstilpei blakus esošās palienu pļavas, ieskaitot sumbru ganības ezera ziemeļu galā Papes poldera teritorijā.

– Vai sumbri ir bīstami?
– Nē, tie nav bīstami, ja vien dzīvniekiem ir iespēja aizbēgt. Sumbri, bet jo īpaši to govis var kļūt bīstamas, ja tās aizsargā savus teliņus. Pieļauju, ka problēmas var rasties, ja dzīvniekiem tuvojas suns vai arī cilvēks kopā ar suni. Tad sumbru govis, dabisku instinktu vadītas, var aizsargāt savus mazuļus. Sumbri ir nakts dzīvnieki un lielākoties pārvietojas krēslā no rīta vai arī vēlu vakaros.

– Kā uzvesties, satiekoties ar sumbriem?
– Ieraugot tos, vēlams par savu klātbūtni dzīvniekiem likt manīt. To var izdarīt, skaļi sarunājoties. Vēlams dzīvniekiem neiet tuvāk par 30 metriem, kā arī nestāvēt pa vējam, jo, jāatceras, ka redze tiem ir vājāka par ožu. Jau teicu, ka dzīvniekus nevajadzētu lieki traucēt, jo pagaidām tie cilvēkus neuztver kā dabiskos ienaidniekus. Tas atvieglotu darbu arī mums, jo drīzāk izdotos sumbrus notvert un pārvietot atpakaļ uz ganībām, kas pašreiz gandrīz pilnībā applūdušas. Pērn no aploka izbēgušie sumbri ap Lieldienām paši atgriezās savā aplokā.

Kā ziņot par postījumiem?

Cilvēkiem, kam sumbri nodarījuši kaitējumu, jāsagatavo iesniegumi brīvi izvērstā formā un tie jānosūta firmai “ERGO Latvija”, Ūnijas ielā 45, Rīgā, LV – 103. Tie adresējami Transportlīdzekļu, CTA un personu zaudējumu regulēšanas speciālistam Mārtiņam Grantam. Tālrunis 67081870, fakss 67081805, e-pasts: [email protected].

Iesniegumā jānosauc cietušā vārds, uzvārds, personas kods un kontakttelefons. Jāsniedz arī notikušā apraksts, norādot, kādi un cik lieli zaudējumi nodarīti. Vēlams nosūtīt arī postīto vietu fotoattēlus.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Divi no sumbriem nogādāti Grobiņā, kur uz laiku izmitināti “Jura staļļu” aplokā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz